EM: Baltkrievijā ražotā elektroenerģija netiek piegādāta Latvijas patērētājiem

EM: Baltkrievijā ražotā elektroenerģija netiek piegādāta Latvijas patērētājiem

Noraidot publiskajā telpā izskanējušās bažas, ka Baltkrievijas elektrība tiek tirgota Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, Ekonomikas ministrijas apliecina, ka Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā ražotā elektroenerģija netiek importēta un Latvijas patērētājiem tā netiek piegādāta.

2020. augustā, atbalstot nostāju par drošas elektroenerģijas ieguvi, kā arī ņemot vērā politiskās vides notikumus kaimiņvalstī, Latvijas valdība pieņēma lēmumu apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Šim nolūkam trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori – AS "Augstsprieguma tīkls", AB "Litgrid" un AS "Elering" izstrādāja jaunu tirdzniecības risinājumu ar Krieviju, lai nodrošinātu Baltkrievijā ražotās elektroenerģijas nenonākšanu Baltijas tirgū. (Latvijai nav elektroenerģijas starpsavienojuma ar Baltkrieviju, iepriekš šajā valstī ražotā elektroenerģija tika importēta caur Lietuvas – Baltkrievijas starpsavienojumu.)

Analizējot publiski pieejamos datus, redzams, ka pieņemtais un praksē ieviestais jaunais tirdzniecības risinājums ne tikai mazinājis elektroenerģijas plūsmas ar trešajām valstīm, bet arī novērsis situāciju, kad elektroenerģijas komercplūsmu ietvaros Baltijas valstīs varētu nonākt Baltkrievijā ražotā elektrība.

screenshot_2021_02_22_at_10.24.13

No sniegtajiem datiem redzams, ka laika periodā, kad elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm tika pārcelta uz Latvijas-Krievijas starpsavienojumu, tas ir, no 2020. gada novembra līdz šim brīdim, elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm ir  samazinājusies par 50%, ja salīdzina ar līdzīgu laika periodu gadu iepriekš. Savukārt, ja salīdzina elektroenerģijas importa apjomu 2020. gada griezumā ar gadu iepriekš, tirdzniecības apjoms ar trešajām valstīm samazinājās par 61%.  

Ekonomikas ministrija norāda, ka elektroenerģijas plūsmas un to apmērus var ietekmēt tādi apstākļi, kuriem pamatā ir elektroenerģijas pieprasījums un spēja šo pieprasījumu apmierināt, ņemot vērā pieejamos elektroenerģijas piegādes avotus brīva elektroenerģijas tirgus ietvarā. Elektroenerģijas fiziskās un komerciālās plūsmas Baltijas valstu reģionā ietekmē reģionā ģenerētās jaudas pieejamība (TEC-2 bloka ilglaicīga nepieejamība, samazināti hidroenerģijas resursi ziemas sezonā), klimatiskie apstākļi, kuru iespaidā ir novērojama elektroenerģijas patēriņa mainība, starpsavienojumu jaudu caurlaidība, kā arī kopējā Baltijas valstu energobilance, kas uzrāda elektroenerģijas deficītu.

Fizisko elektroenerģijas plūsmu pieaugums nenozīmē, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū ieplūst Baltkrievijā ražotā elektrība; šeit būtiski nošķirt elektroenerģijas komercplūsmas no fiziskajām plūsmām. Līdz ar to šobrīd pastāv bažas, ka publiskajā telpā tiek salīdzināti pēc būtības nesalīdzināmi dati un uz to pamata tiek izdarīti nekorekti secinājumi. Jāmin, ka fiziskās elektroenerģijas plūsmas plūst atbilstoši fizikas likumiem un turpinās ieplūst Baltijas valstīs, kamēr tās būs daļa no BRELL loka (elektroapgādes sistēma, kurā ietilpst Baltkrievija, Krievija un Baltijas valstis). Turpretim, komercplūsmas ir iespējams izsekot atbilstoši komercdarījumiem elektroenerģijas biržā.

Šobrīd Latvija turpina elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju atbilstoši jaunajai tirdzniecības metodikai, kā arī aktīvi komunicē ar Baltijas valstu pārstāvjiem par potenciālajiem sistēmas uzlabojumiem, kā arī cer pēc iespējas ātrāk sagaidīt jaunās tirdzniecības metodikas priekšlikumus no Lietuvas kolēģiem.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.