Eksperti: Tuvākajā laikā augs pieprasījums pēc apbūves zemes iegādes

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits. Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā. 

“Privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību. Lai ieguldījums zemē atmaksātos, noteikti jāprasa padoms lietpratējiem. Paredzam daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un iesakām klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā. Tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu,” teic LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

“Ja ir sapnis par savas privātmājas būvniecību, taču līdzekļi pilnā apmērā vēl nav uzkrāti, zemes iegāde ir veids, kā spert pirmo nozīmīgo soli ceļā uz sava nama būvniecību. Arī apbūves zemei mūsdienās ir pieejami dažādi finansēšanas veidi, kuros nav nosacījums par obligātu vai tūlītēju būvniecības uzsākšanu. Izvēloties zemi, iedzīvotājiem bez cenas visbiežāk svarīgākie faktori ir pilsētas un infrastruktūras tuvums, kā arī klusa un ainaviska vieta,” pauž Jānis Mūrnieks, bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

“Aktīvākais privātmāju zemes gabalu tirgus ir ekonomiski aktīvajās pilsētās, to tuvākajā apkārtnē un lauku apvidos, ar pievilcīgu ainavu, pie ūdeņiem,” atklāj Andris Šalgūns, sertificēts vērtētājs. “To pārdošanas laiks ir salīdzinoši garš - pusgads līdz gads, jo nopietns pircējs izvēli nepamato tikai uz vizuālo informāciju, emocijām, nākotnes iztēli par māju, bet arī rūpīgi izvērtē cenu un pārbauda tehniskos, juridiskos datus, kas saistās ar zemes gabalu un tā tuvējo apkārtni. Visdrošāk ir paļauties uz profesionālu viedokli, ko var sniegt sertificēti nekustamā īpašuma aģenti, vērtētāji, Valsts zemes dienesta speciālisti.”

“Valsts zemes dienesta ikdienā apkopotie dati palīdz investoriem izvērtēt potenciālā darījuma nekustamā īpašuma tirgū izdevīgumu un pat lietderīgumu. Tirgus speciālisti, analizējot šos datus, var secināt, vai prasītā cena ir adekvāta, salīdzinot to ar konkrētā īpašuma atrašanās vietu, plānojumu, tehnisko stāvokli, apgrūtinājumiem un dažādiem citiem ne mazāk nozīmīgiem parametriem. Tā ir vērtīga, publiski pieejama, turklāt maksimāli aktuāla informācija, kas būtiski mazina iespējas nopirkt “kaķi maisā”. Pirkt vai nepirkt - šī izvēle ir jāizdara katram investoram pašam, bet Valsts zemes dienests nodrošina datus, kas palīdz izdarīt pareizos secinājumus,” tā Vita Narnicka, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore.

Kādi ir galvenie priekšdarbi pirms zemes iegādes?

Kā skaidro Cēsu novada pašvaldības Teritorijas plānošanas un stratēģiskās attīstības nodaļas vadītāja p.i. Madara Jenerte, pirms zemes gabala iegādes privātmājas būvniecībai obligāti jāpārliecinās par četrām lietām: “Pirmkārt, par ieceres atbilstību spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem – vai teritorijas plānojumā šajā zonējumā atļautā izmantošana ir savrupmāju vai viensētu apbūve, kāds ir atļautais apbūves blīvums un stāvu skaits, vai nav spēkā detālplānojums, kas nosaka kādus īpašus noteikumus apbūvei, kā arī esošie apgrūtinājumi – dažādas aizsargjoslas, kas var liegt zemes gabalu apbūvēt pilnībā vai daļēji. “

“Otrkārt – jāpārliecinās, ka zemes gabalam ir nodrošināta vai var tikt nodrošināta piekļuve, tas atrodas pie pašvaldības ielas vai ceļa, vai arī teritorijas plānojumā ir atļauts ierīkot servitūta ceļu caur kaimiņu zemes gabalu un ar kaimiņu būs iespējams panākt vienošanos. Treškārt, jāpārliecinās par dabas aizsardzības prasībām – vai teritorijā nav atrasti kādi biotopi vai noteikti mikroliegumi, kas varētu liegt apbūvi. Ceturtkārt, jāpārliecinās par inženierkomunikāciju pieejamību; pilsētās un ciemos būtiski novērtēt, vai ir pieejami centralizētie ūdens un kanalizācijas tīkli, laukos – vai ir pieejams elektrības pieslēgums.”