Eksperts: Bēgļi ietekmē nekustamā īpašuma īres cenas Rīgā

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

“Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem,” stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs.

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs.

“Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu,” situāciju īres tirgū komentē eksperts.

Ir gaidāms imigrantu pieplūdums arī no Krievijas un Baltkrievijas, kur neskaitāmi iedzīvotāji ir neapmierināti ar politisko režīmu un savu valstu agresīvo rīcību. Pasaules ekonomisti prognozē, ka sankcijas ietekmēs Krievijas un Baltkrievijas ekonomiku vēl vismaz 25-30 gadus. Tas liecina par to, ka liela daļa iedzīvotāju sāks pamest lielās pilsētas. Vissmagāk sankcijas skars vidusslāni – tos, kuri ir pieraduši pie ārvalstu produkcijas un dzīves ērtību līmeņa. Šie cilvēki meklēs labāku dzīvi, un daži meklēs patvērumu Eiropā, tāpat kā bēgļi no Ukrainas.

“Iebraucēji pretendē uz piedāvājumiem īres mājokļu tirgū, bet nav gatavi šeit neko pirkt, jo Krievijas bankās ir problēmas ar skaidras naudas izņemšanu un naudas pārskaitījumiem. Līdz ar to no Krievijas puses būs pieprasījums pēc īrei piedāvātajiem Rīgas dzīvokļiem. Bet pagaidām iebraucēju no Krievijas šeit nav ļoti daudz. Naudas brīvas aprites neesamība ir viens no faktoriem, kas kavē masveida cilvēku aizplūšanu no valsts. Taču izskatās, ka šī tendence, lai arī tā neattīstīsies tāpat kā Ukrainā, būs spēcīga un turpināsies ilgu laiku,” turpina eksperts.

Tas viss novedīs pie tā, ka noīrēt dzīvokļus būs grūtāk un pieaugs to cenas. Divos lielos uzņēmuma “KA Invest” objektos Maskavas ielā 39 un Hāpsalas ielā 12 vairs nav neviena brīva dzīvokļa. “Vēl pirms mēneša es būtu teicis, ka situācija būs stabila un cenu kāpums nepārsniegs inflācijas līmeni. Augsto komunālo maksājumu dēļ cilvēki pārcelsies uz mazākiem dzīvokļiem. Šī tendence turpinās, taču ir arī jauni izaicinājumi, kas ir saistīti ar bēgļu pieplūdumu. Situācijas attīstību redzēsim tuvāko nedēļu un mēnešu laikā,” stāsta eksperts.

Ukraiņu pirktspēja kara un citu apstākļu dēļ ir zemāka, nekā latviešiem. Pēc Alekseja Kaškarova teiktā, bēgļi Rīgā galvenokārt būs orientēti uz budžeta mājokļu tirgu. Ir dienas, kad no visiem mājokļu meklētājiem 80% ir ukraiņi.

“Viņus neinteresēs ekskluzīvi mājokļi vai mājas ar krāsns apkuri. Visticamāk, tā būs vidējā ekonomiskā klase. Mūsu uzņēmumu grupa piedāvā nelielus mēbelētus dzīvokļus. Mēs esam orientēti uz klientiem, kurus interesē ilgtermiņa īre. Piemēram, Maskavas ielā 39 ir tikai ilgtermiņa līgumi. Saņemam pieprasījumus no ģimenēm, kuras ir atbraukušas no Ukrainas, taču biežāk interesējas par cita tipa mājokļiem. Tagad valstī iebrauc sievietes ar bērniem, daudzas ģimenes savā starpā sadarbojas un vēlas dzīvot kopā. Bēgļi biežāk meklē mājokļus, kuros jau ir viss nepieciešamais. Viņi labprātāk pieņemtu sērijveida mājokli ar sliktu remontu, ja tajā ir viss nepieciešamais – pat trauki, nevis dzīvokli ar labu remontu, taču bez mēbelēm. Ir maz ticams, ka iebraucēji no Ukrainas ir vērsti uz nekustamā īpašuma iegādi vai ilgtermiņa īri. Daudzi tomēr cer ar laiku atgriezties mājās. Citi vēlēsies pārcelties uz citu valsti. Daļa bēgļu, iespējams, izvēlēsies palikt šeit un dzimtenē neatgriezīsies. Ceru, ka pēc kara fāzes Latvijas valsts turpinās īstenot atbalsta programmas šiem cilvēkiem,” prognozē eksperts.