Gads būvniecībā – ko cerējām, ko sagaidījām
Gada nogale ir laiks, lai apkopotu paveikto un, analizējot veiksmes un pieļautās kļūdas, veidotu uzdevumu sarakstu jaunajam gadam. Mēs, portāls Building.lv šajā gada nogalē nolēmām negatavot ikmēneša rubriku "Mēneša cilvēks". Tā vietā piedāvājam atcerēties spilgtākos mūsu intervēto būvniecības speciālistu atzinumus, vērtējumus un prognozes par būvniecībā aktuāliem jautājumiem.
"Pārlapojot" gada laikā tapušās intervijas, jāsecina, ka visus intervējamos varam nosacīti iedalīt divās lielās grupās: vieni, kas uz norisēm būvniecībā lūkojas ar optimistisku cerību, pamatojot to ar krīzes laika izbeigšanos, otri – kas uz pozitīvām pārmaiņām tik ātri necer un norāda, ka priecāties vēl ir pāragri, krīzes sekas būvniecībā vēl jutīsim ilgi. Jebkurā gadījumā kā vieni, tā otri atzīst, ka zināms sakārtošanas process būvniecībā ir sācies, piemēram, tieši šajā gadā Saeima beidzot ķērās klāt ilgi gaidītajai Būvniecības likuma pārskatīšanai. Tiesa, labi iesāktais tika pārtraukts, jo politikā šis gads bija vētrains un, kad jaunie likuma kalpi atkal savā dienaskārtībā iekļaus būvniekiem tik aktuālos jautājumus, informācijas nav.
Kā katrs gads, arī 2011. iesākās ar jaunām cerībām un labvēlīgām prognozēm. Building.lv janvāra Mēneša cilvēks, Latvijas Celtnieku arodbiedrības (LCA) priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts, runājot par plāniem jaunajam gadam sacīja: "Šoreiz akcents gan tiks likts uz jaunu darba vietu radīšanas jautājumiem un likumdošanas normu izpildi darba tiesiskajās attiecībās." Vai izdevies? Bezdarba kritums notiek vienlaikus ar jaunu darba vietu veidošanos un saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2011.gada novembra beigās bija 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar krīzes laika 20,4% , kas bija maksimālais "pīķis" 2010. gada 1. ceturksnī.
Gada sākumā aktīvu darbību iesāka arī Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome (LIBP). Par to februārī piedāvājām plašāku sarunu ar LIBP valdes priekšsēdētāju Zani Sauku. Viņa uzsvēra, ka LIBP svarīgākais uzdevums ir izveidot zinātniski un metodoloģiski pamatotu "kritēriju banku" – dažādus ilgtspējīgas būvniecības aspektus raksturojošus kritērijus, pēc kuriem vadīties, projektējot, būvējot un novērtējot ēkas. Par Latvijai piemērotāko atzīta Lielbritānijas sistēma BREEAM (British Research Estabishment Environmental Assessment Method), kas ir pasaulē viena no visbiežāk lietotajām metodēm, ar kuru tiek vērtētas un sertificētas ilgtspējīgi uzbūvētās ēkas. "Patlaban BREEAM Latvijai paredzētā versija ir gandrīz saskaņota un pavasarī, vasaras sākumā plānots uzsākt pirmos pilotprojektus. Padomes dalībnieku lokā esam jau apjautājušies, vai kādam būtu interese sākt būvniecību pēc šādiem kritērijiem un interese ir. Viss šis gads paies tādā "pilotēšanas fāzē" un ceram, ka vismaz projektēšanas stadijā tiks iesākti pāris objekti," februārī teica Zane Sauka. Darbs tiešām turpinās, par jauniem ilgtspējīgas būvniecības projektiem tieši Latvijā gan pagaidām plašāka informācija nav saņemta.
Ilgtspējīgās būvniecības nozīmi uzsvēra arī Building.lv marta Mēneša cilvēks - Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības (BASP) valdes priekšsēdētāju Valdis Birkavs. "Mēs vēlamies panākt, lai valsts arī likumdošanā atbalstītu ilgtspējīgo būvniecību, jo tā nodrošina vietējo būvmateriālu izmantošanu, nodrošina kvalitāti un ilgtspējīgās būvniecības kritēriji ir laba bāze iepirkumu procedūras veidošanai," viņš uzsvēra sarunā. Tāpat BASP uzmanības lokā ir likumdošanas jautājumu sakārtošana un gada nogalē Birkava k-gs jau atzinīgi vērtēja pirmo darbu, kas veikts pie mēģinājuma sakārtot Būvniecības likumu. Līdztekus gan jāatzīmē, ka BASP valdes priekšsēdētājs ir viens no tiem, kas raugās uz situāciju bez rožainiem sapņiem: "Visai ticama prognoze, ka būvniecības atlabšana varētu sākties 2015. gadā."
Marta beigās Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) prezidenta amatā stājās Mārcis Nikolājevs. Mēs viņu intervējām aprīļa nogalē, kad jaunajā amatā bija pavadīts mēnesis. Viņš neslēpa rūgtumu par krīzes radītajām sekām: "Būvniecībā krīze sākās mazliet vēlāk un arī atkopšanās gaidāma vēlāk nekā citiem. Domāju, ka par straujāku attīstību mēs varētu runāt sākot ar 2014. gadu, kad straujāk atdzīvosies arī pārējās nozares. Lielu objektu celtniecība praktiski nenotiek, bet ir virkne pasūtījumu būvju siltumizolācijas un energoefektivitātes paaugstināšanā." LBA arī aktīvi darbojās Būvniecības likuma jaunās redakcijas izstrādāšanā, iesniedzot virkni priekšlikumu. LBA bija vienīgie, kas neparakstīja VID piedāvāto sadarbības līgumu cīņai par "aplokšņu" algu izskaušanu. Te Nikolājeva k-ga komentārs bija lakonisks: "Uzskatām, ka tas nav pareizais veids kā cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem. Kad normalizēsies tirgus, labvēlīgāk sāks risināties arī situācija nodokļu jomā. Otrs – VID bieži vien, dzenoties pēc pāris nodokļos nenomaksātiem latiem, nepievērš uzmanību tiem, kas apkrāpj valsti par patiesi iespaidīgām summām."
Maijā pievērsāmies jautājumiem mājokļu politikā un devāmies uz LR Ekonomikas ministriju pie Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores Ilzes Ošas. Aktuāli joprojām ir jautājumi attiecībā uz namu apsaimniekošanu un katra īpašnieka pienākumiem attiecībā uz to. Šajā gadā tika plānots sakārtot vairākus ar īri saistītus jautājumus. "Šogad pavasarī ministrija izstrādāja priekšlikumu precizēt īres maksas aprēķināšanas kārtību. Saeimā tika uzsākta diskusija, vai esošais likums "Par dzīvojamo telpu īri" ir pietiekami vienlīdzīgs attiecībā pret īrniekiem un izīrētājiem. Redzam, ka, piemēram, dažas likumā esošās normas apgrūtina namu īpašnieku iespējas nodot savu īpašumu citai izmantošanai. Ir saņemti daudzi priekšlikumi gan no īrnieku, gan īpašnieku puses un izskatās, ka Īres likuma pašreizējo, spēkā esošo redakciju nāksies pārstrādāt." Cik zināms, pagaidām Īres likums jaunā redakcijā nav pieņemts,
Jūnijā pusgadsimta jubileju atzīmēja AS Energofirma JAUDA. Uzņēmums, kas no vienkārša elektrosadaļņu ražotāja AS Energofirma JAUDA izaugusi līdz lielam ražošanas uzņēmumam ar veiksmīgiem eksporta tirgiem, turklāt daudzu tik kārotajā Austrumu virzienā. Jautājām JAUDAS prezidentam Jānim Šiminam, kas ir pamatā veiksmīgai ārvalstu tirgus iekarošanai. "Tas ir pakāpenisks un ilgs darbs. Vienas dienas laikā iekarot jaunus tirgus nav iespējams. Iespējams, man vienkārši laimējies atrast tos cilvēkus, kas ir labvēlīgi noskaņoti pret Latviju un Latvijas uzņēmumu, kas strādā pēc ES standartiem," viņš atbildēja. JAUDA turpina strādāt, ar panākumiem.
Savukārt jūlijā Mēneša cilvēkam izvēlējāmies Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (LSGŪTIS) valdes priekšsēdētāju Arturu Lešinski. Šis gads LSGŪTIS nāca ar jaunumiem - gada sākumā LSGŪTIS un EM parakstīja valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu veikšanas līgumu, kas noteica LSGŪTIS pienākumus speciālistu profesionālās kvalifikācijas pārbaužu, sertificēšanas un kvalifikācijas pilnveidošanas mācību organizēšanā. Lešinska k-gu cer, ka beidzot mazināsies to cilvēku skaits, kas speciālistu sertifikāciju izmanto kā peļņas gūšanas avotu un uzsāk tirdzniecību ar sertifikātiem dažādās nozarēs. "Speciālistu aprindās ir zināms, ka mūsu BS SC speciālistu kvalifikācija tiek novērtēta kompetenti un atbildīgi ar galveno mērķi – nodrošināt nozares prestižu sabiedrībā," viņš teica.
Tuvojoties rudenim, atgādinājām par ugunsdrošības lietām. Rubrikā Mēneša cilvēks intervijā piedalījās divi kompetenti speciālisti Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas (LUA) vadītājs Ilgvars Cēris un LUA valdes loceklis Vigo Šukteris. Pēc viņu domām "Ugunsdrošības kvalitatīvai nodrošināšanai būvprojektos būtu nepieciešams radīt mehānismu, kurš darbojas no projektēšanas sākuma līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā. Šim mehānismam būtu jābalstās uz 3 stūrakmeņiem, tie ir: kompetence, kontrole un atbildība."
Gads nebija viegls ceļu būvniekiem, taču projektētājiem darba tomēr netrūka. To sarunā atzina arī AS "Ceļuprojekts" tehniskais direktors Tālis Straume. Viņa pieredze liecina, ka, projektējot ceļus, lielākā uzmanība jāvērš tieši ģeotehniskās izpētes jautājumiem. Straumes k-gs uzsvēra: "Ģeotehniskajai izpētei jāpievērš liela uzmanība. Rosinām sākt pielietot citas ģeotehniskās izpētes metodes, piemēram, ģeofiziku, ar kuras palīdzību var iegūt nepārtrauktu zemes ainu nevis tikai atsevišķiem urbumiem."
Aktīvs šis gads bijis Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas enerģētikas aģentūra" (REA). Kā zināms, mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem gan būvnieku, gan sabiedrības vidū, turklāt šiem projektiem piesaistāmi ES līdzekļi. Oktobra nogalē REA paspārnē tika atklāts Energoefektivitātes informācijas centrs, kura vadītājs ir Juris Golunovs. "Jaunajam centram ir divi galvenie uzdevumi. Viens - ir energoapgādes koordinēšana pašvaldībā un tās attīstības vadība. Otra – iedzīvotāju informēšana. Iedzīvotāji arvien aktīvāk sāk interesēties par energoefektivitāti un mikroklimata kvalitāti savos mājokļos un liela interese ir par iespējām samazināt apkures izmaksas," sarunā ar Building.lv paskaidroja Golunova k-gs. Jāpiebilst, ka REA darbība šogad bijusi ļoti rosīga – organizēta virkne semināru, sagatavoti informatīvi materiāli, ņemta dalība dažādos projektos un aktīvi strādāts pie iedzīvotāju informēšanas. J. Golunovs ir pārliecināts – energoefektivitātei ir nākotne un darba te pietiks.
Bet tie, kas būvē un remontē, bieži vien izmanto būvmateriālu veikala Būvserviss.lv pakalpojumus. Šogad novembrī uzņēmums atzīmēja savu 9 gadu jubileju. Paveikto darbu sarakstā un nākotnes plānos kopīgi ielūkojāmies ar Būvserviss.lv dibinātāju un direktoru Aldi Lināru. Ikdienā, esot kopā ar tiem, kas veic darbus objektos, viņam ir skaidrs, ka būvniekiem "viss notiek" un viņi ir pelnījuši saņemt vēl labāku un profesionālāku apkalpošanu. Tādēļ šogad īstenots ilgi tapis un rūpīgi apdomāts projekts Būvserviss.lv Klientu apkalpošanas centrs. "Klienti pie mums iegriežas arvien biežāk un esam saņēmuši patiesi pozitīvas atsauksmes. Centra izveide ir ērtāka arī pašiem darbiniekiem – visi menedžeri tagad ir vienkopus un var ātri palīdzēt klientiem izvēlēties vajadzīgās preces," sacīja A. Linārs. Viņš nākotnē raugās ar cerībām – pieprasījums ir, tātad kustība notiek.
Jaunajā gadā arī mēs pievienojamies ar visa laba vēlējumiem un lai izkustās uz vietas iestrēgušās lietas! Lai sākas pozitīva kustība visās jomās! Laimīgu Jauno gadu!