Izaugsme turpinās – JAUDA atzīmē 50 un īsteno jaunus plānus
Šī gada jūnijā AS Energofirma JAUDA atzīmēja savu 50 gadu jubileju. No vienkārša elektrosadaļņu ražotāja AS Energofirma JAUDA izaugusi līdz lielam ražošanas uzņēmumam, kas piedāvā ļoti plašu un tehniski inovatīvu elektromateriālu, iekārtu un metāla izstrādājumu klāstu. Kompānijai veiksmīgi attīstoties, 90-to gadu vidū tika izveidots elektromateriālu vairumtirdzniecības tīkls ar centrālo biroju Rīgā, kā arī uzsākts produkcijas eksports uz Rietumiem. Šobrīd lielākais eksporta tirgus ir Austrumu virzienā, un Baltkrievijā ir izveidots meitas uzņēmums JAUDA LB. Par to, kā veidojies uzņēmuma veiksmes stāsts, intervija ar AS Energofirmas JAUDA prezidentu, Kazahstānas Republikas Goda konsulu Latvijā Jāni Šiminu.
50 gadi uzņēmumam – Jūsuprāt – vai tas ir daudz vai maz? Kas ir tas veiksmes faktors, kas ļāvis noturēties un nepazust no tirgus dažādos grūtos periodos, piemēram, 90. gadu beigas, kad Latvijā tika likvidēti daudzi lielie uzņēmumi?
Ja salīdzina ar citiem uzņēmumiem, kas bijuši Latvijā pirmās neatkarības laikā, VEF, Vagonu rūpnīca, tad mūsu vecums nav vēl tik liels. No otras puses, tas ir pietiekoši daudz, lai varētu izvērtēt, kādi bijām sākumā un kādi esam tagad. Mūsu uzņēmumam 50 gadi ir diezgan ievērojams laiks.
Piedāvājumi pārpirkt uzņēmumu bijuši neskaitāmas reizes. Mūsu rūpnīcas akcionāri vairāk vai mazāk ir visi tie, kas te strādājuši vai strādā joprojām. Kad 90. gados rūpnīca tika privatizēta, to privatizēja ar līdzekļiem, kas bija pašu strādājošo rīcībā. Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumu pārpirkt citiem nav izdevies. Būšu atklāts – pēdējā laikā arī uz JAUDU tiek izdarīts zināms spiediens, bet es nedomāju, ka mēs padosimies. Ir jānoturas, par spīti arī tam, ka tā vide, ko patlaban veido valdība, nav pateicīga vietējo uzņēmumu pastāvēšanai.
Nosauciet būtiskākos "pagrieziena" punktus JAUDAS vēsturē, kas ietekmēja tālāko attīstību.
Noteikti uzņēmuma privatizācija 1991. gadā. Tas bija nozīmīgākais pagrieziens visā uzņēmuma vēsturē, jo pirms tam strādājām sociālismā, kad par daudzām lietām nebija jādomā un jāuztraucas. Pēc privatizācijas darba apstākļi kļuva daudz skarbāki gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Piemēram, atceros, ka nebija apkures un ziemas laikā telpās sēdējām mēteļos. Lai izdzīvotu, bija jātaupa līdzekļi. Bija jāpārliecina darbinieki, ka nav citas iespējas, ir jāstrādā un jāmēģina kopīgi tikt pāri grūtajam periodam. Mums izdevās, par to jūs varat pārliecināties.
Kā JAUDU ietekmēja nesenais krīzes laiks, kas daudziem uzņēmumiem lika pilnībā pārkārtot savu darbību vai pat aiziet no tirgus?
Krīzes laiks ietekmēja tos uzņēmumus, kas bija paņēmuši daudzus kredītus. JAUDAI kredītu bankā nebija, mums bija savi uzkrājumi, tāpēc krīzes laiku pat īpaši nejutām.
Tirgus Austrumu virzienā – daudzi uzņēmēji arīdzan labprāt vēlētos iekarot šos tirgus, taču tas izdodas tikai nedaudziem, tostarp arī JAUDAI. Kāda ir Jūsu pieredze šajā sakarā?
Tas ir pakāpenisks un ilgs darbs. Vienas dienas laikā iekarot jaunus tirgus nav iespējams. Esmu daudz braukājis pa Krieviju, Kazahstānu, lai meklētu noieta tirgus. Iespējams, man vienkārši laimējies atrast tos cilvēkus, kas ir labvēlīgi noskaņoti pret Latviju un Latvijas uzņēmumu, kas strādā pēc ES standartiem. Piemēram, tagad mums izveidojusies laba sadarbība ar SanktPēterburgu.
Otrs virziens ir Baltkrievija, kur esam izveidojuši JAUDAS meitas uzņēmumu. Diemžēl, zinot, kā patlaban veidojas politiskā un ekonomiskā situācija šajā valstī, grūti pateikt, kā darbība norisināsies nākotnē.
Trešais ir Kazahstāna, kuras Goda konsuls esmu Latvijā. Līdz ar to, izmantojot iespējas, ko piedāvā šis augstais amats, varu meklēt sadarbības iespējas arī mūsu uzņēmumam.
Vai piekrītat apgalvojumam, ka svarīga ir uzņēmuma vārda atpazīstamība starptautiskajos tirgos jeb svarīgāka par vārdu tomēr ir pati produkcija?
Uz šo jautājumu grūti atbildēt. Attiecībā par JAUDU tas ir mazliet savādāk, jo tās nav konfektes vai cits plaša patēriņa produkts. Mūsu produkcija ir specifiska, tai pat laikā rietumu tirgi ir pārpildīti ar šādiem produktiem. Varam tikai stāties pretī, lai tie neienāk Latvijā. Mēs neesam Siemens, ABB vai vēl kāds cits starptautisks zīmols. Tiesa, mums ir paveicies un ar labām sekmēm esam iekļuvuši Zviedrijas, Somijas un Vācijas tirgos. Zīmolam vai produkcijai te nav nozīmes.
Kādi ir JAUDAS nozīmīgākie sasniegumi, t.sk., arī inovatīvākie produkti, risinājumi?
Kopš 90. gadiem esam veikuši milzīgu darbu, lai palīdzētu uzņēmumam Latvenergo cīnīties ar enerģijas zudumu samazināšanu. JAUDĀ tika izstrādāti jauna veida, ārpus telpām uzstādāmi elektrosadales skapji, ko pazīst praktiski ikviens elektroenerģijas patērētājs. Galvenā šo skapju priekšrocība ir tā, ka no tiem elektroenerģiju nav iespējams nozagt, pieslēdzoties "no malas" kā tas bija agrāk, kad sadale atradās telpās.
Arī transformatoru apakšstacijas, kas redzamas uz ielām, ir JAUDAS ražojums. To priekšrocība ir nelielais izmērs un kompaktums, kas ir ļoti svarīgi Latvenergo.
2008. gadā tika saņemta arī LIAA Eksporta un inovāciju balva. Savukārt šogad tika saņemts Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācijas (LEEA) apbalvojums konkursā "Par gada labāko darbu Latvijas elektrobūvniecībā, objektu elektroapgādes un elektroiekārtu projektēšanā un ražošanā 2010" par ekspluatācijā drošas un ērtas uzskaites sadalnes izstrādi (Elektrosadalne E-N-LU). Viens no pēdējā laikā veiksmīgākajiem projektiem ir vadības skapju piegādes Zviedrijas autobūves kompānijai.
Runājot par apakšstacijām, katram pasūtītājam ir savas prasības un specifikācijas. Piemēram, Norvēģijā pasūtītāji vēlas, lai apakšstacija vizuāli atgādinātu koka namiņu, bet Krievijas ziemeļos Arhangeļskā, kur valda milzīgs sals, jādomā, kā apakšstacijas būvi pareizi izolēt, tikai ar betonu nepietiek.
Skats tuvākajā nākotnē – kādi ir JAUDAS plāni turpmākajiem pāris gadiem?
Plāni saistīti, lai uzņēmums izdzīvotu, attīstītu ārējo tirgu. Noteikti tiks paplašināta tirgus daļa Krievijā. Tikko esmu parakstījis līgumu ar vienu SanktPēterburgas firmu, kas vēlas veidot kopēju sadarbību, lai piedalītos konkursos par apakšstaciju izbūvi gan SanktPēterburgā, gan Sočos, kur notiks Ziemas olimpiskās spēles. Gatavojamies arī dibināt kopuzņēmumu ar Kazahstānas uzņēmējiem.
Cik spēcīga šobrīd Latvijā / Baltijā ir dažādu elektromateriālu ražošana?
Latvijā elektromateriālu ražotāju nav pārāk daudz. Turpretī ir konkurence no Lietuvas un Igaunijas. Ar Igaunijas uzņēmumu AS Harju Elekter ir koleģiālas attiecības. Igauņu uzņēmums atšķirībā no JAUDAS vairāk darbojas vidējā sprieguma jomā. Lietuvā ir vairāki uzņēmumi, kas darbojas līdzīgi kā mēs un ir reāli konkurenti. Viņi tāpat kā JAUDA ražo gan apakšstacijas, gan dažādus sadales skapjus u.tml. Līdz šim savstarpējā konkurence bijusi sekmīga.
Jūs vadāt šo uzņēmumu kopš 1998. gada - pietiekami ilgs laiks, lai varētu secināt, kādam jābūt veiksmīgam uzņēmuma vadītājam.
Es mīlu un cienu savu darbu – tas ir skaidrāks par skaidru. Cieņa pret darbu man ieaudzināta kopš bērnības. Esmu ļoti prasīgs, stingrs un neciešu nolaidību. Iespējams, mani pavadījusi veiksme un ticība Visaugstākajam.
Paldies par sarunu!
