Gatavi ziemai: ekspertu ieteikumi piemērotākās apkures sistēmas izvēlei

Vasaras mūsu platuma grādos ir īsas, un, lai gan šķiet, ka iepriekšējā apkures sezona tikko kā noslēgusies, jau jāsāk domāt par nākamo. Vasaras mēneši ir labākais laiks, lai izvērtētu vai esošā apkures sistēma kalpoja labi un vai to nevajadzētu nomainīt pret jaunāku un energoefektīvāku.

Iespēju ir daudz – granulu un gāzes katli, siltumsūkņi, mājas apsildīšana ar elektrību un citi risinājumi. Uzņēmuma “Apkures katli” pārstāvis Rinalds Grigorjevs un “Intergaz” eksperte Dace Drešmane stāsta par dažādu apkures sistēmu priekšrocībām.

Siltumsūkņi – arvien efektīvāki un populārāki 

Eiropā un citviet pasaulē siltumsūkņu pārdošanas apjomi pēdējos gados ir palielinājušies par 10–15% gadā. Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā un arī Baltijas valstīs iedzīvotāji aktīvi pāriet uz šādām apkures sistēmām, pateicoties valsts sniegtajam atbalstam energoefektīviem risinājumiem. Daudzas mājsaimniecības izvēlas siltumsūkņus kā alternatīvu fosilajam kurināmajam vai elektriskajai apkurei, jo tie ļauj ievērojami samazināt apkures izmaksas. 

Siltumsūkņu popularitāti veicinājusi arī tehnoloģijas attīstība − tie ir kļuvuši daudz efektīvāki arī zemās temperatūrās. Jaunākās gaiss–ūdens un gaiss–gaiss tehnoloģijas spēj uzturēt augstu efektivitāti pat līdz -25 °C, un kopumā nodrošina vairāk enerģijas, nekā tie patērē. Siltumsūkņi izmanto ārējo vidi − gaisu, zemi vai ūdeni, lai iegūtu siltumu, tāpēc ir videi draudzīgi. Lielākā daļa siltumsūkņu var darboties gan kā apkures, gan dzesēšanas sistēmas. Ziemā tie nodrošina siltumu, bet vasarā tos var izmantot kā gaisa kondicionierus. 

Gaiss–gaiss siltumsūknis ir populārs apkures un dzesēšanas risinājums nelielās mājās, kur nav nepieciešama centrālā apkures sistēma. Siltumu nodod caur ventilatoriem, nevis radiatoriem vai siltajām grīdām, tāpēc tas piemērots telpām, kuras var apsildīt ar gaisa cirkulāciju. Šī sistēma labāk darbojas atklātos plānojumos, kur gaiss var brīvi cirkulēt starp telpām, bet  nenodrošina ūdens uzsildīšanu.

Gaiss–ūdens siltumsūkņi ir pieprasīti lielākām mājām ar centrālo apkures sistēmu, kas izmanto radiatorus vai siltās grīdas. Tie nodrošina gan apkuri, gan karstā ūdens sagatavošanu. Šis ir tehniski sarežģītāks risinājums, jo tam ir jāintegrējas centrālajā apkures sistēmā.   

Zemes siltumsūkņi ir efektīvs, bet dārgāks risinājums Šie sūkņi iegūst siltumu no zemes un ir īpaši piemēroti lielākām mājām vai ēkām ar pieejamu zemes platību. 

Sašķidrinātā naftas gāze – ja svarīgas pilsētas ērtības 

Apkure ar sašķidrināto naftas gāzi ir lieliska izvēle tiem, kam svarīgas pilsētas ērtības. Tā nav atkarīga no infrastruktūras – tas nozīmē, ka šo apkures sistēmu var uzstādīt jebkurā Latvijas vietā un tā ir pilnīgi autonoma. 

“Izmantojot sašķidrināto naftas gāzi, nav jāuztraucas par regulāru apkalpošanu vai uzraudzību, jo to var vadīt attālināti. Tas ne tikai ietaupa laiku, bet arī ļauj izvairīties no fiziska darba un kurināmā uzglabāšanas problēmām. Sašķidrinātā naftas gāze ir ļoti ātri nodrošina māju ar siltumu. Tā ir arī videi draudzīgāka alternatīva, jo degot izdala mazāk CO2 un citu piesārņojošo vielu, salīdzinot ar tradicionāliem kurināmajiem, kā malka vai granulas. Papildus tam sašķidrinātā gāze ir viegli uzglabājama un transportējama, tāpēc nav jāuztraucas par kurināmā piegādi pat attālos lauku reģionos,” stāsta D. Drešmane. 

Sašķidrinātās gāzes apkures sistēmas ļauj precīzi kontrolēt temperatūru, nodrošinot optimālu siltumu bez pārmērīgas enerģijas patēriņa. Piemēram, ir iespējams ieprogrammēt dažādus pārslēgšanas laikus katrai dienai, lai tie atbilstu mājsaimniecības vajadzībām. Kā arī pazemināt telpu temperatūru naktīs un periodos, kad neviena nav mājās. Gāzes apkures sistēma ir ilgmūžīga un prasa mazāk apkopes nekā cietā kurināmā apkures sistēmas.   

Autors: Shutterstock.com

Cietā kurināmā katli – neatkarība no piegādātājiem 

Cietā kurināmā katli joprojām ir populāra izvēle daudzos reģionos, īpaši lauku apvidos vai vietās, kur nav pieejams dabasgāzes vai centrālais apkures tīkls. Tomēr tos izvēlas retāk, ņemot vērā vides prasības un pieeju modernākiem apkures risinājumiem. Lai gan cietā kurināmā katli ir sena tehnoloģiju, tiem joprojām ir dažas priekšrocības. 

Daudziem iedzīvotājiem koksne ir lētāks kurināmais nekā gāze vai elektrība, īpaši, ja ir savs meža īpašums vai dzīvo reģionā, kur mežizstrāde ir intensīvāka un malka pieejamāka. Cietā kurināmā katli nodrošina neatkarību no gāzes vai elektrības tīkla piegādēm, kā arī to iegāde un uzstādīšana bieži vien ir lētāka nekā modernās apkures sistēmas. Ja mājā jau ir esoša cietā kurināmā apkures sistēma, to atjaunošana vai aizstāšana ir salīdzinoši ekonomiska. Kā norāda speciālists, daudziem iedzīvotājiem ir ilgstoša pieredze ar cietā kurināmā katliem, tāpēc viņi izvēlas turpināt to lietot, jo sistēma ir pazīstama un viņi labi pārzina tās lietošanu. Daudzi izvēlas uzkrāt malku vai briketes ilgstošai lietošanai, kas dod drošības sajūtu un iespēju sagatavoties ziemai brīdī, kad kurināmais ir lētāks. 

Izvēli nosaka cena 

Lai arī daudzi, iespējams, vēlētos iegādāties vismodernāko apkures sistēmu, biežāk izvēli nosaka cena.  

Kā stāsta R. Grigorjevs, gaiss–ūdens siltumsūknis kopā ar uzstādīšanu izmaksā no 4800 līdz 9200 eiro, atkarībā no mājas lieluma, uzstādīšanas sarežģītības un ūdens sildīšanas prasībām. Pēc tam izmaksas sasniegs no 80 līdz 250 eiro mēnesī, atkarībā no mājas lieluma un karstā ūdens patēriņa. Gaiss–gaiss siltumsūknis un tā uzstādīšanu izmaksās no 1200 līdz 2100 eiro, atkarībā no ražotāja un jaudas. Atkarībā no lietošanas, mēneša izmaksas var būt 40–60 eiro.  

“Lai gan siltumsūkņu uzstādīšanai ir augstākas sākotnējās izmaksas, salīdzinot ar gāzes vai cietā kurināmā katliem, to ekspluatācijas izdevumi ir salīdzinoši zemi. Dati liecina, ka siltumsūknis var samazināt apkures izmaksas pat par 30–50% salīdzinājumā ar tradicionālajām apkures metodēm. Turklāt tie ne tikai nodrošina apkuri, bet arī dzesēšanu,” skaidro eksperts. 

Gāzes apkures sistēmas uzstādīšanas sākotnējās izmaksas ir no 5000 eiro, atkarībā no nepieciešamās jaudas, katla modeļa un citām specifikācijām. Savukārt ekspluatācijas izmaksas var svārstīties no 500 līdz 2500 eiro gadā, atkarībā no mājas lieluma, izolācijas kvalitātes un individuālajiem siltuma patēriņa paradumiem. 

Cietā kurināmā katli ir vislētākie, un to iegādes un uzstādīšanas izmaksas ir no 1000 līdz 2500 eiro atkarība no tā, vai jāveic tikai katla  nomaiņa vai jāveido jauna apkures sistēma. Tā kā tie rada ievērojamu ietekmi uz vidi, speciālists tomēr iesaka izvēlēties citu apkures sistēmu, ja vien rocība to atļauj. 

Autors: Shutterstock.com

Regulāra apkope nepieciešama visiem risinājumiem 

Speciālisti atgādina, lai kāda apkures sistēma būtu uzstādīta, tās efektīvai un ilgstošai darbībai nepieciešama regulāra apkope. Parasti apkopes instrukciju nosaka ražotājs, un to vajadzētu ievērot.  

Ja siltumsūknis ir uzstādīts pareizi, tam nepieciešama salīdzinoši neliela apkope, un tie kalpo 15 līdz 25 gadus. Eksperts iesaka veikt vismaz vienu profesionālu tehnisko siltumsūkņa apskati gadā. Šajā pārbaudē tehniķis pārbaudīs sistēmas darbību, uzraudzīs, vai nav noplūdes, pārbaudīs siltumapmaiņas elementus un elektroniskās sastāvdaļas, kā arī, ja nepieciešams, uzpildīs dzesēšanas šķidrumu. Papildus ikgadējai apskatei, ik pēc 2–3 gadiem ieteicams veikt rūpīgāku pārbaudi, kas ietver sistēmas dzesēšanas šķidruma noplūžu pārbaudi, kompresora darbības analīzi un citu tehnisko elementu uzraudzību. 

Gaiss–gaiss un gaiss–ūdens siltumsūkņiem filtrus ieteicams tīrīt regulāri – aptuveni ik pēc 1–3 mēnešiem atkarībā no tā, cik bieži sistēmu izmanto, jo netīri filtri var samazināt siltuma pārnesi un sūkņa efektivitāti. Arī pārslēdzoties starp apkures un dzesēšanas sezonām, ieteicams veikt vienkāršu pārbaudi un nodrošināt, ka sistēma ir gatava darbībai jaunajā režīmā. Ja gaiss–ūdens siltumsūknis nodrošina arī karstā ūdens padevi, ir svarīgi regulāri pārbaudīt ūdens tvertni un, ja nepieciešams, attīrīt to no kaļķakmens nogulsnēm.  

Gāzes sistēmas apkope ir ieteicama reizi gadā, īpaši pirms apkures sezonas sākuma. Tas nodrošinās katla un sistēmas efektīvu darbību un novērsīs iespējamās problēmas, kas varētu rasties ziemas laikā. Regulāra apkope arī palīdzēs uzturēt sistēmas ilgmūžību un nodrošinās, ka katls darbojas ar maksimālu efektivitāti.

Cietā kurināmā katli ātri aizsērē, ja tos pilda ar nekvalitatīvu vai mitru koksni, tāpēc ir jāraugās, lai kurināmais būtu kvalitatīvs. Granulu katliem 1 līdz 2 reizes nedēļā ir jāiztīra pelni un 1 reizi gadā jāveic kopējā katla apkope. Malkas apkures katla pelni jātīra 2 līdz 3 reizes nedēļā. Tāpat nedrīkst aizmirst par regulāru skursteņa tīrīšanu, jo ir iespējama sodrēju pašaizdegšanās.