Eksperti: Nākotnes birojiem būs jāpiedāvā vairāk nekā tikai darba telpas
Birojs kļūst par svarīgu darbinieku piesaistīšanas instrumentu un vairs nav tikai darba telpa, bet gan vieta, kur socializēties un izklaidēties. Nekustamo īpašumu attīstītājiem arī Baltijas valstīs tas būs jāņem vērā, ja viņi turpmāk vēlēsies sekmīgi darboties šajā biznesā, Rīgā notikušajā "Baltic Real Estate Leaders" (BREL) nekustamo īpašumu forumā brīdināja pieredzējušais nozares pārstāvis, kompānijas "Eastnine" izpilddirektors Ķestutis Sasnausks.
Komercplatību iznomāšanas nozari lielā mērā ietekmē jaunās paaudzes ienākšana darba tirgū un nonākšana vadošos amatos. Šie cilvēki bērnībā ir izklaidēti vairāk nekā viņu vecāki un vecvecāki, tādēļ arī darbā sagaida iespēju ne vien strādāt, bet arī patīkami pavadīt laiku. Lai apmierinātu darbaspēka prasības, uzņēmumu biroji no nomales sāks atgriezties pilsētu centrā, kur norit aktīvāka sociālā dzīve, un pati darba telpa nebūs tik svarīga, kā papildpakalpojumu piedāvājums. Ēku īpašniekiem arī jārēķinās ar īsākiem nomas līgumiem, jo nomnieki vēlas elastīgus nosacījumus un telpas uztver kā pakalpojumu, nevis pastāvīgu mājvietu, konferencē stāstīja Ķ. Sasnausks. Tas nozīmē, ka telpu iznomātājiem būs aktīvi jāstrādā pie klientu piesaistes, jācenšas izdabāt viņu vēlmēm, pretī saņemot mazāk naudas, jo vieglās peļņas laiks ir beidzies.
Savukārt starptautiskā uzņēmuma "Gensler" ilgtspējas vēstniece Kirstena Ritčī uzsver, ka nākamās paaudzes ēkām jāspēlē nozīmīga loma klimata pārmaiņu bremzēšanā un veselīgāka dzīvesveida veicināšanā. Tā panākšanai, būs ne vien jāceļ energoefektīvas un videi draudzīgākas celtnes, bet arī pārdomāti jāplāno telpu izmantojumu, lai pilsētas neizaugtu par bezizmēra monstriem, kuros nokļūšana līdz darba vietai prasīs vairākas stundas.
Šā brīža modernākās ēkas, kas būvētas kā pasaules bagātāko uzņēmumu biroji, ir videi draudzīgas, pašas spēj sevi apgādāt ar elektrību un siltumu, kā arī ar telpas plānojumu un kāpņu izvietojumu mudina cilvēkus izkustēties. Nākotnē šādā veidā tiks celts arvien lielāks daudzums ēku, ieskaitot dzīvojamos namus, uzskata K.Ritčī. Elektroenerģijas iegūšanai un apsildei aizvien vairāk izmantos sienās un jumtā iestrādātos fotovoltiskos paneļus, radiatorus aizstās apsildāmās grīdas, kas efektīvāk piesilda telpu, un dažādas viedās tehnoloģijas rūpēsies par minimālu ūdens un citu resursu patēriņu. Jau tagad dažās "Gensler" projektētajās ēkās tiek izmantoti vairāk nekā 1500 dažādi sensori, kas mēra temperatūru un gaismas spilgtumu telpā, nosaka cilvēku skaitu un attiecīgi automātiski pielāgo apsildes vai gaisa dzesēšanas sistēmas. Celtnēs ar lieliem stikla logiem plašāku pielietojumu iegūs paštonējošie logi, kas reaģē uz saules stiprumu un neļauj tai apžilbināt birojā strādājošos, vienlaikus nodrošinot optimālu dabiskās gaismas daudzuma ieplūšanu telpā.
Vides uzlabojumi veicinās produktīvāku darbu. Piemēram, pētījumi rāda, ka dabīga gaisa iepludināšana birojā paaugstina darba efektivitāti par 11%, savukārt dabas "ienešana" par 50% paaugstina darbinieku spējas radoši risināt problēmas.
Runājot par darba vides nākotni, "WeWork" nekustamā īpašuma pārvaldīšanas direktors Salmans Saīds uzsvēra, ka jau nākamajā desmitgadē tā piedzīvos fundamentālas izmaiņas. Darba telpa kļūs daudzveidīga un multifunkcionāla, un sava darba vieta pamazām izzudīs. Darbinieki pārvietosies telpā un strādās attiecīgā uzdevuma veikšanai piemērotākajā vietā - koprades telpā kopīgu projektu īstenošanai, noslēgtā kabīnē konferences zvaniem vai intensīvam darba cēlienam, multifunkcionālā telpā pasākumiem. Specializētas apspriežu telpas aizstās neformālākā vide - kafejnīcas vai atpūtas telpas ar patīkamu, relaksējošu iekārtojumu. Koprades telpās darba vietas vairs netiks nodalītas ar sienām, lai veicinātu darbinieku komunikāciju. S. Saīds apgalvo, ka "WeWork" birojā, kur jau tagad tiek izmantoti šie principi, darba efektivitāte pieaugusi 2,5 reizes.
Tā kā līdz gadsimta vidum 70% pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās, jau tagad kritiski svarīgi visas biroju ēkas izmantot maksimāli efektīvi, lai tajās var strādāt pēc iespējas vairāk cilvēku. Pretējā gadījumā pilsētas strauji izpletīsies, radot jaunus loģistikas un līdz ar to arī globālās sasilšanas izaicinājumus.