Elektroniskā darba laika uzskaite – pagrieziena punkts Latvijas būvniecībā

Daudzi būvnieki joprojām nav apraduši ar jaunajiem noteikumiem, kas jau no šī gada 1. oktobra visās trešās grupas jaunbūvēs un būvdarbos, kuru izmaksas pārsniedz 1 miljonu eiro, paredz ieviestu elektroniskā darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS).

Sarežģījumus rada gan pieredzes trūkums darbā ar šādām sistēmām, gan tās straujā ieviešana. Pirmajā rakstā apskatījām, kā uz šīs sistēmas ieviešanu, tās mērķiem, uzdevumiem raugās tās ieviesēji – Latvijas Būvuzņēmēju partnerība. Šoreiz griezāmies pie Latvijas Būvnieku asociācijas prezidenta Normunda Grinberga, lai uzzinātu viņa vadītās organizācijas viedokli par EDLUS, dažādiem ar tās ieviešanu dzīvē saistītiem jautājumiem, un iespējamām pārmaiņām visā Latvijas būvniecībā.

Kādi ir galvenie elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas mērķi?
Pirms 2 gadiem arī Latvijas Būvnieku asociācija aktīvi runāja par ID kartes ieviešanu būvniecībā. Pamatmērķi tolaik bija balstīti uz: pirmkārt, būvniecībā strādājošo kvalifikācijas identifikāciju; otrkārt, uz darba aizsardzības drošības esamību; treškārt, uz elektronisko darba laika uzskaites principu ieviešanu. Finanšu ministrijas iniciatīva bija par solidārās atbildības uzņemšanos būvniecībā, proti, ka ģenerāluzņēmēji uzņemas šo solidāro atbildību par sociālo nodokļu nomaksu, jo ēnu ekonomikas īpatsvars ir tik liels, un liela daļa nodokļu aizplūst garām Valsts kasei.

Savukārt ģenerāluzņēmēju pārstāvji, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, iebilda pret šo principu, ka ģenerāluzņēmējiem jāuzņemas solidāra atbildība par apakšuzņēmējiem sociālo nodokļu nomaksas ziņā, un viņiem izdevās panākt kompromisu, ka sākotnējo principu atceļ un tā vietā liek elektronisko darba laika uzskaiti. Līdz ar to sākotnējie mērķi ir mainījušies, un šobrīd ir palicis tikai un vienīgi mērķis elektroniski uzskaitīt darba laiku.

Mēs, protams, joprojām runājam par to, cik svarīgi ir identificēt būvniecībā nodarbināto kvalifikāciju, un tam ir dziļi un pamatoti mērķi, it sevišķi, ja skatāmies, cik tālu šajā jomā ir tikušas citas valstis, kā tas viss ir sakārtots un kāda ir vide tur – tikai tāpēc, ka ir veikta arī kvalifikācijas identifikācija. Piemēram, citur šīs sistēmas ir ieviestas secīgi, no sākuma ieviešot sistēmu kvalifikācijas identifikācijai, un jau pēc tam – darba laika uzskaiti. Mums tas viss sākas mazliet savādāk.
Tostarp, mēs uzskatām, kad tad, kad 2019. gadā tiks veidots vienotās elektroniskā darba laika uzskaites datu bāzes (VEDLUDB) turētājs, šajā datu bāzē būtu jāiekļauj arī dati par kvalifikāciju, lai nozarē sāktu veidoties pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Līdz šim nozarē ir valdījis pieprasījums pēc lētākā darbaspēka, un tā ir milzīga atšķirība.

Kādas pārmaiņas sev līdzi nesīs elektroniskā darba laika uzskaites ieviešana?
Tas ir būtisks pagrieziens, jo sev līdzi nesīs tradīciju maiņu. Jāsaprot, ka būvniecībā darbaspēkam lielākoties maksā par padarīto, respektīvi, nauda nāk kā gabaldarba apmaksa, un šim gabaldarbam laiks bieži nemaz netiek piesaistīts. Ir vēlamais laiks, līdz kuram būtu darbs jāpadara, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ tas aizkavējas, samaksa tādēļ nepalielinās. Darba devēji, sevišķi specializētie uzņēmumi, mazie uzņēmumi, kas darbojas reģionos, nonāks sarežģītas izvēles priekšā – ko darīt, ja viens darba darītājs konkrētu darbu veic 8 stundās, bet cits to pašu darbu veic 16 stundās? Šī problēma ir asa un tā joprojām šobrīd neliek mieru darba devējiem.
Viens secinājums gan ir acīmredzams – tā radīs pieprasījumu pēc modernākām darba metodēm, izmantojot materiālus un metodes, kas prasa mazāku darbietilpīgumu. Līdz šim, kamēr mums bija nosacīti lēts darbaspēks, šīs metodes nebija populāras, nebija tirgū īpaši pieprasītas. Tagad, līdz ar elektroniskās darba laika uzskaites principu ieviešanu, mēs prognozējam, ka būvniecības izmaksas nedaudz paaugstināsies, paralēli radot lielāku pieprasījumu pēc produktivitātes. Tas savukārt ir pozitīvi.
Lai vai kā, EDLUS ieviešana radīs strauju pārmaiņu virkni Latvijas būvniecībā, kurā pēdējo 10 – 15 gadu laikā ir iesakņojušās ne visai labas, bet visnotaļ spēcīgas tradīcijas. Jaunā sistēma daudz ko mainīs, tā rauj visus sev līdzi, un jāsaka, ka lielie būvnieki un tie, kas ir nodarbināti inženierbūvēs un lielos objektos, šīs izmaiņas kādu laiku jau ir izjutuši un arī daudzas lietas savā darbā pamainījuši. Savukārt tiem, kas strādā reģionos un mazākos objektos, šīs izmaiņas vēl priekšā.

Bet kopumā šīs pārmaiņas vērtējat pozitīvi?
Es skatos uz to kontekstā ar visu pārējo un, protams, saku, ka tas ir pozitīvi, vienīgais, jāatzīmē tas, ka pie mums, Latvijā, šīs pārmaiņas virzās savādāk nekā citās tuvākajās Rietumu, pirmkārt, Skandināvijas valstīs. Pirmkārt, Latvijā tas viss tiek ieviests ļoti ātrā tempā, un tas mums ir liels izaicinājums, kā mums izdosies to visu ieviest, kādu rezultātu mēs sasniegsim. Un otrs aspekts saistās ar to, ka mēs ejam savādāku ceļu – sākam ar darba laika uzskaiti, bet paliek jautājums, vai kvalifikāciju mēs vispār identificēsim un pieprasīsim? Par to vēl ir jālemj, kurpretī vairumā citu valstu tas viss ir attīstījies savādāk – tur vispirms ir tikusi ieviesta kvalifikācijas sistēma, lai nodrošinātu kvalificētu speciālistu pieprasījumu būvniecībā, tostarp kvalificētu darbaspēku, un tikai pēc tam ar šo sistēmu tika sākta darba laika uzskaite. Tādēļ mums šīs sistēmas ieviešana tik īsā laikā ir ļoti liels izaicinājums, un rezultāti būs redzami vēlāk.

Rezumējot var teikt: sistēmas ieviešanu viennozīmīgi vērtēju pozitīvi, bet ir jāsaprot, ka tā daudzas lietas izmainīs, un nekas vairs nebūs tā, kā bijis. Specializētajiem, mazajiem un tiem būvniekiem, kas strādā reģionos, izmantojot to darbaspēku, kas nu katram no viņiem ir, process būs sarežģīts, prasīs daudz ko mainīt, un katram no viņiem tas būs milzīgs izaicinājums. Droši vien būs arī tādi, kas nespēs pielāgoties jaunajai situācijai, bet šādā gadījumā es prognozēju sliktu iznākumu, jo viņi nevarēs strādāt nemainoties, strādāt pa vecam. Viņi neizbēgami nonāks pie viena vai otra sarežģījuma – vai nu līgumattiecībās ar pasūtītājiem, vai nu ar nodokļiem, valsts iestādēm. Pastāvēs tie, kas pārvērtīsies. Tāpēc katram būvniekam vienīgā izeja ir iedziļināties esošajā situācijā un saprast, kā viņš mainīsies tai līdzi.

Un cik daudz laika katram no viņiem ir?
Attiecībā uz elektronisko darba laika uzskaiti laiku mums nosaka valsts. Likums paredz, ka sistēmai jābūt ieviestai no 2019. gada sākuma, un no šī datuma būs spēkā arī soda sankcijas par šīs sistēmas noteikumu neievērošanu. Pagaidām, kā arī visa 2018. gada laikā, ir spēkā vienošanās starp būvniekiem un likuma izstrādātājiem, ka tiks ļauts kļūdīties, ieviešot šo sistēmu, un pašiem šīs kļūdas labot, reizē mācoties. Uzreiz sodi netiks dalīti pa labi un pa kreisi, tiks sniegta palīdzība un konsultācijas tiem, kam neizdosies nodrošināt optimālu sistēmas funkcionēšanu. Taču 2019. gada janvārī sistēmai būs jābūt ieviestai visur, kur to likums prasīs, un tad gan vairs atlaides netiks dotas. Tiem, kas mēģinās visu darīt pa vecam, vai kaut kādā veidā šmaukties, būs jārēķinās ar visnotaļ ietekmīgām soda sankcijām.

Lasīt tēmas sākuma daļu Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma – cīņā pret ēnu ekonomiku būvniecībā