Finanšu tirgos gaidāmas izmaiņas
Pēdējos gados piedīvotā straujā ekonomiskā izaugsme daļai iedzīvotāju atkal liek justies kā treknajos gados. Banku aktivitātes pieaugums automātiski paaugstina nekustamo īpašumu un mājokļu būvniecības cenas. Vieglāka kredītu pieejamība liek aktīvāk domāt par sava īpašuma iegādi, bet vienlaikus jūtamāka kļūst arī inflācija. Atsevišķos, attīstīto valstu, tirgos jau sākas runas par ekonomikas pārkaršanu un jauna nekustamo īpašumu burbuļa veidošanos.
Pašu mājās viss process gan vēl ir tikai sākumstadijā. Kredītiestādes naudu aizdod galvenokārt klientiem, kas ir saņēmuši valsts līdzfinansējumu vai saņem ļoti augstus ienākumus. Citāda situācija ir novērojama mūsu netālajā kaimiņvalstī – Polijā. Šeit ekonomiskā krīze nebūt nebija jūtama tik nopietni kā Latvijā. Spēcīgais uzņēmējdarbības sektors ekonomikas pārmaiņas pārdzīvoja salīdzinoši daudz vieglāk. Lielā mērā tas bija iespējams, pateicoties lielajam iekšējam tirgum, kas varēja amortizēt triecienus brīdī, kad ārvalstu tirdzniecības apjomi saruka. Privātajā sektorā Polijā algas ir paaugstinājušās, palielinot iedzīvotāju pirktspēju. Tajā pašā laikā samērā daudz tiek izmantoti dažādi kredīti (poliski "pozyczki" – bezrobotnych.com) īstermiņa un ilgermiņa mērķu piepildīšanai. Interesanti, ka atšķirībā no Latvijas poļi neplāno ierobežot īstermiņa kredītu tirgu, lai arī procentu likmes tur mēdz būt pat augstākas nekā pie mums.
Kā sagatavoties ekonomikas pārmaiņām?
Pārmaiņas globālajā un arī lokālajā ekonomikā gandrīz vienmēr rada pārmaiņas arī daudzu privātajā dzīvē. Iepriekšējā ekonomikas ciklā mēs guvām vērtīgas mācībstundas, kas jāņem vērā arī šodien. Pirmkārt, neviena darbavieta nav stabila, un nevaram paļauties uz ienākumu saglabāšanos līdzšinējā līmenī arī ilgtermiņā. Šādā aspektā raugoties, ilgtermiņa kredītsaistības ir kā akmens kaklā. Brīdī, kad nākas zaudēt darbu, samazinās alga un nekustamo īpašumu cenas strauji krīt lejā, kreditori var prasīt papildu garantijas. Privātpersonas, kas nevar šādas garantijas dot, var rēķināties ar augstākām procentu likmēm vai galējā gadījumā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Otra mācība – uzkrājumu veidošana nav luksuss, bet nepieciešamība. Atšķirībā no valstīm, kas var mūžīgi dzīvot uz parāda, privātpersonas to nevar atļauties. Arī situācijās, kad ienākumi ļauj tikai nosegt ikmēneša tēriņus, ir jāspēj atlicināt vismaz 1/10 daļu nebaltām dienām. Tas nozīmē, ka gada laikā varat iekrāt pietiekami, lai varētu bez algas iztikt vismaz vienu mēnesi. Šī summa nav nekas liels, taču daudz vairāk, nekā iekrājuši liela daļa Latvijas iedzīvotāju.
Treškārt, paaugstiniet savu kvalifikāciju, bet vēl labāk – iegūstiet citu kvalifikāciju, kamēr tas vēl ir iespējams. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos daļa darbavietu tiek principā likvidētas un pat augsti kvalificēti cilvēki var palikt bez darba. Padomājiet, ko iesāksiet, ja būtu jāmeklē cits darbs. Vai ar pašreizējām zināšanām būtu pietiekami? Attīstītajās valstīs cilvēki bieži pārkvalificējas, un prognozes liecina, ka katram no mums dzīves laikā varētu būt jāstrādā vismaz 5 dažāda profila darbavietās.
Ceturtkārt, mācieties svešvalodas. Ne vienmēr ekonomiskā krīze skar visas valsis vienlaicīgi. Jūsu konkurētspēja būs daudz lielāka, ja būsiet teicami apguvuši angļu, vācu vai kādu citu plaši lietotu svešvalodu. Šobrīd tehnoloģijas nodrošina iespējas strādāt no mājām daudzās profesijās, ja vien mākat sazināties vietējā valodā.
Nobeigumā – mēģiniet izvairīties no liekiem tēriņiem un veidojiet uzkrājumus. Ekonomiskās krīzes apstākļos daudzi pakalpojumu sniedzēji un preces ir pieejamas nesalīdzināmi lētāk. Tā, piemēram, uzbūvēt māju vai iegādāties to izsolē var būt pat par 50% vai 70% izdevīgāk nekā ekonomikas pārkaršanas brīdī. Ja neuzticaties skaidrai naudai un Jums nav neviens kredīts, varat ieguldīt naudu arī citos aktīvos, kurus grūtā brīdī ir iespējams nekavējoties realizēt.