Ēku energoefektivitāte – daļa no ikdienas paradumiem
Energoefektivitātes jautājumiem mūsdienās tiek veltītā pastiprināta uzmanība, jo tā ir saistīta ar energoresursu racionālu izmantošanu, kas dod iespēju ne tikai palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas bilancē, bet arī katram individuāli palīdz samazināt izdevumus, kuri saistīti ar ikmēneša izmaksām par patērētās enerģijas apjomu. Ar energoefektivitāti saistītiem jautājumiem nāksies saskarties arvien biežāk un biežāk. To nosaka, gan energoresursu cenu pieaugumi pasaules tirgos, gan arī pieaugošās gaisa kvalitātes prasības un kopējā Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politika.
Viena no jomām, kur iespējams iegūt ievērojamus enerģijas ietaupījumus, ir veicot ēku renovācijas pasākumus. Ēku energoefektivitātes paaugstināšana ir vairāku pasākumu kopums kā rezultātā sagaidāms būtisks enerģijas patēriņa samazinājums un iekštelpu komforta līmeņa uzlabojums. Ir iespējams izdalīt vairākus ēkas energoefektivitāti veicinošus pasākumus, taču veicot tikai kompleksu ēkas renovācijas pasākumu kopumu iespējams sasniegt rezultātu, kuri sniegtu ievērojamus enerģijas ietaupījumus ar visīsāko atmaksāšanās laiku.
Atsevišķu pasākumu īstenošana ne vienmēr var sniegt vēlamos rezultātus. Kā piemēru var minēt gadījumus, kad iedzīvotāji vēloties uzlabot sava dzīvokļa komforta līmeni, nomaina esošos radiatorus pret jauniem. Jaunie radiatori no vecajiem var atšķirties gan ar labāku siltumapmaiņas koeficientu, gan ar lielāku izmēru, kā rezultātā pieaug siltuma daudzums, kas tiek pievadīts dzīvoklim. Taču daudzi iedzīvotāji neapzinās, ka šādu darbību veikšana principā ir iejaukšanās ēkas esošajā apkures sistēmā. Ja vienā dzīvoklī paliek siltāk, tad parējos dzīvokļos paliks ievērojami vēsāk, jo ūdens, kurš plūst radiatoros būs atdzisis vairāk nekā sākotnēji paredzēts. Tas savukārt var novest pie ķēdes reakcijas, kā rezultātā pazeminās visas ēkās stāvoklis.
Logu nomaiņa arī var nesniegt vēlamos rezultātus, ja nav īstenota visas ēkas renovācija. Pirmkārt, sākotnēji uzstādītie logi visticamāk nav bijuši hermētiski, līdz ar to tika nodrošināta gaisa cirkulācija un mitrais gaiss varēja netraucēti izkļūt ārā no dzīvokļa apkārtējā vidē. No jauna ievietotie pakešu logi ir hermētiski, līdz ar to tiek apturēta jebkāda gaisa apmaiņa, kamēr logi ir aizvērtā stāvoklī. Tiek apturēta gaisa apmaiņa un pieaug iekštelpu gaisa mitrums. Otrkārt jaunie logi var tikt uzstādīti neņemot vērā, ka nepieciešams novērst termisko tiltu rašanos. Termiskie tilti parasti rodas tajās ēkas konstrukcijās daļās, kur ir vērojamas kādas nevienmērības konstrukcijā – salaiduma vietas, stūri. Šajās vietās ir vērojami pastiprināti siltuma zudumi līdz ar to šajās vietās novērojama zemāka temperatūra nekā istabas vidējā gaisa temperatūra. Mitram gaisam nonākot saskarē ar vēsāku virsmu tas kondensējas un rodas labvēlīga vide sēnīšu attīstībai, kuras ir kaitīgas veselībai un grūti iznīdējamas.
Ēkas kompleksas renovācijas gadījumā ir iespējams izvairīties no šīm problēmām, kā arī atrisināt daudzas citas slēptās problēmas, par kurām ēkas iedzīvotāji bieži vien pat nenojauš. Daudzi iedzīvotāji nav bijuši ne savas ēkas bēniņos ne pagrabā, līdz ar to nav informēti par situāciju šajās vietās. Nepietiekamas siltumizolācijas gadījumā, siltums aizplūst arī no bēniņiem un pagraba, kā rezultātā visi ēkas iedzīvotāji kopīgi maksā par siltumu, kas ir nelietderīgi aizplūdis apkārtējā vidē.
No visām šīm neērtībām ir iespējams izvairīties īstenojot kvalitatīvu ēkas renovācijas pasākumu kopumu, kura laikā tiek novērstas ēkas nepilnības, kā arī tiek paaugstināts iekštelpu komforta līmenis. Jebkurā gadījumā tiek arī samazinātas izmaksas, kuras saistītas ar mājokļa apkuri. Ja visā mājoklī tiek nodrošināta individuālā siltumenerģijas uzskaite, tad varēsiet iegūt vēl lielāku kontroli par savu siltumenerģijas patēriņu. Noregulējot zemāku temperatūras režīmu telpās, kurās reti nākas uzturēties, ietaupīsiet ne tikai siltumenerģiju, bet arī samazināsiet ar to saistītās izmaksas.
Pirms ēkas renovācijas pasākumu veikšanas nepieciešams veikt ēkas energoauditu, kurā tiek noteikts faktiskais ēkas enerģijas patēriņš, iespējamie ietaupījumi un veicamie pasākumi šo ietaupījumu sasniegšanai. Papildus tam būtu nepieciešams iegūt arī ēkas energosertifikātu, kurā apkopota, papildināta un saprotamā veidā sakārtota ēkas energoaudita laikā iegūtā informācija. Par labu ēkas energosertifikāta iegūšanai kalpo vairāki argumenti. Saskaņā ar ES direktīvu 2002/91/EK tam drīzumā vajadzētu kļūt par obligātu dokumentu, ko būtu nepieciešams uzrādīt pārdodot vai izīrējot mājokli. Daudzās ES dalībvalstīs šī direktīva veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Ēkas energosertifikāta esamība sniedz ēkai papildu pievienoto vērtību, kas izpaužas vairākos līmeņos.
Pirmkārt, ēka, kurai ir energosertifikāts jebkurā gadījumā ir pievilcīgāka kā ēka, kurai nav energosertifikāta. Labāk iegūt savā īpašumā mājokli, kura ikgadējās enerģijas patēriņu izmaksas ir aptuveni zināmas, nevis tādu mājokli, kura enerģijas patēriņa izmaksas var izrādīties neadekvāti augstas.
Otrkārt energosertifikātā tiek norādīta arī ēkas aptuvenā energoefektivitātes klase. Jo augstāka energoefektivitātes klase, jo augstāka sagaidāma mājokļa pievienotā vērtība. Mājokļa iegāde uzskatāma par vienreizēju ieguldījumu, taču izmaksas par patērēto enerģiju nāksies segt visā tās dzīves laikā, līdz ar to ir izdevīgāk iegādāties mājokli ar augstāku energoefektivitātes klasei un sākotnēji pārmaksāto starpību atgūt uz ietaupītā enerģijas apjoma un turpmāk maksāt mazāk.
Ēkas energosertifikātā tiek arī attēlota informācija par veicamajiem pasākumiem, kuru veikšana vēl vairāk uzlabotu ēkas energoefektivitāti. Saskaņā ar programmas Inteliģenta Enerģija Eiropai līdzfinansētā projekta IDEAL EPBD veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem var secināt, ka to ēku iedzīvotāji, kuru rīcībā ir sava mājokļa energosertifikāts, biežāk izšķiras par labu energoefektivitāti veicinošu pasākumu realizēšanai kā to ēku iedzīvotāji, kuriem nav pieejams šis energosertifikāts.
Enerģijas efektīvai izmantošanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīmē un netiek prognozēts, ka tuvākajā laikā šī tendence varētu mainīties. Palielinot energoefektivitāti, tiek samazināts enerģijas patēriņš, kā rezultātā iespējams samazināt enerģijas ražošanu no fosilajiem energoresursiem. Tādā gadījumā samazinās arī CO2 emisijas atmosfērā un palielinās atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas bilancē. Šī iemesla dēļ, šobrīd tiek piedāvātas plašas līdzfinansējuma iespējas, kuru mērķis ir paaugstināt ēku energoefektivitāti. Visapkārt ir sastopami daudzi pozitīvi piemēri, kuri kalpo kā papildu stimuls to ēku iedzīvotājiem, kuri vēl tikai izšķiras par savas ēkas renovēšanu. Nepieciešams informēt un motivēt rīkoties to ēku iedzīvotājus, kuri iepriekš nekad nav dzirdējuši par ēku renovācijas pasākumu nozīmi un sniegtajām priekšrocībām, jo neko nedarot tiek samazinātas iespējas iegūt komfortablu un energoefektīvu mājokli.
Raksta autors: Kristaps Kašs