Gada jaunais būvinženieris Latvijā 2008 - Jānis Kreicburgs

Foto: Gada jaunais būvinženieris Latvijā 2008 - Jānis Kreicburgs; autors: Gada jaunais būvinženieris Latvijā 2008 - Jānis Kreicburgs

Intervija ar Jāni Kreicburgu, SIA "Skonto būve" projektu vadītāja palīgu, kurs šogad žurnāla "Latvijas Būvniecība" organizētajā konkursā "Gada būvinženieris Latvijā 2008" kļuva par laureātu nominācijā "Gada jaunais būvinženieris Latvijā 2008" . Konkursā vērtēts tika darbs objektā viesnīca "Reval Hotel Elizabete" Rīgā, Elizabetes ielā 71/73 – projekts, kura tapšanā bija iesaistīti vairāk kā 10 dažādu tautību speciālisti.

Jēdziens labs inženieris ietver krietni vairāk kā specializāciju attiecīgā tehniskajā nozarē. Lai radītu tiltu starp akadēmisko izglītību un reālo praksi, liela nozīme ir valodu zināšanām, spējai komunicēt un pasaules elpas izjūtai. Ar Jāni Kreicburgu runājām par trim tēmām – izglītību, darba pieredzi un inženiera sūtību.

Tev ir tā lieliskā iespēja salīdzināt Latvijā un ārzemēs iegūstamās inženiertehniskās izglītības līmeni.

RTU bakalaura un maģistrantūras studijas esmu pabeidzis, atsevišķus semestrus mācoties ārpus Latvijas – Vācijā, Šveicē, Francijā - gan tehniskās zinātnes, gan papildinot vācu un franču valodu zināšanas vasaras kursos. Bagāti onkuļi nav palīdzējuši, mācības ārzemēs esmu apmaksājis, iegūstot stipendijas dažādu fondu un ES programmās. Tas ir labs veids kā sevi sagatavot darba tirgum un pieradināt būt konkurētspējīgam, jo, lai saņemtu stipendiju, ir jāizstrādā korekts pieteikums, jābūt valodu zināšanām un jāmāk sevi apliecināt. Tas ir nopietns darbs.

Šogad absolvēju RTU Būvniecības Fakultātes Būvražošanas Institūtu, iegūstot maģistra grādu. Pēdējo semestri mācījos Šveicē, École Polytechnique Fédérale de Lausanne (Lozannas Federālais Politehniskais Institūts).

Salīdzinot mācību līmeni tehniskajās zinātnēs šeit un Eiropā, par RTU Būvniecības fakultāti jāsaka tikai labi vārdi, jo mana personīgā pieredze rāda, ka ir viegli iekļauties mācību procesā jebkurā no Eiropas tehniskajām augstskolām. Latvija nav nemaz tāda "bedre" tehniskās izglītības jomā, kā šad tad nācies dzirdēt.

Atšķirīga ir mācību vielas pasniegšanas metodika, kas pie mums balstās uz lekotra-moderatora vielas teorētisko izklāstu un, nav ko slēpt, bieži garlaiko studentus, bet Eiropas augstskolu metodika stimulē mācīties – lekciju ir mazāk, toties ir darbs grupās, liela daļa teorijas jāapgūst pašam, zināšanu ieguves procesu pievilcīgu padara mūsdienīgs materiāli tehniskais nodrošinājums, kas, protams, pie mums, bieži objektīvu apstākļu dēļ ir nesalīdzināmi zemākā līmenī. Eiropas augstskolu metodika motivē studentus apgūt teorētiskās zināšanas, jo ir redzama to praktiskā nozīme. Piemēram, ja RTU tiek veikta betona stiprības analīze, tad laboratorijas apstākļos tiek saspiests un analizēts tradicionālais klucītis. Daudzās rietumvalstu augstskolās studenti iet uz laboratoriju, kas līdzinās reālam ceham ar betonmezglu un iekārtām, kur tiek demonstrēta būvniecībā izmantojama 12 metrus gara betona rīģeļa pārbaude dažādu slogojumu ietekmē. Reālie eksperimenti studentiem rada interesi un vēlmi iesaistīties pētniecības darbā. Latvijas studentiem reti tiek sniegta iespēja mācību procesa laikā aptvert teorijas praktisko nozīmi, toties praktiskās iemaņas bieži nākas apgūt reālos ražošanas apstākļos, kas gan vairāk notiek brīvprātīgā piespiedu kārtā, jo skarbā realitāte lielākajai daļai studentu liek strādāt uz pilnu slodzi, un ir labi, ja darbs vēl ir saistīts ar apgūstamo specialitāti.

Eiropas tehniskajās augstskolās ir izstrādātas speciālas mācību programmas, lai jaunajiem inženiertehnisko zinātņu speciālistiem iemācītu, kas ir tirgus, kas ir vadība, kas ir reālais bizness. Ar "sausām" tehniskām zināšanām būvniecības procesu kvalitatīvi vadīt nav iespējams, jo dzīve pieprasa prasmi strādāt ar cilvēkiem, komunicēt, saprast, ko vēlas pasūtītājs; kas konkrētajā situācijā ir vērtīgāks – nauda vai laiks; kā racionāli izmantot resursus un maksimāli izvairīties no iespējamiem zaudējumiem.

Studējot Lozannā, redzēju, cik efektīvi teorija tiek sasaistīta ar praksi, par pamatu izmantojot institūta resursus. Ja tiek veikti zinātniskie pētījumi, tad jau ar skaidri definētu mērķi patentēt izgudrojumu un, ilgi nevilcinoties, uzsākt izstrādājuma ražošanu, lai no tā iegūtu reālu ekonomisko labumu. Viena semestra laikā bija iespēja novērot, kā tiek izstrādāti produkti, tehnoloģijas, reģistrēti patenti, ražošanas tiesības par atbilstošu samaksu pārdodot reāliem uzņēmumiem. Manuprāt, arī mūsu valstī būtu iespējams attīstīt ciešāku sadarbību starp augstskolām, pētnieciskajiem institūtiem un reālo tirgu – tiem, kam pētījumi varētu būt praktiski noderīgi. Nav īsti saprotams, kas traucē sistēmas darbībai – uzņēmības trūkums vai valsts vājais atbalsts un nesakārtotā likumdošana. Mēs bieži runājam par inovācijām, taču Latvijas zinātnes potenciāls pievienotās vērtības radīšanai un ekonomikas attīstībai tikpat kā nemaz netiek izmantots.

Pamācīties ārpus Latvijas rekomendēju ikvienam studējošam, jo mācību laikā organiski rodas arī sociālie sakari, kas spēlē lomu, ja jāvada starptautiski projekti, ja tiek meklētas iespējas strādāt ārpus Latvijas vai braukt pieredzes apmaiņā uz citām valstīm. Tā ir iespēja iepazīt dažādu mentalitāšu cilvēkus, kuri nereti kļūst par labiem draugiem. Personīgo kontaktu veidošana jeb tā saucamais networking ir tikpat svarīgs aspekts amata prasmes un karjeras veidošanā, cik teorētiskās un praktiskās zināšanas.

Ja turpinām tēmu par izglītošanos, tad nākotnes plāni man tomēr saistās ar darbu ražošanā, pieļauju arī, ka paralēli uzsākšu studijas doktorantūrā un iespējams piekritīšu lasīt kādu lekciju RTU BF.

Foto: Gada jaunais būvinženieris Latvijā 2008 - Jānis Kreicburgs; autors: Gada jaunais būvinženieris Latvijā 2008 - Jānis Kreicburgs

Studējot Berlīnē, kopā ar draugiem.

Cik valodas Tu pārzini?

Franču, angļu, vācu valodas pārvaldu labā līmenī, arī krievu. Spāņu valodā varu sazināties. Apstākļi ir bijuši labvēlīgi, lai rastos iekšēja motivācija apgūt svešvalodas. Valodu zināšanas inženierim ir tāds pats instruments kā kalkulators vai pildspalva. Piemēram, vadot Reval Hotel Elizabete projektu, manos uzdevumos ietilpa komunikācija un procesu koordinācija starp vairāk kā 10 dažādu tautību speciālistiem.

Labākā līmenī vēlētos apgūt krievu valodu, jo esmu no mazpilsētas un bērnībā man nebija iespēja krievu valodu iemācīties pagalmā, tāpēc runāju ar kļūdām. Nesen mēģināju lasīt Bulgakova "Meistaru un Margaritu" oriģinālvalodā un sapratu, ka nenāktu par ļaunu apgūt krievu valodu padziļināti. Labprāt būtu kādu no teorētiskajiem kursiem RTU klausījies krievu valodā, bet Latvijas likumdošana diemžēl to nepieļauj. Manuprāt, tuvredzīga politika, zinot, cik liels tirgus ir Krievija, zinot, ka krievu valodā pieejama izcila tehniskā literatūra.

Lielākā daļa no mūsu jaunajiem inženieriem nemāk ne angļu, ne vācu, ne krievu valodas. Valodu nevar iemācīties mehāniski iekaļot, tā ir jālieto, un, manuprāt, daži studiju priekšmeti angļu, vācu vai krievu valodās neapdraudētu mūsu nacionālo identitāti, gluži pretēji, nostiprinātu to.

Ar ko sāki ceļu uz starptautiskas nozīmes projektu vadību?

Strādāt sāku jau skolas laikā, vasaras brīvlaikos. Aizputē kopā ar celtnieku brigādi piedalījos vēsturisku ēku remontdarbos, esmu strādājis logu ražotnē, dažādos būvlaukumos par palīgstrādnieku. Pēc iestāšanās RTU, nācās meklēt nakts darbu, jo studēju klātienē. Vēl tagad atceros, kā matemātikas pasniedzēja ironizēja, lūdzot ievērot auditorijā klusumu, jo Jānis kārtējo reizi guļ. Jā, pēc naktsmaiņas SHELL degvielas uzpildes stacijā, kad uz alus kastēm sēžot tika rēķināti integrāļi, miegs lekcijās nāca tik ļoti, ka nespēju koncentrēties. Pēc laika ieguvu stipendiju, aizbraucu mācīties uz Berlīni un, atgriežoties Latvijā, sāku strādāt SIA "Skonto Būve", kurai CV nosūtīju personīgās iniciatīvas vadīts.

Nevaru teikt, ka sākumā bija ļoti viegli un interesanti. SIA Skonto Būve, kā jebkurā uzņēmumā, ir zināma hierarhija un, lai ar tevi rēķinātos, ir jāpacīnās par savu vietu. Paveiktā darba kvalitāte ir galvenā mēraukla, ir jābūt rezultātam, protams, ne uzreiz, bet ar uzticētajiem pienākumiem ir jātiek galā nevainojami. Dažkārt uzdevumi ir vieglāki, dažkārt – grūtāki. Neuzskatu, ka ir jāskaita stundas, ko pavadu darbā – ja ir ko darīt, varu strādāt līdz vēlai naktij, ja nav, tad atsēdēšanai nav nozīmes. Šobrīd strādāju kā projektu vadītāja palīgs, esmu uzņēmies arī salīdzinoši mazāku objektu vadību patstāvīgi. Lielu paldies par to, kas no manis ir iznācis, jāsaka kompānijas vadībai, īpaši manam tiešajam priekšniekam un cilvēkiem ar ko dienu dienā strādāju.

Saņemot stipendiju studijām Šveicē, mācību laiks sakrita ar "Reval Hotel Elizabete" nodošanu ekspluatācijā. Kompānija nāca man pretī un atļāva uzsākt studijas, lai gan objektu nododot ekspluatācijā bija jāveic darbi, ko vislabāk pārzināju tieši es. Risinājums tika atrasts. Pusotru mēnesi mans režīms ietvēra darba dienās mācības Lozannā, bet brīvdienās darbu Rīgā, pavadot daudz laika lidmašīnās un lidostās.

Ko nozīmē būt labam inženierim?

Viss ir atkarīgs no izvēlētās specializācijas. Varu runāt par savu izvēlēto ceļu – projektu vadību un menedžmentu. Viena no būtiskākām atziņām, ko ieguvu studējot ārzemēs – var precīzi rēķināt konstrukcijas un skaitīt uz kalkulatora, bet nevar attīstīties, ja inženierim pietrūkst humanitārās domāšanas dimensija – spēja komunicēt ar cilvēkiem, interese par notikumiem politikā un kultūrā. Ar pasūtītāju vai partneriem nevar runāt tikai par cipariem. Neformālām, uz savstarpēju cieņu un interesi balstītām attiecībām ir ļoti liela nozīme.

Ja cilvēks domā kā inženieris, ir ieguvis izglītību šajā jomā un, ja vēl tam piemīt vadītāja dotības, tad šāds speciālists, papildus apgūstot finanses un mārketingu, spēj vadīt gandrīz jebkuru biznesu. Inženieri spēj loģiski analizēt liela apjoma informāciju, pieņemt racionālus lēmumus un salīdzinoši precīzi prognozēt lietu attīstību.

P.S. (no redakcijas) Mēs ieteiktu nākamo Latvijas valdību komplektēt no jauniem un talantīgiem inženieriem, kas spēj racionāli domāt.