Enerģētikas infrastruktūras projekti Baltijas reģionā ir svarīgi vienotam ES enerģētikas tirgum
Foto: Enerģētikas infrastruktūras projekti Baltijas reģionā ir svarīgi vienotam ES enerģētikas tirgum
Š.g. 10.jūnijā Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes (Padome) sanāksmē Luksemburgā dalībvalstu pārstāvji diskutēja par enerģētikas infrastruktūras attīstības, energoefektivitātes u.c. aktuālajiem enerģētikas jautājumiem.
Latvijai būtiskākais pārrunātais jautājums bija par Komisijas līdzšinējo darbu enerģētikas infrastruktūras projektu atbalstīšanai un ieteikumiem turpmākam darbam, nepieciešamajiem ieguldījumiem enerģētikas infrastruktūrā, nepieciešamo finansējuma apmēru un paredzamajiem šķēršļiem. EM valsts sekretārs Juris Pūce norādīja, ka Latvijai ir būtiski piesaistīt ES līdzfinansējumu, jo Baltijas reģiona energoizolācijas izbeigšanai nepieciešamo infrastruktūru nebūs iespējams finansēt tikai ar tirgus mehānismiem, taču tā ir fundamentāli svarīga gan vienota ES enerģētikas tirgus izveidei, gan ES enerģētikas drošībai, gan ES solidaritātei. Latvija uzskata, ka ir nepieciešams paredzēt ES finansējumu nākamajā daudzgadu budžetā enerģētikas infrastruktūras projektiem – trūkstošajiem posmiem, kas nav ekonomiski izdevīgi, bet nepieciešami drošības paaugstināšanai un piegāžu dažādošanai.
Eiropas Komisija šobrīd analizē nepieciešamību izstrādāt Eiropas Savienībā saistošu ilgtspējības shēmu biomasai (enerģijas iegūšanai), jo augošais pieprasījums pēc atjaunojamiem energoresursiem ir liels izaicinājums Eiropas mežsaimniecībai un palielinās biomasas importu. Savukārt, Zviedrija pauž bažas par papildu ilgtspējas kritēriju noteikšanu meža biomasai un aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā mežsaimniecības atšķirības katrā dalībvalstī un ļaut detalizētus kritērijus biomasai izstrādāt katrā dalībvalstī individuāli. Ņemot vērā Latvijai noteikto augsto mērķi 2020.gadā nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 40% apmērā, Latvija atbalsta Zviedrijas sagatavoto ziņojumu par ilgtspējības kritērijiem meža biomasai (Ziņojumu atbalsta arī Austrija, Somija, Slovēnija, Lietuva un Igaunija). Sanāksmes laikā EM valsts sekretārs atkārtoti uzsvēra, ka nav atbalstāmi dalībvalstīm papildus saistoši kritēriji biomasai, jo tas palielinātu administratīvo slogu energoapgādes komersantiem, kas enerģijas ražošanai izmanto biomasu.
Sanāksmē dalībvalstu pārstāvji pārrunāja arī jautājumus saistībā ar turpmākajiem pasākumiem energoefektivitātes veicināšanai Eiropā un apstiprināja Ungārijas prezidentūras sagatavotos Padomes secinājumus par Eiropas Komisijas sagatavoto paziņojumu saistībā ar 2011.gada Eiropas Energoefektivitātes plānu. Eiropas Komisijas paziņojumā minēti priekšlikumi, kā izmaksu ziņā efektīvā veidā sasniegt būtiskus uzlabojumus līdz 2020.gadam. Padomes secinājumos galvenokārt atzīts, ka vislielākais potenciāls enerģijas taupīšanai saskatāms transporta, ēku un rūpniecības sektoros, taču energoefektivitātes pasākumiem jāveicina ES līdzfinansējums, kas šobrīd nav pietiekams. Latvija savu atbalstu Padomes secinājumu projektam pauda jau iepriekš notikušajās enerģētikas darba grupās un pastāvīgo pārstāvju darba grupās, līdz ar to atbalstīja Padomes secinājumu pieņemšanu ministru padomē.
Cita starpā sanāksmē prezidējošās valsts pārstāvis informēja Padomi par progresu virzībā uz Regulas projekta par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību apstiprināšanu, kuras mērķis ir izveidot pamatregulējumu, lai efektīvi atklātu un novērstu elektroenerģijas un gāzes vairumtirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Līdz jūnija beigām paredzēts panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu, lai iespējami drīzā laikā Regulu varētu apstiprināt jau pirmajā lasījumā. Latvija kopumā Regulas projektu atbalsta un uzskata, ka tai būs nozīmīga loma ļaunprātīgu spekulāciju novēršanā, nodrošinot tirgus caurspīdību un veicinot cenu stabilitāti, zemākas cenas enerģijas patērētājiem.
Sanāksmē tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar kodolelektrostaciju apdraudējuma un drošības izvērtējuma ("noturības testu") īstenošanu ES valstīs no š.g. jūnija, kā rezultātā līdz gada beigām ir paredzēts publicēt ziņojumu par ES esošo AES drošumu.
Sanāksmes noslēgumā nākamās prezidējošās valsts – Polijas - delegācija sniedza ieskatu par savas prezidentūras laikā plānotajiem pasākumiem, mērķiem un programmu. Prezidentūra par savām prioritātēm enerģētikas jomā izvirzījusi enerģētiskās drošības stiprināšanu un ārējās attiecības ar trešajām valstīm enerģētikas jomā.
Kā zināms, Eiropas Savienības Ministru padomesprezidentūras mainās divreiz gadā.2011.gadā prezidējošās valstis ir Ungārija (1.pusgads) un Polija (2.pusgads).
