Eksperti: Lai mazinātu ar dūmvadiem saistīto ugunsnelaimju iespējamību, par apkures sistēmām jāparūpējas jau tagad!

Līdz ar siltā laika iestāšanos tuvojas aktīvās apkures sezonas noslēgums. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika, līdz ar to palielinājies arī ar māju dūmvados degošām sodrēju kārtām saistīto izsaukumu skaits. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – apkures ierīces un dūmvadi jātīra vismaz divas reizes gadā, šo darbu uzticot skursteņslauķim vai privātmājas dūmvadu tīrot pašam, jo ar sodrējiem apaudzis dūmvads ir ugunsbīstams.

Apdrošināšanas nozarē ugunsgrēks ir vispostošākais risks, un katru gadu apdrošināšanas sabiedrība saņem arvien vairāk atlīdzību pieteikumu saistībā ar ugunsnelaimēm. 2021. gadā par ugunsgrēka radītajiem postījumiem privātīpašumos izmaksāts vairāk nekā 2,1 miljons eiro, kas ir par 12% vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt šī gada pirmajos trīs mēnešos atlīdzībās par uguns nodarītiem postījumiem izmaksāts jau teju miljons eiro. Apdrošinātāja eksperti lēš, ka teju trešo daļu ugunsnelaimju izraisa problēmas apkures sistēmās.

“Ugunsgrēks ir viena no lielākajām un postošākajām nelaimēm, kas savā ceļā nesaudzē neko. Strādājot ar atlīdzību gadījumiem, gadu no gada novērojam, ka liels skaits ugunsgrēku ir saistīti tieši ar apkures sistēmu – kurtuvju, krāsniņu, kamīnu, apkures katlu, cauruļu un dažādu dūmvadu – nepilnībām. Netīrīti dūmvadi ir tikai viena no problēmām – darbā ar atlīdzību gadījumiem saskaramies arī ar tehniski neatbilstoši izbūvētiem dūmvadiem, nolietotiem dūmvadiem, neatbilstošu dūmvadu ekspluatāciju – apstākļiem, kas var radīt ugunsbīstamību,” uzsver apdrošināšanas sabiedrības Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību vadītājs Ainārs Puķe.

Pamatojot nepieciešamību regulāri rūpēties par dūmvadu apkopi, apdrošināšanas eksperts stāsta, ka, kurināšanai izmantojot slapju malku vai neļaujot tai pilnībā izdegt, veidojas biezi dūmi, no kuriem dūmvadi ātri aizsērē. Aizdegoties šiem sodrējiem, veidojas ļoti augsta un bīstama temperatūra, kas var sasniegt 1300 °C un izraisīt ēkā ugunsgrēku. Turklāt jāņem vērā, ka dūmvads nav paredzēts degšanas procesam, bet tikai dūmu izvadīšanai. Tāpēc savlaicīgi un regulāri jārūpējas par mājas dūmvadu tīrīšanu un jāuzstāda apkures sistēmas atbilstoši ražotāju noteikumiem, lai apkures sezona paietu bez liekām raizēm un nesagādātu negaidītus pārsteigumus.

Kā liecina VUGD pieejamā informācija, ugunsdzēsēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz dūmvada iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā var izraisīt intensīvu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

Valentīns Buiķis, viens no Latvijas pieredzējušākajiem ekspertiem ugunsdrošības jomā, kurš darba ikdienā veic ugunsgrēku ekspertīzes un saskaras ar dažādām cilvēku pieļautajām kļūdām, norāda, ka daudzi nemaz nezina, cik bieži un kā rūpēties par mājokļa apkures sistēmu: “Apkures sistēmas regulāra apkope ir viena no būtiskākajām lietām, lai pasargātu savu mājokli no ugunsnelaimes, tomēr jāsecina, ka šajā ziņā daudzi grēko. Apkures ierīces tehniskajam stāvoklim ir jāseko līdzi regulāri, ir jāveic ierīces tīrīšana un apkope, un nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut pārkurināšanu. Vislabāk dūmvadu apkopi veikt jau savlaicīgi, piemēram, pavasara un vasaras mēnešos, kad arī speciālisti nav tik noslogoti. Tāpat iesaku visa veida dūmvadiem arī pirms sezonas veikt vismaz vizuālu apskati – ielūkoties caur revīzijas lūku iekšpusē un pārbaudīt, vai dūmvads ir tīrs, pārbaudīt, kā darbojas šīberis, vai lūku tuvumā nav degošu materiālu, vai uz dūmeņa ārējās virsmas nav saskatāmi darvas notecējumi un plaisas.”

Cietā kurināmā, piemēram, malkas, kūdras, brikešu vai granulu apkures sistēmas dūmvadu tīrīšana jāveic ne retāk kā divas reizes gadā – pirms apkures sezonas sākuma līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi aktīvās apkures sezonā no 1. novembra līdz 1. martam. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ar gāzi kurināmām iekārtām ķieģeļu dūmeņus tīra reizi gadā, cita veida dūmvadus (keramiskos, metāla) – ne retāk kā reizi divos gados. Reizi piecos gados pieaicinātam kompetentam speciālistam jāveic arī apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums.

Dūmvada apkopi jeb tīrīšanu vislabāk būtu uzticēt sertificētiem speciālistiem, taču nereti privātmāju īpašnieki šo pienākumu veic paši. Tas nav aizliegts, tomēr tādā gadījumā jārēķinās, ka tīrīšana jāveic atbilstoši dūmvada veidam:

• metāla dūmvadu nekādā gadījumā nedrīkst tīrīt ar metāla birsti, jo tādējādi metāls tiek saskrāpēts, straujāk veidojas korozija, dūmvads ātrāk nolietojas/tiek bojāts un zaudē savas izolējošās īpašības;
• ķieģeļu dūmvadu tīrīšanas periodiskums atkarīgs no kurināmā veida, un to var veikt ar klasiskiem paņēmieniem;
• cita veida, piemēram, keramisko dūmvadu tīrīšana jāveic atbilstoši ražotāju norādījumiem.

Ja dūmvads nav garš, to iespējams iztīrīt kā no augšas, tā arī no apakšas, ja ir attiecīgas revīzijas lūkas. Būvējot vai remontējot par tīrīšanas iespējām ir jāpadomā savlaicīgi, lai to būtu ērti paveikt. Ja privātmājai dūmvada tīrīšanu veic skursteņslauķis, viņam jāsastāda akts par tīrīšanas rezultātiem. Ja privātmājas īpašnieks cietā kurināmā apkures sistēmas tīrīšanu veic pats, tad aktu var arī nesastādīt, bet noteikti vajadzētu atzīmēt datumu, kad tīrīšana veikta. Ja tiek veikta dūmvada tīrīšana citām būvēm (t. sk. daudzdzīvokļu namos), saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem akts ir obligāts.

Eksperta ieteikumi, lai mazinātu ar dūmvadiem saistīto nelaimes gadījumu iespējamību

• Ugunsdrošības speciālisti iesaka izvairīties no metāla dūmvadiem, īpaši cietā kurināmā gadījumā. Vislabāk būtu tos aizstāt ar keramiskajiem vai pilniem māla ķieģeļu dūmeņiem (skursteņiem). Ja nu tomēr nav iespējas aizstāt metāla dūmvadu, obligāti jāņem vērā ražotāja noteiktās ierīkošanas un ekspluatācijas prasības. Metāla un keramiskajam dūmvadam obligāti ir jābūt sertificētam.
• Uzstādot metāla dūmvadu, rūpīgi jāizveido ugunsdroša atdale. Jācenšas izvairīties no akmens vates izmantošanas, jo, siltinot metāla dūmvadu no ārpuses, tas siltinājuma zonā sāk bojāties.
• Novecojušus vai bojātus metāla dūmvadus nekavējoties jānomaina. Pirms iegādāties metāla dūmvadu, jānoskaidro tā ekspluatācijas termiņš, sertifikāts ar atbilstību Eiropas standartiem, kā arī iespējamie dūmvada nomaiņas izdevumi.
• Jāatceras – visa veida dūmvadi ir regulāri jāapseko vismaz reizi gadā un  konstatētie bojājumi jānovērš nekavējoties.

Ar plašāku informāciju un eksperta ieteikumiem par apkures sistēmu apkopi var iepazīties BALTA Drošības akadēmijā https://www.balta.lv/lv/drosibasakademija/apkures-sistemu-apkope.