Īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam ir jāatceļ
Lai gan valdība paudusi skaidru nostāju, neatbalstot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim kā ekonomiski nepamatotu, vairums – 43% aptaujā piedalījušos nekustamo īpašumu uzņēmēju - uzskata, ka NĪN jāatceļ tikai vienīgajam īpašumam, bet 26% domā, ka NĪN likme ir jāsamazina.
Jau ziņots, ka 31. martā norisinājās Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) sadarbībā ar DNB banku organizētā ikgadējā konference "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?", konferences gaitā tika skarti daudzi, ar NĪ jomu aktuāli jautājumi. Kā viens no aktuālākajiem jautājumiem bija par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN): par to, kāda ir situācija šobrīd un kādas varētu būt izmaiņas šajā jomā, zinot, ka valdība ir ķērusies pie visaptverošas nodokļu reformas valstī.
Konferences laikā ar aptauju noskaidrojot konferences dalībnieku – NĪ jomas uzņēmēju - viedokli par to, kāds ir labākais NĪN veids Latvijā, tika iegūti šādi dati: 43% aptaujas dalībnieku pauda uzskatu, ka NĪN jāatceļ tikai vienīgajam īpašumam, 26% domā, ka NĪN likme ir jāsamazina, bet 20% - ka jāievieš progresīvā nodokļu likme: jo dārgāks īpašums, jo augstākai būtu jābūt likmei. 8% aptaujas dalībnieku domāja, ka NĪN jāatceļ mājoklim, bet jāatstāj zemei un komercīpašumam, bet 2% - ka NĪN jāatceļ pavisam.
Prese jau ziņoja, ka Ministru kabinets 11. aprīlī, uzklausot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam, paudusi, ka neatbalsta NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim, tā vietā Ministru kabinets rosina mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz NĪN aprēķinu. Lai nodrošinātu samērīgu kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, FM atbalsta Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu piemērot 10% pieauguma ierobežojumu kadastrālās vērtības bāzei, dzīvojamajiem īpašumiem samazināt kadastrālo vērtību atbilstības tirgus vērtībām, nepiemērot atkāpes un atvieglotus nosacījumus premium tipa ēkām, kā arī vērtēt kadastrālo vērtību zonējumu atbilstību un sadalījumu.
Konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?", Eversheds Suterland Bitāns juriste Ingrīda Misiņa, iepazīstināja visus ar esošo situāciju saistībā ar NĪN, un izteica viedokli, kas būtu jāņem vērā nodokļa politikā. Eksperte atgādināja, ka NĪN saņēmēji 100% apmērā ir pašvaldības, kurām ir ļoti plašas iespējas piemērot ne tikai atšķirīgas NĪN likmes, bet arī piemērot atlaides, un šī atlaižu politika katrā pašvaldībā ir ļoti atšķirīga: no 25% līdz pat 90%, tāpēc var secināt, ka pašvaldības zināmā mērā nosaka NĪN politiku savā teritorijā. Viņa atgādināja, ka pašlaik kadastrālās vērtības ir "iesaldētas", līdz ar to šobrīd NĪN aprēķina pēc tām vērtībām, kas bija 2016. gadā.
Juriste atgādināja par izmaiņām, kas stājušās spēkā šogad: likumdošanas jaunievedums ir par apbūves tiesībām, nosakot kārtību (procesu), kas notiek, ja apbūves tiesības ir izbeigtas vai tām iestājies noilgums, un kā šādos gadījumos mainās nodokļa maksātājs, kā arī novitāte šogad ir speciālo vērtību pieaugums (10% apmērā) lauku īpašumiem. Arī pašvaldības ieviesušas jaunu praksi: sākotnēji Rīga un Carnikava, kam sekojušas arī Valmiera, Jēkabpils un Jelgava: piesaistot NĪN īpašumā deklarētajam cilvēkam, vai arī Carnikavas pašvaldības prakse, piešķirot 50% nodokļa atvieglojumus par vienīgo dzīvesvietu. Tāpat novitāte ir nodokļa (3% apmērā) piemērošana īpašumiem, kas pārsnieguši nodošanas ekspluatācijā termiņu.
Laikā, kad vēl valdības līmenī tiek lemts par to, kāds tieši būs NĪN turpmākais liktenis, juriste bija apkopojusi daudzus viedokļus šai jautājumā, piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācija norāda uz to, ka būtu uzlabojama (sakārtojama) kadastrālo vērtību aprēķināšanas metode, "Mana balss" iniciatīva ir neaplikt ar nodokli vienīgo mājokli, vai arī RTU pētnieces Sarmītes Barvikas interesantā atziņa, ka pašreizējā NĪN politika izspiež iedzīvotājus no pilsētām, un tiesībsarga Jura Jansona situācijas skarbais salīdzinājums ar īpašumu nacionalizāciju.
"Ko mēs varam secināt? Mums ir krietni daudz uzlabojamu lietu, kas būs jāņem vērā, veidojot jauno NĪN politiku. Viens ir skaidrs: turpmāk darījumos ar nekustamajiem īpašumiem cilvēki krietni lielāku uzmanību pievērsīs kadastrālajai vērtībai," secināja juriste. Viņa piebilda, ka nodokļa reformā noteikti būtu jāievēro trīs pamatprincipi: jānodrošina paredzamība, lai cilvēki var jau iepriekš rēķināties ar konkrēta apmēra nodokli, kā arī jāņem vērā nodokļa samērīgums un adekvātums.
Sanita Šķiltere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos, konferencē runāja par līdzšinējo NĪ nodokļa politiku pašvaldībās un iezīmēja iespējamos šī nodokļa scenārijus.
Eksperte iepazīstināja ar interesantiem datiem, kas bija arguments tiem diviem uzskatu blokiem, kur vieni saka, ka Latvijā NĪN slogs ir par lielu, bet otrs - ka tas ir par mazu un būtu darbaspēka nodokļu slogs jāpārnes uz kapitālu (t.sk. uz īpašumu). Pēc Eiropas Komisijas datiem (2012.gads), salīdzinot ES valstīs maksāto NĪN, secināms, ka Latvijā NĪN nemaz nav tik mazs attiecībā pret IKP, un apgalvojums, ka šis nodoklis būtu palielināms, nav pamatots. Latvijā NĪN no kopējiem nodokļu ieņēmumiem veido 3%, lai gan kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā tas ir krietni mazāks – 1%. "Eiropas Komisija pārstāv to bloku, kas uzskata, ka NĪN Latvijā ir pārāk mazs, un rekomendē samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, novirzot uzsvaru uz vides un īpašuma nodokļiem, uzsverot, ka Latvijā šai ziņā ir nepietiekams progress," skaidroja eksperte.
NĪN pašvaldību budžetos ir otra lielākā pozīcija (9.5%) aiz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (tie veido 53%). Rīgā tiek iekasēta puse no visā valstī iekasētā NĪN (jeb 111 milj. eiro pērn), tai seko Jūrmala ar 5% īpatsvaru (jeb 10 milj. eiro) un trešā lielākā NĪN iekasētāja ir Liepāja ar 4.6 milj. eiro. Kopumā no valstī pērn iekasētā NĪN 53% (117 milj. eiro) bija par zemi, 32% jeb 70 milj. eiro - par nedzīvojamam ēkām un 15% jeb 32 milj. eiro - par dzīvojamām ēkām. "Pašvaldībām noteikti principi nodokļa (un atlaižu) piemērošanas izvēles brīvībai. Labs ir teritorijas sakārtošanas princips, kad uz tā pamata pašvaldība var noteikt dažādas likmes dažādās teritorijās tās vai nu attīstot, vai kaut ko ierobežojot. Interesanti, ko par šādu principu piemērošanu teiks valsts pārvalde, jo tai obligāti jāsniedz atzinums par pašvaldību saistošajiem noteikumiem," teica S. Šķiltere.
Eksperte, iezīmējot NĪN nākotni, atgādināja, ka izskan versijas, ka pašvaldībām vajadzētu palielināt tiesības NĪN jomā, vai tieši otrādi - tās samazināt. "Pašvaldību savienība jau vairākus gadus pauž uzskatu, ka šim nodoklim pēc būtības vajadzētu kļūt par patiesu pašvaldību nodokli, kas nozīmē - nebūtu Saeimas pieņemta likuma (valsts noteikto rāmju), bet pašvaldības nodokli veidotu uz savu principu pamata un atbildētu par to. Mēs arī piekrītam Finanšu ministrijai, ka ir nepieciešams sakārtot kadastrālo vērtību jautājumu, tāpat arī sakārtojama un uzlabojama būtu datu plūsma, lai tā ir sasaistīta un automatizēti lietojama, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem nebūtu jābūt par pastniekiem, nodrošinot dažādo datu apmaiņu," teica S. Šķiltere.
Uzņēmējs Aivars Zvirbulis, kurš attīstījis Amatciema projektu, konferencē līdzšinējo NĪN politiku nodēvēja par sodu investoram: jo vairāk investē, jo lielāks nodokļa slogs tiek uzlikts. Šo teikto viņš ilustrēja ar piemēru no sava ciemata attīstīšanas: vienam 18 ha lielam zemesgabalam (lauksaimniecības zemei) nodoklis pirms vairākiem gadiem bijis 48 eiro, bet tiklīdz tam izveidots detālplāns, sākta zemes ierīcība, un izveidoti 30 apbūves gabali, šim lielajam zemesgabalam jau uzrēķināts daudzkārt lielāks nodoklis, sasniedzot 4 tūkstošus eiro. Viņš parēķinājis, ka šim zemesgabalam ir nepieciešami gandrīz divu miljonu eiro ieguldījumi, bet to, kāds konkrēti būs nodoklis investīciju laikā (kad uzņēmējs tikai iegulda, vēl nepārdodot īpašumus), kā arī pēc visu ieguldījumu veikšanas, neviens nevarot pateikt. "Tas ir papildus slogs un sods investoram," secināja viņš.
Savukārt Elita Baklāne-Ansberga, Ekonomikas nodaļas vadītāja Ventspils domē, konferencē dalījās ar šīs pašvaldības pieredzi, kā, piemērojot augstāko nodokļu likmi t.s. graustu īpašniekiem pašvaldība veicina vai nu šo īpašumu sakārtošanu vai arī nonākšanu tirgū, kā arī stāstīja par to, kā Ventspils, izmantojot ES fondu līdzekļus, kas paredzēti degradētas vides sakopšanai, sakopj un attīsta Vecpilsētas teritoriju.
Jau ziņots, ka ikgadējā LANĪDA organizētā konference "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" ir kļuvusi ļoti iecienīta NĪ nozares profesionāļu vidū, kur vienkopus satiekas ap 200 interesentu un kur var uzzināt visu aktuālo informāciju par norisēm nozarē, atklāt labāko pieredzi un iezīmēt iespējamos nākotnes attīstības scenārijus, kā arī socializēties un neformālā gaisotnē tikties ar kolēģiem.
lanida.lv