Energoefektivitātes likuma mērķis - racionāla energoresursu izmantošana un pārvaldība, sekmējot ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežojot klimata pārmaiņas
Šā gada 3.marta Saeimas plenārsesijā tika pieņemts Energoefektivitātes likums, grozījumi Enerģētikas likumā un grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un galapatēriņa efektivitāti.
Likumos iekļautās normas attiecas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz komersantiem, gan arī uz galapatērētājiem.
Saskaņā ar pieņemtajiem likumiem valstij ir jārāda paraugloma enerģijas taupīšanā. Līdz ar to valsts iestādes turpmāk varēs iepirkt tikai energoefektīvas preces un pakalpojumus. Lai sekmētu enerģijas taupīšanu valsts iestādēs, ir uzlikts pienākums ieviest un sertificēt energopārvaldības sistēmu ēkās ar kopējo apkurināmo platību virs 10000 m2, kā arī īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanā. Paredzēts, ka šo pasākumu īstenošana samazinās valsts iestāžu izdevumus par patērēto enerģiju, kā arī veicinās valsts pārvaldē strādājošo izpratni par enerģijas taupīšanu.
Pēc Energoefektivitātes likuma stāšanās spēkā Ekonomikas ministrija izstrādās energoefektivitātes politikas pasākumu plānu, identificējot konkrētus politiku pasākumus, kā sasniegt Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij aprēķināto obligāto gala enerģijas ietaupījuma mērķi - 9896 GWh. Šis ietaupījums ir jāuzkrāj līdz 2020.gadam, katru gadu veicot energoefektivitātes pasākumus enerģijas gala patērētājos.
Lai sekmētu dažādu energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ES fondu 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzētas vairākas atbalsta programmas, piemēram, energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās, industriālajos objektos, kā arī valsts un pašvaldību ēkās.
Energoefektivitātes likumā ietverts pienākums Republikas nozīmes pilsētām ieviest un sertificēt energopārvaldības sistēmas, savukārt, pašvaldībām ar attīstības indeksu virs 0,5 un iedzīvotāju skaitu virs 10 000 būs jāievieš energopārvaldības sistēma. Kā prakse rāda, šādu sistēmu ieviešana un izmantošana, kā arī pasākumu īstenošana ļauj pašvaldībām gadā ietaupīt vismaz 5 % enerģijas.
Savukārt lielajiem komersantiem Energoefektivitātes likums paredz veikt obligātus auditus regulāri reizi četros gados vai ieviest energopārvaldības sistēmu, vai arī papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (ar elektroenerģijas patēriņu 0,5 GWh gadā un vairāk). Energoaudita vai energopārvaldības sistēmas mērķis ir apzināt komersanta kopējo enerģijas patēriņu un katra procesa patēriņu, vienlaikus identificējot pasākumus, kurus īstenojot uzņēmums var samazināt izmaksas par patērēto enerģiju. Energoauditus var veikt arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir brīvprātīgs pasākums.
Vienlaikus Energoefektivitātes likums paredz izveidot energoefektivitātes pienākumu shēmu, kur kā atbildīgās puses ir noteikti sadales komersanti un enerģijas mazumtirgotāji. Šīs shēmas ietvaros atbildīgajām pusēm būs pienākums īstenot energoefektivitātes pasākumus pie gala patērētājiem vai veikt iemaksas valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondā. Konkrēts shēmas un fonda tiesiskais regulējums tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos.
Papildus tam enerģijas tirgotājam vai piegādātājam, nepieprasot atsevišķu samaksu, būs jānodrošina iespēja galalietotājam saņemt informāciju par saviem patēriņa datiem, kā arī pašu rēķinu.
Visi iepriekš minētie likumi ieviesīs ES kopējo politiku energoefektivitātes jomā - Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu par energoefektivitāti.
Plānots, ka pēc Energoefektivitātes likuma, grozījumu Enerģētikas likumā un Publisko iepirkumu likumā stāšanās spēkā tiks izstrādāti desmit Ministru kabineta noteikumi, detalizētāk aprakstot likumā ietverto normu ieviešanu.
em.gov.lv