FM: OECD Latvijai prognozē stabilu izaugsmi un norāda uz veicamo reformu virzieniem
9. novembrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicējusi jaunākās makroekonomisko rādītāju prognozes gan pasaulei kopumā, gan valstīm atsevišķi. Tā kā šobrīd Latvija piedalās pārrunās par iestāšanos OECD valstu blokā, otro reizi šajās prognozēs ir iekļauta arī Latvija.
OECD atzīmē, ka globālās izaugsmes perspektīvas šogad ir kļuvušas vājākas. To lielā mērā noteica attīstības valstu negaidītā ekonomikas palēnināšanās, īpaši situācija Ķīnā, kas negatīvi ietekmējusi globālo tirdzniecību un līdz ar to arī ekonomisko aktivitāti pasaulē. Toties ir sagaidāms, ka globālo izaugsmi nākamgad un 2017. gadā stiprinās zemās patēriņa cenas un makroekonomiskās stimulēšanas pasākumi. Tādējādi saskaņā ar aktualizētajām OECD prognozēm pasaules ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 2,9%, savukārt 2016. un 2017. gadā izaugsme kļūs spēcīgāka, pasaules IKP pieaugot par attiecīgi 3,3% un 3,6%.
Savukārt eirozonas ekonomisko izaugsmi turpinās pozitīvi ietekmēt monetārās stimulēšanas pasākumi, mazāki fiskālās konsolidācijas apmēri, kā arī zemākas naftas cenas. Taču, no otras puses, vājais investīciju un attīstības valstu ekonomikas pieaugums ierobežos straujāku eirozonas izaugsmi. OECD prognozē, ka šogad eirozonas IKP palielināsies par 1,5%. Turpmākajos divos gados eirozonas ekonomiskā izaugsme varētu pietuvoties 2% - 2016. gadā 1,8% un 2017. gadā 1,9%.
OECD atgādina, ka straujākas un iekļaujošākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai eirozonas valstīm ir jāievieš fiskālās un strukturālās reformas, kas vērstas uz nodarbinātības un sociālās mobilitātes veicināšanu. Kā attiecīgo reformu piemērus OECD min nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam un uz izaugsmi vērsto investīciju veicināšanu, t.sk. izglītības un bērnu aprūpes jomā.
Investīciju aktivitātes pieaugumu eirozonā varētu stimulēt arī Eiropas Savienības (ES) ambiciozie mērķi vides politikas jomā. Proti, apņemšanās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas var sekmēt gan privātā, gan publiskā sektora investīcijas tādās jomās kā enerģētikas infrastruktūras izveide un modernizēšana. Investīcijām vienotā pakalpojumu un tīkla nozaru tirgus izveidē arī ir augsts potenciāls ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.
Savukārt attiecībā uz Latviju OECD makroekonomisko rādītāju prognozes vidējā termiņā ir līdzīgas Finanšu ministrijas redzējumam. OECD paredz tautsaimniecības ekonomiskās aktivitātes paātrināšanos 2016. un 2017. gadā, lai arī izaugsmes prognoze, salīdzinot ar šā gada februārī publicēto, ir samazināta.
OECD prognozē, ka 2015. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,5%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā prognozēts iepriekš. Nākamajā gadā ekonomiskā izaugsme būs 3,1% apmērā (-0,8 procentpunkti) un 2017. gadā tā pieaugs līdz 3,5%. Salīdzinājumam – Finanšu ministrijas šā gada jūnijā izstrādātās prognozes paredz Latvijas IKP izaugsmi 2,1%, 3,0% un 3,6% attiecīgi 2015., 2016. un 2017. gadā.
OECD atzīmē, ka ekonomikas izaugsmi Latvijā galvenokārt veicinās augošais vietējais pieprasījums. Turklāt, nostiprinoties ES tirdzniecībai, pieaugs arī eksports, savukārt investīciju kāpumu veicinās labvēlīgā eirozonas monetārā politika, ES fondi un ārējās vides potenciālā stabilizēšanās.
Līdzīgas ir arī OECD un Finanšu ministrijas izstrādātās inflācijas prognozes. OECD prognozē, ka patēriņa cenas Latvijā palielināsies par 0,7%, 1,7% un 2,5% attiecīgi šogad, 2016. un 2017. gadā.
OECD norāda, ka Latvijai ir jāturpina cīnīties ar nevienlīdzību un nabadzību, uzsverot reformu ieviešanas nepieciešamību sociālās palīdzības sistēmā. Papildus OECD atzīmē, ka Latvijai ir svarīgi veikt enerģētiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumus, lai tādā veidā mazinātu valsts tautsaimniecības ievainojamību piegāžu traucējumu, pasaules enerģijas cenu svārstību u.c. risku gadījumos.
Savukārt kā negatīvos riskus Latvijas ekonomiskajai attīstībai OECD izvirza darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju samazināšanos, nenoteiktību eksporta tirgu attīstībā saistībā ar ekonomisko situāciju Krievijā un eirozonā, kā arī neskaidrību saistībā ar uzņēmēju spēju investēt un saglabāt konkurētspēju augošo darbaspēka izmaksu apstākļos.
fm.gov.lv