Galvenie izaicinājumi – būvniecības vides sakārtošana un efektīvas mājokļu politikas izveide

  Šī gada jūnijā Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departaments pēc ilgāka laika ieguva direktoru – kopš 7. jūnija direktora un valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus pilda Edmunds Valantis.

Viņš šo amatu ieguva konkursa kārtībā. Iepriekšējais konkurss, kas noslēdzās pagājušā gada oktobrī, beidzās bez rezultātiem, tādēļ februārī Ekonomikas ministrija izsludināja jaunu konkursu uz šo amatu, un šoreiz mērķis tika sasniegts. Iepriekš Edmunds Valantis bija Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors. Uzsākot jaunu posmu savā karjerā, aicinājām Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktoru pastāstīt par jaunā amata uzliktajiem pienākumiem un izaicinājumiem, svarīgākajiem tuvākā un tālākā nākotnē veicamajiem uzdevumiem, kā arī par līdzšinējā dzīves ceļā gūtajām atziņām un uzkrāto pieredzi.

No kuras puses nākat, un kādas atmiņas Jums saistās ar bērnību un jaunību? Ar ko saistās spilgtākie mirkļi, kādās jomās sasniegti lielākie panākumi?

Esmu uzaudzis Rīgā. Varu teikt, ka man ir bijusi laimīga bērnība – galvenās atmiņas ir saistītas ar draugiem pavadīto laiku, regulārām hokeja nodarbībām un dārza darbiem. Hokejā gan to panākumu daudz nekādu nebija, toties vēlāk es sāku spēlēt florbolu, un ilgstoši esmu bijis Latvijas izlases spēlētājs. Tas bija jauns sporta veids Latvijā, kur viss tikai sāka attīstīties, tomēr jau salīdzinoši ātri ar Latvijas izlasi sasniedzām 7.vietu pasaulē. Tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā ierobežotās finanses un spēlētāju skaitu, kas Latvijai tolaik bija. Prieks, ka tagad florbola līmenis Latvijā audzis, un arī izlases puiši jau tikuši līdz 5.vietai.

Kādu izglītību ieguvāt, un kādi ir līdzšinējie panākumi profesionālajā jomā? Kā veicās ar savu sākotnējo mērķu sasniegšanu, cik daudz pūļu nācās ieguldīt?

Runājot par izglītību, esmu mācījies Ķengaragā, pabeidzis 25.vidusskolu. Pēc tam esmu pabeidzis Latvijas Jūras akadēmiju ostu specialitātē. Turpinājumā izglītības ceļi veda uz ārzemēm, un esmu pabeidzis ar izcilību gan Starptautisko jūras transporta akadēmiju Roterdamā, Nīderlandē, gan Antverpenes universitātes Transporta un Jūrlietu vadības institūtu Beļģijā, kur ieguvu arī maģistra grādu. Arī pašlaik turpinu izglītību – jāpabeidz studijas Rīgas Biznesa skola, kur palicis uzrakstīt gala darbu. Vēl par gaitām izglītības jomā varu pieminēt, ka ir sanācis nedaudz pastudēt doktorantūrā Aviācijas institūtā un RTU studentiem nedaudz pasniegt.

Varu teikt, ka visu mērķu sasniegšanā pieturos pie bērnībā gūtās atziņas – jau mazam esot, vecāki un hokeja komandas treneri iemācīja, ka rezultāti ir atkarīgi no ieguldītā darba apjoma. Šim padomam esmu sekojis un labi rezultāti ir sasniegti gan sportā, gan izglītībā, gan profesionālā jomā.

Kādi dzīves ceļa līkloči noveduši Jūs valsts pārvaldē un arī – pašreizējā amatā?

Pirmo reizi valsts pārvaldē – Ekonomikas ministrijā – nonācu aptuveni 18 gadus atpakaļ. Sāku strādāt kā jaunākais referents, piedalījos Valsts investīciju programmas sastādīšanā. Paralēli darbam ministrijā es turpināju mācīties. Kādu laiku esmu strādājis gan privātajā biznesā, gan Mērsraga ostā, gan Jelgavas pašvaldības aģentūrā "Pilsētsaimniecība", kas rūpējas par pilsētas apgaismojumu, ceļiem, kapsētām, parkiem un teritorijas labiekārtošanu.

Un tad, 2007.gadā, nāca kārtējais dzīves ceļa pagrieziens, kā rezultātā es atgriezos Ekonomikas ministrijā, tikai šoreiz jau sāku strādāt ar Eiropas fondu atbalsta programmām. Biju atbildīgs par visām struktūrfondu programmām, kas bija saistītas ar atbalstu uzņēmējiem, energoefektivitātei, tūrismam. Tas deva lielu pieredzi, kā pareizi strukturēt programmas, un, manuprāt, atsevišķas programmas, ko mēs izstrādājām, bija vienas no labākajām Eiropā.

Pēc tam uz neilgu laiku darbu ministrijā pārtraucu, strādāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas veic valsts ēku apsaimniekošanu un būvniecību. Tagad atkal esmu atgriezies Ekonomikas ministrijā. Pašreizējam amatam pieteicos konkursā, apzinoties, ka ir pietiekami daudz izaicinājumu gan būvniecības, gan mājokļu jomās, turklāt tām ir ļoti būtiska loma, lai panāktu labklājību mūsu valstī.

Kā tieši izpaužas šo jomu ietekme uz vispārējo labklājību? Un kā Jūs vērtējat Latvijas pašreizējo būvniecības un mājokļu politiku, un kādai tai vajadzētu būt, pēc Jūsu domām, nākotnē?

Lai augtu valsts labklājība, ir svarīgi, lai attīstās tautsaimniecība, īpaši apstrādes rūpniecība. Ir svarīgi, lai Latvijā veidojas jaunas ražotnes, kas ražo preces eksportam. Latvija par jaunām ražotnēm konkurē ne tikai ar kaimiņvalstīm vai Eiropas Savienības valstīm, bet globālā mērogā. Šādas ražotnes Latvijā veidosies tikai tad, ja uzņēmējdarbības vide šeit būs viena no labākajām pasaulē, tai skaitā būvniecībā – izstrādāt būvprojektu un veikt būvdarbus varēs ātri, kvalitatīvi un bez riskiem. Lai to panāktu, ir precīzi jānosaka atbildība, jāpilnveido strīdu risināšana būvniecības jomā, jāmazina birokrātiskie šķēršļi un procedūras. 

Investīcijām uzņēmējdarbībā Latvijā ir liels potenciāls. Tādēļ viens no mūsu uzdevumiem ir izstrādāt būvniecības un mājokļu nozares attīstības stratēģijas. Būvniecības jomā ir būtiski panākt, ka pasūtītājs ir drošs par veiktajām investīcijām būvniecībā, tam nerodas finanšu riski nekvalitatīvu būvniecības pakalpojumu dēļ.

Otra daļa attiecas uz mūsu pašu iedzīvotājiem – nav noslēpums, ka mājokļu politika ir viena no būtiskākajām, lai radītu pilsoņu lojalitāti mūsu pašu valstij. Tādēļ te arī izriet viens no būtiskākajiem Ekonomikas ministrijas izaicinājumiem – radīt tādu mājokļu vidi, lai iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi dzīvokļi (t.sk. netālu no darba vietas), kuru cena ir samērojama ar viņu ienākumiem. Šajā jomā ir daudz darāmā, jo mēs redzam, kādas saistības iedzīvotājiem ir jāuzņemas salīdzinājumā ar viņu ienākumiem, lai viņi varētu iegādāties mājokli – viņš finansiāli ir apgrūtināts uz visu mūžu. Un jauni cilvēki, jaunas ģimenes, ja viņiem būtu iespējas iegūt jaunu dzīvesvietu šeit, Latvijā, par saprātīgām cenām, tik lielā skaitā, ļoti iespējams, nedotos prom no Latvijas. Savukārt smagnējie nosacījumi lēmumu pieņemšanā daudzdzīvokļu ēkās nenodrošina savlaicīgu, atbilstošu ēku apsaimniekošanu un rada riskus ilgstošai ekspluatācijai. Sakārtojot mājokļu politiku, tiks radīts stimuls mūsu tautiešiem atgriezties Latvijā, vairosim lojalitāti valstij, kā arī sekmēsim tautsaimniecības un būvniecības nozares izaugsmi.

Ar ko mīlat nodarboties brīvajā laikā? Kas dod lielāko gandarījumu un sagādā visvairāk prieka?

Vislielāko prieku sniedz ģimene. Brīvajā laikā labprāt sportoju vai ceļoju. Šad tad uzspēlēju hokeju, florbolu, patīk arī paskriet. Ceļošanas ziņā – katru gadu uz kādu citu valsti kopā ar ģimeni aizbraucu atpūsties. Līdz šim pārsvarā esam devušies uz siltajām zemēm.

Paldies par sarunu!