Janvārī eksporta pieaugums gada griezumā sasniedza 5,4%
Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju ārējā vidē, preču eksports faktiskajās cenās šī gada janvārī bija par 5,4% lielāks nekā pirms gada.
Lielākais devums eksporta pieaugumā gada griezumā bija mehānismiem, mehāniskajām ierīcēm un elektroiekārtām (kāpums par 36%), kā arī metāliem un to izstrādājumiem (pieaugums par 33%). Koksnes un tās izstrādājumu eksporta apjomi šogad janvārī praktiski saglabājās iepriekšējā gada janvāra līmenī.
Lielākā samazinošā ietekme gada griezumā bija lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta kritumam.
Preču importa apjomi janvārī gada griezumā samazinājās par 3,5%. Kritumu lielā mērā ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī minerālo produktu importa apjomu samazinājums. Savukārt mehānismu un mašīnbūves preču, ķīmiskās rūpniecības produkcijas, kā arī koka un koka izstrādājumu importa apjomi janvārī bija lielāki nekā pirms gada.
Šī gada janvārī, salīdzinot ar decembri, eksporta apjomi samazinājās par 3%. Preču eksporta apjomiem ir raksturīgas sezonālas svārstības un parasti gada pēdējos un gada pirmajos mēnešos eksporta apjomi ir zemi. Salīdzinājumam – pērn janvārī eksporta apjomi mēneša laikā saruka par gandrīz 8%. Šogad janvārī preču eksportu negatīvi ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksporta apjomu samazinājums. Savukārt salīdzinoši liels pozitīvais devums eksportā bija metāliem un to izstrādājumiem.
Preču imports mēneša laikā samazinājās straujāk – par 14,2%. Tik straujš importa apjomu samazinājums mēneša laikā lielā mērā ir saistīts ar neraksturīgi augstu decembra līmeni. Mēneša laikā lielākais devums importa apjomu kritumā bija lauksaimniecības un pārtikas precēm, minerāliem produktiem, kā arī transportlīdzekļiem.
Analizējot preču eksporta dinamiku pa valstu grupām, jāatzīmē, ka uz lielāko Latvijas eksporta noieta tirgu – ES valstīm eksports janvārī bija par 5,4% lielāk nekā pirms gada. Turpretim uz NVS valstīm eksporta apjomi janvārī saruka par 24,7%. Uz pārējām valstīm eksporta apjomi janvārī bija par 34,6% lielāki nekā pirms gada. Tas liecina, ka, saglabājoties vājai ekonomiskajai situācijai Krievijā, Latvijas ražotāji spēj pakāpeniski atrast jaunus noieta tirgus.
Šogad kopumā straujš eksporta pieaugums nav gaidāms – Latvijas eksporta iespējas ietekmēs procesi ārējos tirgos, it īpaši ekonomiskās situācijas attīstība Krievijā. Šādos apstākļos būtiska loma būs uzņēmēju spējai diversificēt savus noieta tirgus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Salmiņš
Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks