Īres dzīvokļu meklētāju dilemma – īrēt no privātpersonas vai uzņēmuma?

Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku visā pasaulē, it īpaši jaunieši, nosliecas par labu izvēlei, kas dod lielāku brīvību, – mājokļa īrei. Kaut arī Latvijā ir raksturīgi dzīvokļus iegādāties, arvien aktuālāks kļūst jautājums arī par atbilstošas kvalitātes īres dzīvokļu atrašanu. Bieži vien tas nav viegls uzdevums, jo Latvijā īres mājokļu fonds lielākoties ir novecojis un nerenovēts. Tādu īres dzīvokļu, kas atbilst augstākās energoefektivitātes un mūsdienīgas dzīvesvides prasībām, ir maz. Tāpat mājokļa meklēšanas procesā topošajiem īrniekiem arvien biežāk nākas saskarties ar vēl kādu izšķiršanos – īrēt dzīvokli no privātpersonas vai juridiska izīrētāja?

Īres līgums uz gadu – visbiežāk īpašnieka nevis īrnieka izvēle

Saskaņā ar tirgus datiem šobrīd īrētā mājoklī mitinās aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Rīgā un Pierīgā. Tas liecina, ka īres dzīvokļi joprojām ir populāra izvēle samērā lielai sabiedrības daļai, jo īpaši jauniešiem un tiem, kuri vēlas saglabāt brīvību, “nepiesienot” sevi konkrētai dzīvesvietai vai nopietnai hipotēkai. Veidojas jauna īrnieku paaudze – cilvēki, kas īrē tāpēc, ka grib īrēt; tā ir apzināta izvēle par labu elastībai un brīvībai.

Apzinot īrnieku pieredzi, zināms izaicinājums Rīgā ir atrast nemēbelētu dzīvokli. Vairumam nepatīk gulēt uz sveša dīvāna, skapji neatbilst viņu vajadzībām, bet liekas mēbeles pārblīvē telpas, tādējādi atņemot tik svarīgo vietu īrnieka iedzīvei. Savukārt dzīvokļu īpašnieki bieži nav sajūsmā, ja īrnieki ķeras pie nesaskaņotas sienu pārkrāsošanas vai citiem radikāliem uzlabojumiem. Šis gan ir jautājums, par kuru īrnieku vidū viedokļi dalās – vieni uzskata, ka tā kā dzīvoklis nav viņu īpašums, tad vienīgā lieta, par ko īrniekiem būtu jārūpējas, ir savas mēbeles. Otri savukārt ir ieinteresēti dzīves telpu, kaut arī ne savu, padarīt dzīvošanai patīkamāku, tāpēc ir ar mieru ieguldīt zināmus līdzekļus nelielos remontdarbos, tādējādi uzlabojot mājokļa vizuālo izskatu.

Ja par mēbelēm vai sienu krāsu ar dzīvokļa īpašnieku tomēr vēl var mēģināt vienoties, daudz sarežģītāk īrniekam ir kaut ko ietekmēt situācijās, kad saimnieks pēkšņi vēlas līgumu izbeigt, aizbildinoties ar vēlmi dzīvokli pārdot, ievākties tur pašam vai atvēlēt to saviem bērniem vai radiniekiem. Tāpēc arī īres līgums, izīrējot mājokli no privātīpašnieka, nereti tiek slēgts uz nelielu termiņu, visbiežāk gadu, un tas nozīmē, ka var nākties bieži pārcelties. Tāpat īrnieki, kas īrē mājokli no privātīpašnieka, nereti norāda uz vēl kādu nepatīkamu apstākli – saimnieka patvaļu, piemēram, pēkšņi ierodoties dzīvoklī bez iepriekšēja brīdinājuma.

Īrēšana no juridiskām personām – pagaidām maz attīstīts segments

Daudzās valstīs īres tirgus lielāko daļu veido uzņēmumi, kam pieder simtiem un pat tūkstošiem dzīvokļu un kas tos izīrē ilgtermiņā. Atšķirībā no privātā segmenta juridiskas personas lūdz savus īrniekus atbrīvot dzīvokļus tikai tad, ja īrnieki nemaksā vai rupji pārkāpj noteikumus. Ja īrnieks kārtīgi pilda savas saistības un ievēro īres līgumā iekļautos noteikumus, nav šķēršļu, kāpēc viņš šādā īres dzīvoklī nevarētu pavadīt kaut vai visu mūžu. Arī izmaksu ziņā dzīvošana īrētā dzīvoklī, it īpaši šobrīd, kad kreditēšana ir dārga, ir izdevīgāka nekā maksāt hipotēku, tāpēc daudzi, kas vēlas saglabāt fleksibilitāti, izvēlas īrēt arī finansiālu apsvērumu dēļ.

Pēdējā laikā arī Latvijas īres tirgū ienāk jaunas vēsmas – nekustamo īpašumu attīstītāji rada pirmos īres namus. Uzskatāms piemērs ir vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, kas aizvadītā gada nogalē nodevis ekspluatācijā savu pirmo īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā 17. Deviņu stāvu ēkā izbūvēti 96 moderni un funkcionāli divu un trīs istabu dzīvokļi platībā no 34 līdz 62 kvadrātmetriem, kas aprīkoti ar iebūvētu virtuvi un visu nepieciešamo sadzīves tehniku – ledusskapi, trauku mazgājamo mašīnu, plīti, iebūvētu cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, veļasmašīnu ar žāvētāju. Dzīvokļos uzstādīti arī vairāki drēbju skapji, apgaismes ķermeņi, spoguļi un aizkaru stangas ar dienas aizkariem. Šāds īres nams ir viens no retajiem, kur īrniekiem piedāvāta iespēja ievākties pilnīgi svaigos dzīvokļos, kuros iepriekš neviens nav dzīvojis.

“Pērn veicām aptauju* par to, kāds aprīkojums vai pakalpojumi būtu svarīgi, īrējot dzīvokli. Kā nākamo svarīgāko uzreiz pēc energoefektivitātes, kas ļauj prognozēt zemas apkures izmaksas, vairāk nekā puse aptaujāto minēja, lai īres mājoklī ir pilnībā iekārtota virtuve un vannasistaba ar nepieciešamo sadzīves tehniku. Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem dotu priekšroku mēbelētam mājoklim, bet ģimenes ar bērniem biežāk izvēlētos nemēbelētu dzīvokli. Tāpēc, attīstot pirmo īres namu, esam ņēmuši vērā šīs vēlmes – īrniekam nav jāpērk sava cepeškrāsns vai veļasmašīna, bet viņš saglabā radošu brīvību, iekārtojot mājokli saskaņā ar savu gaumi un vajadzībām,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Ko drīkst un ko nedrīkst izīrētājs un īrnieks?

Neatkarīgi no tā, vai dzīvokli nolemts īrēt no privātpersonas vai juridiskas personas, obligāts priekšnosacījums ir īres līgums, un ļoti ieteicama ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas būs drošības spilvens tad, ja gadīsies nodarīt skādi saimnieka īpašumam.

Dzīvojamo telpu īres likums nosaka, ka īres līgumā ir jāiekļauj sekojoša informācija: dzīvojamās telpas adrese, platība un raksturojums, īres līguma termiņš, īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi, īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība, ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie pakalpojumi, kurus saņem īrnieks, šo pakalpojumu maksas apmērs, apmaksas kārtība un termiņi, kā arī ziņas par citām personām, kas kopā ar īrnieku mitināsies dzīvoklī – dzīvesbiedru, bērniem utt. Dzīvojamās telpas īres līgumā var ietvert arī citus noteikumus, par kuriem izīrētājs un īrnieks vienojas, tostarp par uzlabojumu (tai skaitā remontdarbu) veikšanu.

Īres līguma noteikumus var grozīt, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties. Tas nozīmē, ka izīrētājs nav tiesīgs pēkšņi vienpersoniski mainīt noteikumus. Arī īres maksu līguma darbības laikā var grozīt tikai tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība. Tāpat dzīvokļa izīrētājam ir jāļauj īrniekam deklarēt dzīvesvietu šajā adresē. Jāņem vērā, ka īrniekam ir tiesības netraucēti lietot dzīvojamo telpu, tātad izīrētājs nedrīkst ierasties jebkurā brīdī bez pieteikšanās.

Savukārt īrnieka pienākumi ir ievērot īres līguma noteikumus, maksāt īres maksu un citus maksājumus līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā, saudzīgi izturēties pret dzīvojamo telpu, nepasliktināt tās stāvokli, nebojāt to un neveikt tajā neatļautu pārbūvi vai neatļautus remontdarbus, ievērot ugunsdrošības, sanitārās un higiēnas prasības, nekavējoties informēt izīrētāju par bojājumiem vai trūkumiem, kas var ietekmēt veselību, dzīvību vai mantu, kā arī atbrīvot īrēto mitekli, beidzoties īres līgumam, un nodrošināt, ka arī pārējie mājsaimniecības locekļi ievēro šos noteikumus.

*Aptauju “Mājokļu izpēte” veicis “Snapshots” 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī, aptaujājot 711 dzīvokļu iemītniekus 18–74 gadu vecumā, kuri dzīvo Rīgā un Pierīgā.