building.lv skaitļos

Lietotāji online41
Aktīvie uzņēmumi214
Nozares raksti32370
Iedzīvotāju interese aug, bet dzīvojamais fonds neapmierinošs: Cik prātīgi iegādāties dzīvokli tieši tagad? : building.lv - par būvniecību Latvijā

Iedzīvotāju interese aug, bet dzīvojamais fonds neapmierinošs: Cik prātīgi iegādāties dzīvokli tieši tagad?

Iedzīvotāju interese aug, bet dzīvojamais fonds neapmierinošs: Cik prātīgi iegādāties dzīvokli tieši tagad?

No šī gada 1. jūlija būtiski samazināts valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu nekustamā īpašuma iegādes gadījumā. Vienlaikus mājokļu finansēšanas modeļus pārskata arī bankas, iedzīvotājiem piedāvājot arvien izdevīgākus nosacījumus nekustamā īpašuma iegādei. 

Lai arī šie aspekti, visticamāk, pozitīvi ietekmēs jau tā rekordaugsto pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem, Latvijā joprojām ir ievērojams iztrūkums jauno dzīvojamo projektu segmentā, savukārt esošais tipveida dzīvojamais fonds ir novecojis un daudzviet tehniski nepietiekami uzturēts, radot pamatotas bažas par ēku atlikušo ekspluatācijas termiņu. Lai izvērtētu, cik prātīgi ir investēt pirmskara un padomju laikos būvētos mājokļos un vai ir izdevīgi ļauties pēdējo gadu tendencei iegādāties dzīvokli vēl nepabeigtos jaunajos projektos, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” 16. septembrī organizēja vebināru “Cik prātīgi  veikt dzīvokļa iegādi tieši tagad”.

72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos mājokļos, kas lielākoties nav atjaunoti un ir morāli novecojuši. Savukārt jaunu mājokļu būvniecībā mēs pēdējos 10 gados esam trīskārtīgi atpalikuši no Viļņas, kaut arī Viļņa ir mazāka nekā Rīga. Turklāt pēdējos gadus praktiski nemainīgas ir arī dzīvokļu cenas tipveida mājokļos, kas liecina par to, ka šādiem mājokļiem ilgtermiņā nav vērtības, nemaz nerunājot par energoefektivitāti un ilgtspēju. Savukārt jaunuzbūvēto dzīvokļu cenās vērojams pieaugums, kas jau norāda uz perspektīvu ieguldīšanas veidu,” norāda Nekustamo īpašumu attīstības alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Covid-19 pandēmijas, līdzīgi kā 2008. gada krīzes rezultātā, tika gaidīts dzīvokļu cenu kritums. Tomēr, lai arī pandēmijas sākumā cilvēki bijuši piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, dzīvokļu cenas nav piedzīvojušas kritumu, gluži pretēji – pēdējā laikā tās augušas. Turklāt tuvākajā laikā iespējama jaunu mājokļu piedāvājuma samazināšanās, jo pandēmijas sākumā jaunu dzīvojamo namu projektu uzsākšanā vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji izrādīja zināmu piesardzību. Lai arī šobrīd aktivitāte ir atjaunojusies, jāņem vērā, ka jebkura projekta attīstības cikls ilgst vismaz divus gadus. Tas varētu atstāt zināmu ietekmi uz nākotnes mājokļu piedāvājumu, tāpēc ieguvēji būs tie, kas jaunu mājokli iegādājušies savlaicīgi.

“Pandēmija ir veicinājusi zināmas izmaiņas iedzīvotāju ikdienā un līdz ar to – arī esošā mājokļa novērtējumā. Cilvēki vairāk laika pavada mājās, kas rada arī nepieciešamību pēc papildu telpām. Arī esošā dzīvojamā fonda nolietojums un izdevīgāki bankas nosacījumi motivē cilvēkus iegādāties mājokļus tieši jaunajos un vēl jaunajos nepabeigtajos projektos. Lai arī salīdzinājumā ar  2008. gada krīzi, kad vairums iesākto projektu tā arī netika pabeigti, uzņēmumi bankrotēja, bet pircēji palika bez izsapņotā mājokļa, šobrīd situācija ir mainījusies un varētu pat teikt – droša, tomēr joprojām ieteiktu rūpīgi izvērtēt, kas ir mājokļu attīstītājs, kura plānotajā projektā vēlaties iegādāties savu jauno dzīvokli. Attīstītāja reputācija un īstenoto projektu kvalitāte ir būtiska, lai beigās nenāktos piedzīvot vilšanos,” stāsta nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. 

Plānojot iegādāties dzīvokli būvniecības stadijā, K. Ekša aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību vairākiem aspektiem – attīstītāja reputācijai un atsaucēm uz jau īstenotiem projektiem, esošo iedzīvotāju un partneru atsauksmēm, būtiski ņemt vērā arī finansēšanas aspektus – mājokļa kopējās izmaksas, dzīvokļa vērtējumu, sadarbību ar finansēšanas kredītiestādēm, neaizmirstot arī par juridisko pusi – apmaksas kārtību, būvniecības termiņiem, īpašumtiesībām, līguma izbeigšanas nosacījumiem. Tāpat būtiski izvērtēt arī pašu noskatīto mājokli –  kāds ir finansiālais ieguvums, tehniskais apraksts, garantijas periods, iespēja personalizēt mājokli, izvēloties apdari. Izvērtējot visus nosacījumus un iegādājoties mājokli būvniecības stadijā, tā jaunajam īpašniekam ir iespēja ne vien piedalīties dzīvokļa apdares elementu izvēlē, bet arī ietaupīt pat 10% no gatava dzīvokļa pārdošanas summas.

Kopš 2014. gada, kad Būvniecības likumā tika iekļauta ekspluatācijas uzraudzība, Būvvaldē regulāri tiek izskatīti jautājumi par ekspluatācijā esošu daudzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli un uzturēšanu. Tomēr Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības kontroles pārvaldes Būvprojektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova uzsver, ka dzīvokļa īpašnieks ir arī visas mājas saimnieks, un mājas uzturēšanai nepieciešama visu kopīpašnieku kopdarbība jeb kopīgas rūpes. “Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments kontrolē būvniecības procesu un tā atbilstību Būvniecības likuma un citu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu. Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu. Kopīpašnieki, vienojoties ar pārvaldnieku, ir tie, kuri lemj, kādi ēkas uzturēšanas darbi tiks veikti.”

Tāpat A. Meļņikova norāda, ka būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments vai Būvniecības valsts kontroles birojs atbilstoši to kompetencei var pieņemt lēmumu uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību, vai - ja konstatēta būves bīstamība, — aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Jau iepriekš ticis ziņots, ka  no šī gada 1. septembra Rīgas pilsētas būvvaldes un Rīgas pilsētas arhitekta biroja funkcijas pārņemis Pilsētas attīstības departaments.

"Swedbank" hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers, aktualizējot mājokļu kreditēšanas tendences, norāda, ka iedzīvotāju vēlme aizņemties mājokļa iegādei ir pieaugusi, jūtama arī konkurence banku starpā: “Pēc 2008. gada krīzes bija vajadzīgs laiks, lai – gan kredīta devēji, gan kredīta saņēmēji – atkal viens otram sāktu uzticēties. Šī gada otrajā ceturksnī komercbanku no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms ir pieaudzis par 28,4%, ja salīdzinām ar šī gada pirmo ceturksni. Līdz ar to var teikt, ka ir vērojama diezgan dinamiska mājokļu kreditēšanas tirgus izaugsme, kas iezīmē gan iedzīvotāju vēlmi aizņemties, gan arī banku vēlmi kreditēt. Pamatā tas ir pateicoties dabīgam pieprasījumam, turklāt nepieciešamība uzlabot dzīves apstākļus, pozitīva dinamika mājsaimniecības ienākumos un uzkrājumos, kā arī valsts atbalsta programmas, ir papildus stimuli, kas veicina iedzīvotāju interesi par mājokļu kredītiem. Lielāka mājokļu kreditēšanas intensitāte, joprojām ir Rīgā un Pierīgā, turklāt ir jūtami pieaugusi interese tieši par mājokļiem jaunajās ēkās – nepilna gada laikā Swedbank izsniegto aizdevumu īpatsvars dzīvokļa iegādei jaunajās ēkās ir palielinājies divas reizes.”

Lai izvērtētu to, cik prātīgi ir iegādāties dzīvokli tieši tagad, katram, kurš atrodas jauna dzīvokļa meklējumos, būtu svarīgi izvērtēt gan to, kāda ir konkrētā ēka – jaunais projekts, nepabeigts jaunais projekts, pirmskara vai padomju laikos būvēta ēka, gan arī finansiālos, ilgtspējas un energoefektivitātes aspektus.

Dalies ar šo rakstu