FM izvērtē iespējas paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu
Foto: FM izvērtē iespējas paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu
Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām Finanšu ministrija ir analizējusi iespējas paplašināt Latvijā pakalpojumu loku, kuriem, lai mazinātu krāpšanās riskus ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), būtu piemērojama PVN apgrieztā maksāšanas kārtība. FM sagatavotais informatīvais ziņojums ceturtdien, 9.jūnijā ir izsludināts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Šobrīd Latvijā PVN apgriezto maksāšanas kārtību piemēro ar kokmateriālu piegādi saistītiem darījumiem. Ministru kabinets ir arī akceptējis un iesniedzis Saeimā likuma par pievienotās vērtības nodokli grozījumus, kas paredz PVN apgriezto maksāšanas kārtību piemērot arī būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem.
Jautājums par cīņu ar krāpšanos PVN jomā ir bijis un joprojām ir aktuāls visā ES. Iespēju dalībvalstīm piemērot PVN apgriezto maksāšanas kārtību regulē Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, nosakot pakalpojumus, kuriem dalībvalstis var piemērot šo kārtību. Pārējos gadījumos ir jāsaņem EK saskaņojums PVN apgrieztās kārtības piemērošanai, un Latvijai šāda iespēja ir piešķirta darījumiem, kas saistīti ar kokmateriālu piegādēm.
Izpētot citu ES dalībvalstu pieredzi, ir redzams, ka lielākā daļa dalībvalstu, kas piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību saskaņā ar Direktīvu, to attiecina uz būvdarbiem, kā arī metāllūžņu un atkritumu piegādēm. Tādejādi secināms, ka šīs ir tās riskantākās darbības jomas, kurās dalībvalstis ir novērojušas būtiskus PVN izkrāpšanas gadījumus, kā rezultātā, lai pasargātu savus budžeta ieņēmumus, ir izvēlējušās ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību.
Vērtējot pakalpojumu veidus, kuriem Latvijā, lai mazinātu krāpšanās riskus ar PVN, būtu piemērojama PVN apgrieztā maksāšanas kārtība, tika analizēti tā saucamie "netveramie" pakalpojumi, t.i., pakalpojumu veidi, kuru darbības rezultātā radīto pakalpojumu pamatvērtību sastāda intelektuālā darba produkts. Šādu pakalpojumu vērtību ir grūti noteikt, kā arī apgrūtināti izvērtēt paša pakalpojuma norisi. Nevalstiskā sektora pārstāvji ierosināja analizēt krāpšanos PVN jomā attiecībā uz šādiem "netveramiem" pakalpojumiem: juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, reklāmas, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi.
Ņemot vērā Finanšu ministrijas veikto analīzi, var secināt, ka:
1) kā riskantākās nozares, kurās būtu ieviešama PVN apgrieztā maksāšanas kārtība ir pakalpojumi būvniecības jomā;
2) neskatoties uz to, ka PVN apgrieztā maksāšanas kārtība jau ir ieviesta darījumos ar kokmateriāliem, joprojām saglabājas samērā augsts to nodokļu maksātāju īpatsvars, kuriem VID ir piešķīris pazīmi "fiktīvs"; līdz ar to ir nepieciešama šo nodokļu maksātāju darbības padziļināta analīze, lai izvērtētu pastāvošus riskus un krāpniecību PVN jomā;
3) veiktā analīze nesniedz pietiekamus pieradījumus tam, ka tādiem pakalpojumiem, kā juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, reklāmas, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi, būtu pamats ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību.
Kaut gan veiktā analīze nav pierādījusi, ka juridisko, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, reklāmas, tirgus izpētes un vadības pakalpojumu jomā krāpšanās ir būtiskāka nekā citās nozarēs, Finanšu ministrija uzskata, ka VID būtu jāturpina darbs pie šo pakalpojumu sniedzēju analīzes, lai novērstu PVN izkrāpšanas iespējas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests piekrīt informatīvajā ziņojumā atspoguļotajiem statistikas datiem par izvairīšanos no PVN nomaksas būvniecības un kokmateriālu aprites jomās.
Veicot datu apkopošanu un analīzi, FM ir secinājusi, ka Latvijā nav pieejama aktuāla un ticama informācija par uzņēmumu darbību sadalījumā pēc NACE kodiem, tādēļ plānots Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju uzdot līdz 2011. gada 30. decembrim izvērtēt normatīvo regulējumu par NACE kodu klasifikatoriem un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai, nepalielinot administratīvo slogu, paredzētu nodokļu maksātājiem pienākumu reizi gadā sniegt aktuālu informāciju par savu darbību atbilstoši NACE kodu klasifikatoriem.