ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta
Nesen (14.09., LETA) izplatījās ziņa, ka 2020. gadā no Eiropas fondiem Latvijai ceļu uzturēšanai nauda vispār netiks piešķirta. Tā Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes sēdē paziņoja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains. Lai noskaidrotu, kādas ir prognozes un nākotnes perspektīvas autoceļu nozarē, vai tiešām situācija ir tik dramatiska un nav noticis kāds pārpratums, griezāmies ar jautājumiem pie uzņēmuma. Atbildes sagatavoja VAS "Latvijas valsts ceļi" Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
Kaimiņvalstīs ceļu uzturēšanai tiek atvēlēti jūtami lielāki valsts budžeta līdzekļi
LVC regulāri sniedz informāciju par to, kā tiek investēti šajā plānošanas periodā pieejamie ES fondu līdzekļi. Viņi arī ir pievērsuši uzmanību tam, ka Latvija, atšķirībā no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, autoceļu jomā patlaban ir daudz vairāk atkarīga no ES fondu finansējuma, kas nozīmē, ka gadījumā, ja tas nākamajā plānošanas periodā samazināsies, vai nebūs pieejams, un netiks rasts risinājums, kā šo iztrūkumu kompensēt no valsts budžeta, tad ir jārēķinās ar to, ka būvdarbu apjomi, salīdzinot ar pēdējiem 4 – 5 gadiem, samazināsies.
Foto: ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta; autors: ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta
Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas valsts autoceļu tīkls jau ilgstoši tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, kas nozīmē, ka vairāk nekā 25 gadus visi tie darbi, kurus būtu nepieciešams paveikt, tiek veikti tikai daļēji. Remontdarbi un uzturēšana tiek plānoti atbilstoši pieejamajam finansējumam prioritārā secībā. Šī iemesla dēļ liela daļa valsts autoceļu ir sliktā tehniskā stāvoklī, īpaši tas attiecas uz vietējās nozīmes autoceļiem ar grants segumu. Uz šiem ceļiem ir vismazākā satiksmes intensitāte un vairāk kā 25 gadus ieguldījumi tajos praktiski nav veikti, tomēr arī gar tiem dzīvo cilvēki, notiek uzņēmējdarbība.
Foto: ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta; autors: ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta
Ja finansējums samazināsies, autoceļu stāvoklis kļūs sliktāks
Valsts autoceļu tīkla uzturēšanai katru gadu būtu nepieciešami nedaudz vairāk nekā 600 miljoni eiro, taču gan šogad, gan arī iepriekšējos gados LVC bija pieejama uz pusi mazāka summa.
Foto: ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta; autors: ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta
Ja pieejamais finansējums kļūs vēl mazāks un remontdarbu apjoms kritīsies, autoceļu kopējais stāvoklis pasliktināsies.
Paralēli tam jāatgādina, ka, pateicoties ES fondu investīcijām, valsts galveno autoceļu stāvoklis ir krietni uzlabojies un 64 % valsts galveno autoceļu patlaban ir labā un ļoti labā stāvoklī.
Par to, kāds finansējums valsts autoceļiem varētu būt pieejams nākamajā ES fondu plānošanas periodā, LVC šobrīd nav informācijas. Sarunas ar Eiropas Komisiju ved Finanšu ministrija, kurai arī varētu būt informācija par nākamā perioda perspektīvām. Savukārt tas, kāds turpmāk varētu būt valsts ceļu tīkla finansēšanas modelis un finansējuma apmērs, ir valdības un parlamenta kompetencē.
Zemāk tabulā ir pieejami dati par finansējumu valsts autoceļu tīklam no ES fondiem šajā plānošanas periodā, un no valsts budžeta.
ES fondu līdzekļu precīzais apjoms šim un nākamajam gadam patlaban ir prognozes izteiksmē, precīzāk tas būs zināms pēc šī gada būvniecības sezonas beigām. 2020. gadā jaunu būvniecības objektu uzsākšanai būs pieejams tikai valsts budžeta finansējums.
Foto: ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta; autors: ES fondu finansējuma pieejamība autoceļiem nākotnē vēl miglā tīta
miljoni eiro |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
Valsts budžets valsts autoceļiem |
115,170 |
142,360 |
145,894 |
160,564 |
183,013 |
183,013 |
191,765 |
ES finansējums valsts autoceļiem |
95,499 |
125,685 |
109,438 |
110,661 |
124,000* |
78,2* |
*prognoze, precīzi būs zināms 2019. gada janvārī