Eksperts: Digitalizācijas laikmetā pašmāju biznesam uzplaukt traucē latviešu viensētnieku daba

Pašlaik uzņēmējdarbības attīstības virzienus pasaulē vislabāk raksturo tādi uzņēmumi kā Uber, Tesla, Google, Amazon, Facebook, Apple un Paypal, apliecinot, ka nākotnes bizness ir ne vien saistīts, bet gan balstīts tehnoloģijās. Diemžēl lielākā daļa uzņēmumu vadītāju Latvijā arvien vēl pietiekami nenovērtē moderno tehnoloģiju viļņa nestās iespējas un mestos izaicinājumus un, nevērīgi izturoties pret uzņēmējdarbības vidē notiekošajām pārmaiņām, neviļus nolemj savu rūpalu neveiksmei.

"Šobrīd pasaulē tehnoloģiju rosinātās pārmaiņas uzņēmējdarbībā notiek nevis piecgades vai pat gada plānā, bet stundās un minūtēs. Tikmēr uzņēmumu vadītāji Latvijā pret tehnoloģiju pieaugošo lomu uzņēmējdarbībā izturas gana nenopietni. Lielo uzņēmumu valdēs lielākoties joprojām ir iepriekšējās paaudzes pārstāvji, kas nav auguši ar tehnoloģijām un vēl nav novērtējuši to nozīmību. Lai gan viņi šobrīd sāk to apjaust, tas vēl neatspoguļojas reālās darbībās. Valda tāda degošās zemes sajūta – kaut kas jādara, bet nav skaidrs – kas," situāciju Latvijas uzņēmos vērtē  Viesturs Lieģis.

Kā norāda eksperts, viens no apjukuma iemesliem Latvijas uzņēmumos ir tas, ka līdz šim tehnoloģijām uzņēmumā bijusi tikai atbalsta funkcija un uzņēmēji uz to skatījušies kā izmaksu centru. Tādēļ Latvijā joprojām ir maz tāda līmeņa cilvēku, kuri pārzina nozari un biznesa līmenī var domāt par tehnoloģijām. "Profesionāļus, kas jūtas kā zivis ūdenī gan biznesa gan tehnoloģiju vidē, atrast nebūt nav viegli. Var lūkoties uz jaunajiem talantiem, taču tas vēl ir jautājums, vai tādu censoni, kurš veiksmīgi uzrāvis kādu start up, konservatīvā, lielā uzņēmuma vide nenogalinās," saka eksperts, kā vienu no risinājumiem piedāvājot ārvalstu ekspertu piesaisti. Tiesa gan, tam nereti traucējot latviešu mentalitātei raksturīgā noslēgtība.

"Piemēram, Igaunijā vai Ukrainā organizācijas ir atvērtākas nestandarta risinājumiem. Mums arī biznesā laužas uz āru tā viensētnieka daba. Ja skatāmies, kā pēdējo 10 gadu laikā ir mainījies tradicionālais Latvijas uzņēmuma valdes sastāvs, tad jāsecina, ka pārmaiņu ir gaužām maz. Mēs esam visai neelastīgi un daudzi attīstības jautājumi tāpēc tiek atstāti novārtā. Piemēram, organizācijas baidās uzņemt valdē cilvēkus no ārpuses. Pat tik triviāla lieta kā vadības valodas maiņa uz angļu tiek uztverta kā problēma. Un ne tāpēc, ka kāds nerunātu angliski, tas vienkārši šķiet neērti. Lai gan pat tik nelielas pārmaiņas valdē – cilvēks ar citas valsts pieredzi, var mainīt visu uzņēmuma kultūru un atvērtību pārmaiņām, bez kurām mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē izdzīvot būs grūti. Ja kaut kas ir labi strādājis pēdējos 20 gadus, tas vēl nenozīmē, ka būs veiksmīgs risinājums arī nākotnē," skaidro Viesturs Lieģis.

Protams, Latvijā arī ir uzņēmumi, kas cenšas iet kopsolī ar laiku un, saprotot savu iespēju robežas sfērā, kurā nejūtas gana kompetenti, startē kā investīciju fonds, meklējot daudzsološus start up uzņēmumus. "Tas arī ir viens no iespējamiem attīstības scenārijiem. Dažkārt tiešām ir grūti ieviest kaut ko jaunu un vēl negatavu vecā un smagnējā organizācijā. Labs piemērs ir NASA, kas, nodarbinot ļoti daudz darbinieku, savulaik izvēlējās šo attīstības stratēģiju un nu darbojas kā investīciju fonds – platforma, uz kuras jaunie privātie uzņēmumi var būvēt savu biznesu," stāsta Viesturs Lieģis. Viņš arī norāda, ka par spīti ātro kredītu uzņēmumu pretrunīgajam vērtējumam, no biznesa viedokļa raugoties, arī tas ir labs apliecinājums, kā uz modernajām tehnoloģijām balstīts bizness iekaro arvien jaunus tirgus.

Mainoties tradicionālajai uzņēmējdarbības videi arī Latvijas uz pakalpojumiem orientētā ekonomika jau pavisam drīz piedzīvos krasas pārmaiņas, prognozē eksperts. Daudzi uzņēmumi, nespējot vai negribot pielāgoties, beigs pastāvēt, bet to darbinieki kļūs par bezdarbniekiem. Tādēļ jau tagad gan valsts, gan uzņēmumu līmenī nepieciešams domāt par pārorientēšanos atbilstoši tehnoloģiju laikmetam diktētajām tendencēm – tas nākotnē Latvijas ekonomiku var pasargāt no vēl nebijuša kraha.

"Prognozes liecina, ka 4. industriālās revolūcijas rezultātā Eiropā līdz 2020. gadam izzudīs 5 miljoni darba vietu. Un runa nav tikai par melnstrādniekiem, bet arī tā sauktajām baltajām apkaklītēm – juristiem, grāmatvežiem, konsultantiem un citiem. Savukārt digitālo kompetenču nozīme arvien pieaugs un to būtu svarīgi atcerēties un novērtēt. Tas attiecas gan uz lielo uzņēmumu vadītājiem, kuriem būtu pēdējais laiks iekļaut valdēs digitālās stratēģijas eksperts, gan uz valsts pārvaldes institūcijām. Apzinoties nākotnes izaicinājumus, programmēšanu nudien vajadzētu mācīt jau skolā, jo Latvijā programmētāju nekad nebūs par daudz, turklāt nākotnē, mainoties darba videi un pieprasījumam, tā var būt mūsu vienīgā glābšanas laiva," lūkojoties nākotnē, teic Viesturs Lieģis.