Izpilddirektoru smagi vieglā diena Daugavpilī
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma seminārs 1. aprīlī notika Daugavpilī – Latvijas lielpilsētā numur divi.
Tomēr tālais brauciens un nenopietnais datums nebija šķērslis tiem 149 interesentiem, kas piepildīja Marka Rotko Mākslas centra konferenču zāli tik blīvi, ka nācās lūkot pēc papildkrēsliem. Mājasmāte – Daugavpils izpilddirektore Inga Goldberga, kas, starp citu, jau pusotru gadu sev uzticēto vērienīgo saimniecību pārvalda viena, bez vietniekiem (!), – arī Latvijas izpildvaras "saietu" vadīja ar apskaužamu vieglumu. Varbūt tāpēc, ka katrs sīkums garās dienas plānojumā bija laikus izsvērts un izdomāts. Arī pilsētas prezentācija Ingas priekšnesumā nebija nogurdinoši gara un smagnēja, kaut arī citkārt novadu prezentācijās dzirdētajiem sasniegumu skaitļiem (budžeta šķērsgriezumam, projektu pienesumam u. c.) vai katram bija par trim nullēm vairāk – desmiti un simti tūkstošu Daugavpils veikumā pārvērtās miljonos. Pat pilsētas vēsture pērn sasniedza 740 gadu robežzīmi. Par skumīgāko skaitli prezentācijā tika atzīts iedzīvotāju skaits, kas sarucis zem 100 tūkstošiem.
Tomēr semināra tematiskā puse tik viegla vis nebija. LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš savā pārskatā par Valdes veikumu varēja atviegloti uzelpot, jo beidzot pēc ilgu mēnešu detalizētas lemšanas LPS Dome apstiprinājusi precizētos LPIA statūtus.
Ne reizi vien pašvaldībām nācies uzklausīt Valsts kontroles pārmetumus par saimniecības organizēšanas principiem. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis bija mēģinājis izpētīt pašvaldību saimniecības organizēšanu gan vēsturiskā skatījumā, gan mūsdienu situācijā, lai analīzē salīdzinātu SIA un aģentūru priekšrocības un mīnusus. (NB! 31. martā notika LPS organizēta tiešraide, kurā Valsts kontroles pārstāvji izklāstīja savu skatījumu par kapitālsabiedrību pārvaldību; to varat noskatīties LPS interneta vietnē, sadaļā "Semināri un video".)
Māra Pūķa zinātnisko analīzi konkretizēja Daugavpils pilsētas domes Kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas vadītāja Lilija Rēķe, iepazīstinot ar pašvaldības pieredzi kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības organizēšanu starp domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem, ar izpildes un kontroles mehānismiem. Tomēr diskusiju daļa liecināja, ka viennozīmīga atbilde par izvēles pareizību un tās atbilstību Valsts kontroles uzskatiem nav viegli sasniedzama.
Līdzīga cīņa ar mainīgiem panākumiem jau gadiem rit komunālo maksājumu parādnieku jomā. Izpilddirektoriem bija interesanti uzzināt, kā šo problēmu risina PAS "Daugavpils siltumtīkli", tāpēc uzņēmuma juriskonsultes Žanetes Marčukas stāstījumam sekoja ciemiņu jautājumi, lai sīkāk izprastu daugavpiliešu piemēru un varbūt kaut ko no tā "aizlienētos".
Otrs semināra smaguma centrs bija publisko ūdeņu apsaimniekošana, kurā galvenās vadlīnijas iezīmēja LPS padomniece Ivita Peipiņa. Viņa atzīmēja, ka aizvadītais mēnesis LPS darbā pagājis arī "publisko ūdeņu zīmē", šai problēmai bija veltīta arī LPS Reģionālās komitejas izbraukuma sēde Koknesē, tāpēc šās jomas pārzinātāji papildinformāciju var sameklēt LPS interneta vietnē, komitejas 8. marta sēdes prezentācijās. Kā oficiāli atzītās tiesības uz savā teritorijā esošajiem publiskajiem ūdeņiem, konkrētāk – Daugavpils dižo Stropu ezeru, izmanto un īsteno ikdienā, klātesošajiem pastāstīja Komunālās saimniecības pārvaldes vides inženieris Kaspars Laizāns un pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Simoņenko.
Jauku "laipu" uz 1. aprīļa noslēguma daļu – pilsētas iepazīšanas programmu – "sēdošajā" izskaņā meta divi jauni puiši, kuri visciešāk saistīti ar Daugavpils senvēsturi un tās lepnumu – cietoksni, kas soli pa solim atdzimst no sabrukuma laikmeta. Tā centrālajā ēkā jau trīs gadus mājo ne tikai Latvijā, bet pasaulē pazīstamā Marka Rotko mākslas centrs. Par centru un tā plāniem izpilddirektoriem pastāstīja tā vadītāja vietnieks Māris Čačka, bet cietokšņa vēsturisko ēku atdzimšanas grandiozās vīzijas aizrautīgi ieskicēja Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins. Pilsētas izpilddirektorei Ingai Goldbergai atliek tikai gudrot, kur rast tam nepieciešamo finansējumu.
Ciemiņi aplūkoja gan Markam Rotko veltīto ekspozīcijas daļu, kurā izmantotas visas mūsdienu tehnoloģiju iespējas, gan mūsdienu Latvijas dižāko mākslinieku darbu izstādi. Daudziem kļuva skaidrs, ka cietoksnī tā detalizētai iepazīšanai vajadzēs atgriezties vēlreiz. Tad varēs nesteidzīgi izstaigāt autobusa ekskursijā vērotos pilsētas jaukumus, kurus par godu 1. aprīlim tieši Daugavpilī tovakar pamanījās pārklāt četrus centimetrus bieza sniega sega. Milzīga izmēra sniega "pļeckas", par laimi, netraucēja iepazīt Daugavpils Būvniecības tehnikumu, Daugavpils Universitātes jaunuzcelto laboratoriju korpusu un Vienības namu. Tomēr vakara "odziņa" neapšaubāmi bija "pirmstermiņa" vizīte Šmakovkas muzejā, kas apmeklētājiem oficiāli durvis vērs tikai pēc mēneša, uzsākot jauno tūrisma sezonu.
Paldies Ingai Goldbergai un viņas "atbalstītāju komandai" par latgaliskās sirsnības zīmē aizvadīto dienu Latvijas otrā lielākajā pilsētā!
lps.lv