ES enerģētikas ministri diskutēja par siltumapgādes un aukstumapgādes jautājumiem
Rīgā, 2015.gada 16.aprīlī – ES enerģētikas ministri neformālās tikšanās laikā, kas notika Rīgā 15.-16.aprīlī, diskutēja par Enerģētikas savienības divām būtiskām dimensijām – energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumiem, galvenokārt koncentrējoties uz siltumapgādes un aukstumapgādes aspektiem, un reģionālās sadarbības veicināšanu enerģētikas sektorā.
Ministru diskusiju vadīja Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola, savukārt Eiropas Komisiju pārstāvēja Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete).
"Kopš mūsu pēdējās tikšanās sperti vairāki nozīmīgi soļi tuvāk Enerģētikas savienības izveidei," atklājot ministru diskusiju, uzsvēra Latvijas ekonomikas ministre. Energoefektivitāte ir viena no Enerģētikas savienības galvenajām dimensijām, lai sekmētu enerģijas pieprasījuma samazināšanu, palielinātu energoresursu izmantošanas efektivitāti, tādējādi veicinot ES konkurērtspējas un enerģētiskās drošības paaugstināšanos.
ES enerģētikas ministri diskutēja par siltumapgādes un aukstumapgādes jautājumiem un iespējām rast kopīgus risinājumus energoefektīvākai šo jomu attīstībai. Ministri pārrunāja galvenos šķēršļus siltumapgādes un aukstumapgādes tirgus attīstībai, kā arī finansējuma pieejamības jautājumus izmaksu ziņā efektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūras attīstībai.
Ministri bija vienprātis, ka ir nepieciešama ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģija. Ministri uzsvēra, ka sinerģiju izmantošana, piemēram, hibrīdsistēmu, atjaunojamo resursu un / vai vietējo energoresursu izmantošana un pieejamo tehnoloģiju izmantošana, siltumapgādes un aukstumapgādes sektoros ir nozīmīga. Papildus tika uzsvērts efektivitātes princips, īpaši attiecībā uz projektu attīstību un īstenošanu, kā arī patērētāju ieguldījumiem un investīcijām. "ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijai jārada vīzija nozares tālākai attīstībai, dodot pēc iepējas lielāku labumu patērētājiem, videi un ekonomikai," uzsvēra D.Reizniece – Ozola.
Enerģētikas ministru dikusijas rezultāti būs Latvijas prezidentūras ieguldījums ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijas izstrādē, kuru Eiropas Komisija plāno publicēt tuvākajos mēnešos.
Tikšanās laikā ES enerģētikas ministri diskutēja arī par reģionālās sadarbības stiprināšanu enerģētikas sektorā, kas ir būtiska ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā. "Enerģētikas savienība paredz attīstīt ciešu, daudzpusēju un daudzlīmeņu sadarbību. Latvijas prezidentūra uzskata, ka reģionālā dimensija ir īpaši būtiska. Mērķtiecīga un attīstīta visu dalībvalstu sadarbība sekmēs Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu, kas ietver pilnībā integrētu iekšējo tirgu, paaugstinātu enerģētiko drošību, pāreju uz zema oglekļa resursu ekonomiku un inovāciju un pētniecības potenciāla izmantošanu," norādīja Latvijas ekonomikas ministre.
Latvijas prezidentūras mērķis bija sekmēt dalībvalstu diskusiju par sadarbības iespējām un nosacījumiem, kā arī veicināt ES dalībvalstu labās prakses apmaiņu. Dalībvalstis bija vienisprātis, ka reģionālā sadarbība ir noteicošā Enerģētikas savienības īstenošanā; tā ir svarīga visās tās dimensijās un dažādās ģeogrāfiskās konfigurācijās.
"Katrā ES reģionā ir atšķirīga sadarbības kultūra un tiek izmantoti tikai šim reģionam atbilstoši risinājumi. Es ticu, ka mums ir iespēja vienam no otra mācīties un, pārvarot visus šķēršļus, mums izdosies sekmīgi attīstīt Enerģētikas savienības ideju. Šodienas diskusijā tika norādīts uz veiksmīgu reģionālās sadarbības piemēru, par kuru jūtos īpaši lepna – Baltijas reģiona sadarbība energētikas sektorā. Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns (BEMIP) bija pamats mūsu veiksmīgai sadarbībai, lai sasniegtu ievērojamus rezultātus," atzina D.Reizniece – Ozola.
Diskusijas laikā enerģētikas ministri norādīja, ka reģionālās sadarbības sekmēšanai ES jāievēro vairāki principi, īpaši nozīmīgi ir ES dalībvalstīm dot iespēju gūt abpusēju labumu, vadoties pēc savām interesēm un nacionālās politikas. Savukārt Eiropas Komisijai ir būtiska loma reģionālo iniciatīvu vadībā un uzraudzībā. Vienlaikus tika atzīts, ka nepieciešams izstrādāt detalizētu turpmāk veicamo pasākumu plānu, savlaicīgi novēršot riskus un vienojoties par darbību atsevišķos specifiskos gadījumos, piemēram, nedrošas tirgus integrācijas vai regulējošo iestāžu sadarbības trūkuma gadījumos.
Arī šīs dikusijas rezultāti tiks iesniegti Eiropas Komisijai turpmākās enerģētikas politikas izstrādei.
Noslēdzot ES enerģētikas ministru neformālo tikšanos, Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola norādīja: "Tikai kopīgiem spēkiem, solidāri un apzinoties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem mēs varam būt spēks un izveidot tādu sadarbības modeli, kas ļaus sajust ieguvumus ikvienam – patērētājiem, uzņēmējiem, ekonomikas konkurētspējai".