Izstrādāti jauni noteikumi par aizsargājamo koku uzturēšanu Rīgā
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Rīgas pilsētas būvvaldes sagatavoto jaunu saistošo noteikumu projektu par aizsargājamo koku uzturēšanu galvaspilsētā.
Aizsargājamie koki uzskatāmi par pilsētas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, un saistošo noteikumu izstrādes mērķis ir šo koku, kā nozīmīga elementa pilsētvidē saglabāšanas un aizsardzības, kā arī uzturēšanas un kopšanas kārtības precizēšana.
Ņemot vērā Rīgā augošo koku sugu daudzveidību, izstrādāts vietējo un citzemju koku sugu saraksts un katrai sugai noteikts tās īpatnībām atbilstošs apkārtmērs metros (1,3 metru augstumā no sakņu kakla), un kuru sasniedzot koks uzskatāms par aizsargājamu koku. Tā kā koka apkārtmērs ir tikai viens no koku raksturojošiem kritērijiem, pašvaldība varēs lemt par aizsargājama koka statusa piešķiršanu kokam, kurš neatbilst noteiktajiem kritērijiem, bet pamatojoties uz koka īpašu dendroloģisko, ekoloģisko, ainavisko un sabiedrisko vērtību.
Patlaban aizsargājamo koku sarakstā ir ap 700 vietējas nozīmes vietējo un citzemju sugu aizsargājamie koki, retas sugas vai citādi dendroloģiski vērtīgi koki. Pēc koku apkārtmēru koriģēšanas paredzams, ka vietējas nozīmes aizsargājamo koku skaits samazināsies līdz aptuveni 550 kokiem galvenokārt tādēļ, ka aizsargājamo kļavu apkārtmērs tiek palielināts no 2,5 metriem līdz 3,0 metriem, kā rezultātā aizsargājamo kļavu skaits no aptuveni 150 kokiem sarūk līdz aptuveni 40 kokiem.
Kļavas apkārtmērs palielināts, jo tā ir viena no biežāk sastopamajām sugām apstādījumos ar labu ātraudzību un samērā lielu rezistenci pret apkārtējās pilsētvides nelabvēlīgo ietekmi, līdz ar to līdz šim norādītais apkārtmērs radīja situāciju, ka aizsargājamo koku skaits ir nesamērīgi liels un kļavai aizsargājama koka statuss zaudē savu jēgu – noteikt īpašas aizsardzības statusu sugas ilgmūžīgākajiem un dimensijās iespaidīgākajiem īpatņiem kā pilsētas kultūrvēsturiskam un dabas mantojumam.
Aizsargājamos kokus aizliegts cirst, taču lai nodrošinātu līdzsvaru starp dažādām sabiedrības interesēm, noteikumu projektā paredzēti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad aizsargājamo koku ciršana ir pieļaujama, ja ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai koku saglabātu un novērstu kaitējumu, ko tas var radīt unikāliem vai sabiedrībai nozīmīgiem objektiem, proti, valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem vai maģistrālajiem infrastruktūras objektiem.
Gadījumos, kad aizsargājamais koks traucēs būvniecībai, pastāv iespēja izmantot citus tehnoloģiskos risinājumus, kas neietver koka nociršanu, piemēram, zaru liekšana, žogu, tranšeju un rievsienas izbūve u.c., līdz ar to tikai izņēmuma gadījumā, ja aizsargājama koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai pārbūve, ir pieļaujama aizsargājamā koka nociršana, ja nav iespējams cits tehniskais risinājums, kas ļautu aizsargājamo koku saglabāt.
Par aizsargājamo koku nociršanu ārpus meža zemēm noteiks zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, savukārt par aizsargājamo koku nociršanu meža zemē veiks maksājumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā.
Savukārt citos gadījumos par aizsargājamā koka iznīcināšanu un bojāšanu iestāsies administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi vēl būs jāapstiprina Rīgas domes sēdē un jāizvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.