Guļbūvju būvniecībā panākumus garantē kvalitātes prasību ievērošana

Lai ēka kalpotu ilgi un uzticami, guļbūves celšanā ļoti svarīgi ievērot materiālu kvalitātes un pareizas montāžas nosacījumus. Tas attiecas gan uz izvēlētajiem materiāliem, gan uz kvalificētu speciālistu piesaisti būvniecībā, lai izvairītos no iespējamajām kļūdām. Guļbūves var būt ļoti ilgmūžīgas – ja būvētas no pareizas koksnes, pareizi uzbūvētas un tiek regulāri koptas. Kā stāsta SIA "SS Būve" direktors Sergejs Štāls, viņš pats savām acīm esot redzējis pat 500 (!) gadus vecu guļbūvi, kurā vēl joprojām dzīvo cilvēki.

Materiālus būvēšanai jācērt ziemā

Latvijā pārsvarā guļbūvju būvniecībā tiek izmantota priedes koksne, retāk – egle un lapegle. Lapegli visbiežāk izmanto ēkas pirmo vainagu būvniecībai, bet pašam guļbaļķu karkasam visbiežāk tiek izmantota mūsu pašu Latvijas priede.

Taču ar to nepietiek, ir viens noteikums, ko daudzi aizmirst – koku jānocērt pareizā laikā. Vasarā koks aug, ir cukuru un citu barības vielu pilns, šajā laikā tas ir īpaši neaizsargāts. Gatavojoties ziemai, koks ūdeni un barības vielas uzkrāj saknēs, bet stumbrā sasūc sveķus. Šajā laikā nocirsts koks nesalīdzināmi labāk saglabā formu. Taču mūsu dzīves temps ir tik straujš, ka daudzi būvētāji izmanto arī nepiemērotā laikā cirstus būvkokus. Bieži vien no pavasarī cirstiem būvmateriāliem vasaras laikā tiek uzbūvētas guļbūves un jau rudenī tās tiek apdzīvotas. Protams, ka šāda māja deformēsies vairāk nekā pareizi celta.

Visizplatītākās guļbūves celtniecības kļūdas

Ir trīs visbiežāk pieļautās kļūdas. Pirmā – netiek ievērota koka sēšanās tiesa. Koks žūstot saraujas, līdz ar to samazinās stāva augstums. Piemēram, ja stāva augstums ir trīs metri, tad pēc izžūšanas tas nosēžas līdz 2,8 metriem. Koks var sarauties pat par septiņiem procentiem. Visizteiktākā saraušanās novērojama tad, ja koks nocirsts vasarā.

Otrā izplatītākā kļūda – lēts un nekvalitatīvs meistara darbs. Ja jau pašā sākumā netiek pareizi veidotas baļķu savienojumu un saskares vietas, tad guļbūves uzstādīšanas laikā spraugas nesamazināsies, bet gan tieši otrādi – palielināsies.

Trešā kļūda – krāsot svaigi uzbūvētu guļbūvi, "zaļus" baļķus ar mitruma saturu virs 50%. Šādā gadījumā, visticamāk, jau drīz uz sienām parādīsies pelējums, jo mitruma iztvaikošana tiks bloķēta. Ja māja tiek būvēta no mitriem baļķiem, tad labāk pagaidīt, lai koksne izžūst dabīgā veidā vismaz līdz 25%, un tikai pēc tam apstrādāt to ar aizsarglīdzekļiem.

Liela nozīme ir pareizai pamatu hidroizolācijai

Lai guļbūve kalpotu ilgi, ļoti svarīgi ir veikt pareizu tās hidroizolāciju, kas nosaka, vispirms, pareizu jumta pārkares, kā arī pietiekami augstu pamatu izbūvi. Ļoti bieži mēdz būt bojāti pirmie vainagi, kam par iemeslu ir pamatu nepietiekams augstums un/vai mitruma sūkšanās no pamatiem koka konstrukciju apakšējā daļā. Tādēļ, lai novērstu iespējamos koka konstrukciju bojājumus, ir jānovērš ūdens tvaiku molekulārā difūzija no pamatiem uz augšu, kas ir galvenais iemesls, kādēļ mitrums sāk uzkrāties apakšējā vainagā un veic savu ārdošo iedarbību.

Ja tiek veikta pareiza pamatu hidroizolācija, proti, pamati tiek pilnīgi nošķirti no koka konstrukcijām, šādas problēmas lielākoties nerodas, bet ar vienu piebildi – pamatiem jābūt pietiekami augstiem, lai novērstu ilgstošu sniega un koka konstrukciju saskari ziemā. Tādēļ nereti ir redzamas guļbūves pat ar metru augstiem pamatiem, vai arī ēkas, kam pirmais stāvs būvēts no akmens, bet otrais – no baļķiem. Visvairāk bojājumu riskam pakļautas lētāk un mazāk kvalitatīvi būvētās guļbūves.

Daži svarīgi un noderīgi fakti par guļbūvēm

• Visi kokmateriāli tiek apstrādāti ar speciāliem līdzekļiem, kas koksni pārvērš grūti uzliesmojošā un nedegošā materiālā. Pareizi uzcelta koka māja ir tikpat ugunsdroša kā betona māja.
• Guļbūves karkass ar laukumu 100m² var tikt uzcelts dažu mēnešu laikā. Lai pilnībā uzceltu šādu māju, nepieciešami 5 – 8 mēneši.
• Jaunas guļbūves gadījumā jārēķinās ar baļķu sēšanos. Dabīgais sēšanās laiks parasti ilgst 7 gadus, kamēr koksne ir dzīva. Sēšanās laiks no iepriekš izžāvētiem baļķiem ir tuvu 2 gadiem. Žūstot baļķu izmēri samazinās un nedaudz mainās, tāpēc ir svarīgi pie sienām pareizi piestiprināt mēbeles vai interjera elementus, jo tie var traucēt sienām nosēsties. Pilnībā neizžāvētu māju koka sienas var sēsties pat līdz 7% (7 cm uz 1 m).
• Guļbaļķu sienas var nedaudz reaģēt uz atmosfēras izmaiņām vai apkures sezonas sākumu. Ir uzskats, ka intensīva mājas kurināšana paātrinās baļķu žūšanu. Tas ir nepareizi. Māju nedrīkst intensīvi kurināt, lai iekšējo baļķu žūšana nenotiktu ātrāk par ārējo, jo šāda situācija var veicināt plaisu veidošanos starp baļķiem.
• Koksnes aizsardzībā galveno lomu spēlē aizsardzības līdzekļi un krāsas, ar kurām apstrādā koka sienas. Meistari priekšroku dod tādiem līdzekļiem kā antiseptiķi un lazējošie materiāli uz ūdens bāzes.
• Ne mazāk svarīgs guļbaļķu mājas elements ir jumta pārkare. Saules pusē (dienvidos, dienvidrietumos) pārkarei vēlams būt garākai. Vasarā pārkare aizsargās guļbūvi no saules stariem un nokrišņiem, bet ziemā, kad saule ir zemu, tā spīdēs logos.
• Iespējami dažādi mājas pamatu risinājumi. Guļbūvi var celt pat uz 4 balstiem, kā to darīja mūsu senči. Tomēr, ja to celt saskaņā ar mūsdienu būvniecības prasībām, neliela māja vai pirts var tikt uzstādīta uz pāļu pamata, bet labākais risinājums dzīvojamajai mājai ir lentveida pamats.

Nobeigumā jāatgādina vēl viena lieta – tā kā tradicionālās guļbūves nespēj sasniegt ES noteiktos energoefektivitātes standartus, eksistē zināmas problēmas ar to būvēšanas vietas izvēles atļaujas iegūšanu un ēkas reģistrāciju (var tikt reģistrēta kā vasaras māja vai atpūtas māja, taču nevar būvēt to pilsētas teritorijā un reģistrēt kā dzīvojamo māju). Taču šādi likumā noteikti ierobežojumi, pateicoties guļbūvju būvēšanas ieražām un to izmantošanas veidam, lielākoties nerada nopietnus šķēršļus baļķu māju būvēšanai. Iespējamos risinājumus katrā gadījumā palīdzēs atrast nozares speciālisti.