Eksperts: Ko ņemt vērā, lai klimata pārmaiņas neatstāj bez mājām?

Pirmo pieteikumu atlīdzības saņemšanai par plūdu radītajiem postījumiem Jēkabpilī apdrošināšanas sabiedrība ERGO saņēma, kad ūdens līmenis vēl bija bīstami tuvu 8,4 metru sarkanajai atzīmei. Plūdu nodarītie zaudējumi būs pilnībā aplēšami vēlāk, kad visi iedzīvotāji būs atgriezušies savos īpašumos. Taču viens ir skaidrs jau tagad – klimata pārmaiņu dēļ nākotnē arvien biežāk saskarsimies ar dabas stihiju postījumiem, tostarp šādiem – sezonai neraksturīgiem. Ko darīt, lai klimata izmaiņu radīto apdraudējumu pārdzīvotu ar mazākiem zaudējumiem?

Applūstot Daugavas tuvumā esošajām teritorijām Jēkabpilī, pilsētas skati līdzinājās dabas katastrofu filmām. Diemžēl daļai Latvijas iedzīvotāju tā bija skarba un trauksmaina realitāte, ūdenim ieskaujot mājas, pagalmus, automašīnas un citu iedzīvi, kas atradās īpašumu teritorijā. Publiskajā telpā jau izskanējušas pašvaldības aplēses, ka kopējie zaudējumi, iespējams, mērāmi vairākos simtos tūkstošu eiro, no kuriem daļu veido zaudējumi gan komercīpašumam un uzņēmējiem, gan privātīpašumam un vietējiem iedzīvotājiem. Publiski izskanējis arī fakts, ka pašvaldība iedzīvotājiem kompensēs zaudējumus divu minimālo mēnešalgu apmērā, tomēr, lai arī šāds atbalsts noteikti vajadzīgs un vērtējams atzinīgi, nākotnē līdzīgās situācijās paļauties tikai uz to nebūtu pareizi, jo plūdu nodarīto postījumu apmērs var būt arī simtkārt lielāks par minimālo mēnešalgu.

Kampaņveidīga atbildība

Jautājums: vai un kā šajā situācijā, kad applūst nekustamais īpašums un iedzīve, var palīdzēt apdrošināšana? Atbilde ir: jā, var palīdzēt, ja īpašnieks ir bijis gana atbildīgs un izvērtējis riskus.

Būvējot vai iegādājoties īpašumu par kredīta līdzekļiem, apdrošināšana ir obligāta prasība no kredītdevēju puses. Tajā pašā laikā lielākā daļa nekustamo īpašumu Latvijā joprojām nav apdrošināti – it īpaši tie, kas pirkti vai būvēti pirms ilgāka laika. Savā praksē redzam, ka interese par nekustamā īpašuma apdrošināšanu pieaug, kad Latvijā saskaramies ar dabas stihiju postījumiem – ar spilgtiem, reāliem piemēriem, par kuriem tiek daudz runāts publiskajā telpā. Pērn tās bija ziemas vētras, par kuru nodarītajiem zaudējumiem saviem klientiem atlīdzībās izmaksājām teju 700 000 eiro un kas veicināja nekustamā īpašuma apdrošināšanas aktualitāti. Paredzam, ka arī pēc šī gada plūdiem iedzīvotāju interese par mājokļu apdrošināšanu pieaugs. No vienas puses, tas ir labi, jo redzam, ka cilvēki kļūst atbildīgāki, bet, no otras puses, ir svarīgi, lai šī atbildības izjūta nebūtu kampaņveidīga. Būtiski, lai tā kļūtu par ikdienas normu.

Skaists skats vai slapjš pagrabs

Runājot par plūdu risku, pirmā lieta, kas jāizvērtē, ir vieta, kurā vēlamies iegādāties vai būvēt nekustamo īpašumu. Jārēķinās, ka pasakaina upes krasta ainava pavasaros un, kā tagad redzam, arī ziemās var pārvērsties lokālā katastrofā – bojātā vai pat iznīcinātā īpašumā. Tādēļ vispirms ieteicams vērsties vietējā pašvaldībā, būvvaldē, lai noskaidrotu, vai applūšana konkrētajā vietā nenotiek regulāri. Šī informācija ir jāpieprasa un jāsaņem tad, kad tiek izsniegta būvatļauja, un būvnoteikumi jāievēro ļoti strikti.

Turklāt applūšanas regularitāte ir ārkārtīgi svarīga arī no apdrošināšanas viedokļa. Ja plūdi kādā īpašumā bieži atkārtojas un ir paredzami, tie netiks uzskatīti par apdrošināšanas gadījumu, jo apdrošināšanas būtība ir sniegt finansiālu aizsardzību neplānotās, negaidītās situācijās. Laiks, ko katrs apdrošinātājs savos noteikumos definē kā regulāru, var būt atšķirīgs, bet visbiežāk tas ir intervālā no pieciem līdz desmit gadiem. Citiem vārdiem, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par plūdu radītiem zaudējumiem, īpašuma applūšana nedrīkst notikt biežāk par apdrošināšanas noteikumos atrunāto periodu.

Apdrošināšanas loma klimata pārmaiņu realitātē

Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, Latvijā applūšanas riskam ir pakļautas daudzas upju teritorijas, tostarp Jēkabpils, Pļaviņas, Augšdaugavas un Līvānu novads, Ogre un Ogres upes apkārtne, Lielā un Mazā Jugla, kā arī Gauja. Jēkabpils piemērs apliecina – ir gadījumi, kad īpašums var applūst retāk nekā reizi desmit gados, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka tas kādreiz var notikt, nodarot lielu postījumu. Situācija, kas izveidojusies šogad, ir spilgts piemērs klimata pārmaiņu sekām, un šādi ekstrēmi gadījumi klimata izmaiņu dēļ nākotnē, visticamāk, notiks arvien biežāk, ļoti ietekmējot tieši nekustamo īpašumu drošību un arī apdrošināšanas jomu.

Lai arī par postošāko no riskiem nekustamā īpašuma sektorā Latvijā tiek uzskatītas ugunsnelaimes, plūdi var būt ne mazāk postoši. Mūsu gadījumā dabas stihiju risks, kas sevī ietver arī plūdus, automātiski tiek iekļauts visās nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs. Šis risks noteikti nav tas, no kā atteikties, cenšoties samazināt savas apdrošināšanas izmaksas, jo tas gluži vienkārši nav dārgs un neatstāj būtisku ietekmi uz kopējo polises cenu. Taču gan šī riska, gan nekustamā īpašuma apdrošināšana kopumā var atstāt ļoti būtisku pozitīvu ietekmi uz finansiālo situāciju, kad notiek negadījums, kas nes zaudējumus.

Turklāt vēlos uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai īpašuma apdrošinājuma summa būtu atbilstoša tā atjaunošanas vērtībai, jo tikai tad apdrošināšanas atlīdzība spēj pilnībā segt nodarītos zaudējumus. Tikko esam piedzīvojuši strauju būvniecības inflāciju, tādēļ iedzīvotājiem ieteicams pārskatīt un pārrēķināt nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas, lai tās būtu atbilstošas aktuālajām būvniecības izmaksām. Diemžēl plūdi parasti nozīmē vairāk nekā tikai uzburbušu grīdu, tādēļ par sava īpašuma finansiālu aizsardzību ir vērts domāt jau šodien, lai nākotnē, izaicinošā brīdī, vismaz daļu no raizēm palīdzētu atrisināt apdrošināšana.

Raksta autors: Raitis Čaklis, apdrošināšanas sabiedrības ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors