ES fondu naudas ienākums ļauj būvmateriālu ražotājiem pozitīvi vērtēt tuvāko gadu perspektīvas
Lai arī līdz 80 % saražotās produkcijas tiek eksportēts, jārēķinās arī ar konkurenci Eiropas mērogā, kas mūsdienu apstākļos neizbēgami skar arī Latvijas tirgu. Taču bez konkurences nav arī tālākas attīstības – gan kvalitātes ziņā, gan cenu jomā, gan citu risinājumu un dažādu inovāciju meklējumos.
Daudz ko nosaka arī pasūtījumu kāpumi un kritumi. Pēc pēdējo pāris gadu pieprasījumu krituma būvmateriālu ražotāji, tāpat kā visa būvniecības nozare, ar cerībām gaidīja jauno Eiropas fondu naudas ieplūdumu Latvijā, kas ļautu paaugstināt vietējā tirgus apgrozījumu. Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors, stāsta, ka tagad šis process ir sācies, lielo pasūtījumu portfelis ir liels, un būvmateriālu patēriņš pieaug arī vietējā tirgū, pieaugums ir novērojams jau šobrīd, un arī prognozes tuvākajiem gadiem vieš optimismu.
Pamazām attīstās arī ceļu būvniecība, pieaug šķembu un smilšu patēriņš, līdz ar to arī karjeri strādā veiksmīgāk nekā iepriekšējos gados, kad daudzas karjeru saimniecības bija vienkārši iesaldētas un gaidīja labākus laikus.
Arī atsevišķi ražotāji pauž optimistisku redzējumu uz tuvāko nākotni
ES fondu naudas ieplūšanas lielo nozīmi Latvijas tirgū uzsver arī atsevišķi būvmateriālu ražotāji. Kā stāsta SIA Bauroc valdes priekšsēdētājs Māris Cimmermanis, pāris aizvadītajos gados būvmateriālu ražotājiem bija novērojams apjomu kritums, kas bija tieši saistīts ar tirgus kritumu, jo būvniecība vispār bija krietni sabremzējusies. Dotajā brīdī jau vērojams mērens kāpums, turklāt ar augšupejošām tendencēm. Kopumā uz nākotni skats ir cerīgs, jo tieši ES struktūrfondu naudas ieplūdums varētu radīt kopējo būvniecības apjomu pieaugumu.
Vērtējot atsevišķi publisko un privāto sektoru, var secināt, ka pašlaik aktīvāks ir privātais, taču sāk aktivizēties arī publiskais sektors. M. Cimmermanis īpaši grib atzīmēt vienu būtisku lietu – arvien vairāk pasūtītāju domā par energoefektivitāti, aizvien biežāk dod priekšroku ražotāja piedāvātajiem kompleksajiem risinājumiem (bauroc gadījumā tās būtu ārsienas ar gatavajām pārsedzēm un pārseguma paneļiem), un šādas tendences viņš vērtē pozitīvi.
Arī SIA "Vincents Polyline" valdes loceklis Andris Plociņš šo gadu gaida ar lielām cerībām un uzskata, ka tas noteikti būs labāks par diviem iepriekšējiem, ko noteica aizkavējusies ES fondu naudas ieplūde. Tagad tā beidzot ir sākusies, tiek vērti vaļā jauni projekti, un tas neizbēgami iespaido būvmateriālu pieprasījumu – ja iet runa par Latviju. Tādējādi, pēc A. Plociņa domām, līdz 2022. gadam pieprasījums būs pietiekams, tikai parādoties bažas, vai pietiks būvnieku, kas varēs visus šos projektus īstenot. Viņš uzskata, ka tādējādi līdz 2022. gadam būvmateriālu ražotājiem būs labs laiks, kas vērtējams pozitīvi, ja vien neradīsies nepatīkami pārsteigumi nodokļu politikas un elektroenerģijas cenu jomā.
Ražotāji arvien vairāk orientējas uz eksporta tirgiem
Arī no sava uzņēmuma skatu punkta raugoties, A. Plociņš tuvākos 5 gadus vērtē optimistiski. Neskaidrības rodas par tālāku nākotni, par laiku, kad Latvijā beigsies ES finanšu ieplūdums, jo būvniecība Latvijā līdz šim ir bijusi ļoti saistīta ar Eiropas fondu līdzekļiem. Paļauties tikai uz Latvijas būvniecības tirgu nevar, jo pēdējie 5 gadi jau pierādīja, ka tajā mēdz būt lieli kāpumi un kritumi. To nosaka tā lielā atkarība no valstiskajiem pasūtījumiem, kas savukārt lielā mērā atkarīgi no Eiropas fondiem. Esošie pasūtījumi parasti tiek saplānoti uz salīdzinoši neilgu laika posmu, līdz 5 gadiem, kad ir vēlme izdarīt maksimāli daudz, nedomājot par tālāku nākotni, un tas rada lielu nestabilitāti ilgākā laika periodā. Tāda šī situācija ir, un nākas tai pielāgoties. Tādēļ uzņēmums, neaizmirstot par savējo tirgu, liek papildu uzsvaru uz eksportu un jaunu tirgu apgūšanu, šobrīd aktīvi strādājot pie Skandināvijas un Ukrainas tirgus, kur saredz perspektīvu nākotnē.
To, ka Latvijas tirgus ir samērā mazs un neattīstās, kā gribētos, uzsver arī Tenax grupas uzņēmuma SIA Tenapors valdes loceklis Marats Ņeverovskis. Tenax Latvijas tirgū strādā jau ļoti sen – no 1991. gada, Tenapors kā atsevišķs meitas uzņēmums – no 2007. gada. Galvenās produktu grupas – siltumizolācijas materiālu, sendvičpaneļu un nenoņemamo veidņu ražošana un pārdošana. Uzņēmumam ir trīs ražotnes – divas Dobelē un viena Valmiermuižā. Apgrozījums 2016. gadā sastādīja 12,8 miljoni EUR, no kuriem ~ 48 % ir eksports. Laika gaitā šī proporcija ir mainījusies par labu eksporta tirgiem, un nākotnē uzņēmums plāno vēl vairāk attīstīt tieši eksporta jomu. Galvenais iemesls ir Latvijas tirgus nelielais apjoms, kā arī neskaidrība tālākā nākotnē, kad beigsies ES naudas plānošanas periods, jo līdz šim, kā rāda uzņēmuma pieredze, pozitīvas vēsmas parādās vien tad, kad parādās ar ES saistīts finansējums.
M. Ņeverovskis norāda uz vēl vienu būtisku lietu – Latvijas tirgus nelielie izmēri nosaka arī to, ka šodien jādzīvo sīvas konkurences apstākļos gan ar Baltijas valstu ražotājiem, gan lielajiem būvmateriālu ražošanas koncerniem. Ražotājiem nav problēmu ar ražošanas jaudām, tās var būtiski palielināt, piemēram, Tenapors šobrīd strādā ar ~ 50 – 60 % jaudu. Lai varētu veiksmīgi darboties, daudz vērības ir jāpiegriež izmaksu un procesu optimizācijas jautājumiem.
Uzvarēs tie, kas attīstīsies
Par spīti visām grūtībām, joprojām uzņēmumā tiek investēts jaunu produktu attīstībā. Pēdējo gadu laikā Tenapors ir investējis ~ 4,0 milj. EUR, šogad vēl ~ 0,9 milj. EUR, kas dod iespēju saglabāt konkurētspēju. Runājot par savas nozares attīstību, M. Ņeverovskis uzsver, ka Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm ēku siltumnoturības prasību jomā (LV ir zemākas prasības nekā LT un EE). Tas ir saistīts ar Latvijas būvnormatīvu pārskatīšanu, konkrēti LBN 201, kura jaunās versijas izstrāde ir mazliet iekavējusies.
Esošajos konkurences apstākļos tiek novērota vēl viena bīstama tendence, ka tiek ekonomēts uz kvalitātes rēķina, un tas attiecas gan uz ražotājiem, gan būvniekiem. Šeit ir jāvelta uzmanība tirgus uzraudzības iestādēm un būvniecības tirgus dalībniekiem. Daudz neatrisinātu jautājumu ir saistīti ar būvniecības konkursiem – tie tiek uzvarēti, bet tad uzvarētājs saprot, ka pie esošajiem nosacījumiem nemaz nevar uzbūvēt. Kā stāsta M. Ņeverovskis, tādēļ tiek meklēti visi iespējamie risinājumi – tiek "spiests" ražotājs, tiek samazinātas prasības produkta kvalitātei, meklētas alternatīvas, un to ražotāji izjūt. Arī nepietiekamā finansējuma esamība ēku siltināšanā ietekmē nozares un uzņēmuma attīstību. Un tomēr arī SIA Tenapors vadītājs šībrīža situāciju vērtē pozitīvi, jo, neskatoties uz visiem faktoriem – mazs tirgus, ES naudas, konkurence, investīcijas, uzņēmums attīstās – pirmajā pusgadā apgrozījuma pieaugums sastādīja ~ 30 %, pārsvarā eksporta tirgos.
Domājot par tālāku nākotni, M. Ņeverovskis uzsver, ka jebkuram uzņēmumam galvenais ir stabilitāte ilgākā periodā, lai var lietas plānot ilgtermiņā. Bīstamāka ir neprognozējamība jebkurā aspektā, tostarp energoresursu tarifos. Savukārt, domājot perspektīvā, viņš uzskata, ka lielākas izredzes ir tiem, kas šobrīd investē savos darbiniekos, automatizē produktu ražošanu, automatizē iekšējos uzņēmuma procesus, kā arī iegulda jaunu produktu izstrādē un attīstībā.
Lasīt tēmas sākuma daļu Būvmateriālu ražošanas nozare attīstās, ražotāji nākotni redz pozitīvās krāsās, taču darāmā vēl daudz
Lasīt tēmas turpinājumu Būvmateriālu ražošanas attīstības stūrakmeņi – likumdošanas sakārtošana un konkurētspējīga energoresursu cena