ES enerģētikas ministri pārrunās finanšu pieejamību energoefektivitātes veicināšanai
Šā gada 23.septembrī Luksemburgā norisināsies Eiropas Savienības (turpmāk – ES) enerģētikas ministru neformālā sanāksme, kuras ietvaros ministri pārrunās jauno enerģijas tehnoloģiju ietekmi uz uzņēmējdarbības vides attīstību un finanšu instrumentu pieejamību energoefektivitātes veicināšanai. Latvijas viedokli sanāksmē pārstāvēs ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.
Sanāksmes ietvaros ir plānota ES enerģētikas ministru viedokļu apmaiņa par ES un tās dalībvalstu uzņēmējdarbības vidi un regulējumu un to lomu pārejā uz zema oglekļa energoefektīvu enerģijas sistēmu (energy transition). Tāpat plānots pārrunāt jautājumus par jauno enerģijas tehnoloģiju potenciālajiem ieguvumiem nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā.
Latvija uzskata, ka Enerģētikas Savienības ietvaros ir svarīgi īstenot pasākumus attiecībā uz enerģijas tirgus regulējuma pilnveidošanu. Turklāt būtiska vērība būtu jāpievērš arī uzņēmējdarbības vides nosacījumiem kopumā, radot iespējas konkurētspējīgu enerģētikas un ar nozari saistīto uzņēmumu attīstībai un jaunu, efektīvu enerģijas tehnoloģiju ieviešanai praksē, t.sk., jāīsteno pilotprojekti attīstot jaunas tehnoloģijas enerģētikā, kas būtu raksturīgi konkrētam reģionam.
Lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu ES enerģētikas sistēmu, Latvijas skatījumā svarīgi nodrošināt pēc iespējas lielāku saskaņotību un integritāti starp dažādām ES un nacionālajām, t.sk. enerģētikas, klimata un vides, izglītības un zinātnes, nodarbinātības, kā arī ES iekšējā tirgus, uzņēmējdarbības un konkurētspējas, politikas jomām. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunās inovatīvās tehnoloģijas ilgtspējīgai enerģētikai būtu vērstas uz tirgus attīstību un tīrāku, drošāku un cenu ziņā pieejamāku enerģiju galapatērētājiem, radot papildus zaļās darbavietas, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.
Sanāksmes otrajā daļā ES enerģētikas ministri diskutēs par finansējumu ES pārejai uz zema oglekļa enerģijas sistēmu, tai skaitā, par finanšu instrumentu efektīvu izmantošanu atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes attīstīšanai, kā arī iespējām privāto investīciju veicināšanai šajā jomā.
Pieejamie ES finanšu instrumenti ir svarīgi, bet nepietiekami, lai izveidotu ilgtspējīgu un videi (klimatam) draudzīgu ES enerģijas sistēmu, pie tam pieejamie finanšu resursi joprojām ir pietiekami sadrumstaloti, atbalstu sniedzot uz dažādiem nosacījumiem un dažādās programmās. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) aplēsēm tuvākos 15 gadus tās modernizēšanai ik gadu nepieciešamas investīcijas 200 mljrd. eiro apmērā, un saskaņā ar EK prognozēm vairāk nekā puse no nepieciešamajām investīcijām nāks no privātā sektora.
Latvija uzskata, ka arvien aktuāls ir jautājums par paredzama un uz tirgu orientēta investīciju klimata attīstību, kur enerģētikas kontekstā svarīga ir homogēna, caurspīdīga un inovatīvai uzņēmējdarbībai draudzīga ES un dalībvalstu tiesiskā ietvara stiprināšana, tādējādi sekmējot gan privāto - publisko partnerību, gan investīciju pieejamību kopumā.
Zīmīgu ieguldījumu šajos jautājumos cita starpā var sniegt dalībvalstu reģionālā sadarbība, kā arī efektīva resursu izmantošana inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai ražošanā un palaišanai tirgū. Līdztekus enerģētiskajai pārejai, inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi ir nozīmīgi arī ES globālajai konkurētspējai, nodrošinot, ka dalībvalstu uzņēmumi netiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar trešo valstu uzņēmumiem.