Jāsakārto apkures parādu jautājumi un jāpaaugstina ēku energoefektivitāte
Nule aizvadītās garās ziemas apkures sezona tuvojas noslēgumam, taču problēma gadu no gada paliek iepriekšējā – milzīgais parādu apjoms par siltuma nodrošināšanas pakalpojumu. Tieši šī iemesla dēļ turpinās arī "futbols" starp pakalpojumu sniedzējiem, namu apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem. Vainīgo meklēt šādā situācijā nav reāli, jāmeklē citi risinājumi. Par šo un citiem jautājumiem Building.lv saruna ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani.
Kuri jautājumi šobrīd ir Jūsu dienaskārtībā kā LNPAA vadītājam?
Tie ir jautājumi, kas aktuāli arī Saeimā un Ekonomikas ministrijā un saistīti ar norēķināšanos par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem daudzdzīvokļu mājās. Kā zināms, lielākajā daļā šo namu iedzīvotāji par saņemtajiem pakalpojumiem maksā namu pārvaldītājam, savukārt komunālo pakalpojuma sniedzējs dažādu iemeslu dēļ 100% samaksu nesaņem, veidojas parāds. Tad tiek meklēts vainīgais – vai tie ir iedzīvotāji, kas nemaksā, vai pārvaldnieks, kas šo summu piesavinājies un izlietojis citiem mērķiem. Situācijas ir dažādas, taču komunālā pakalpojuma sniedzēju neinteresē iemesli, viņam ir vajadzīga 100% samaksa, pretējā gadījumā tiek izmantotas soda sankcijas, piemēram, apkures savlaicīga nepieslēgšana vai atslēgšana ziemas vidū.
Bieži tiek vainots pārvaldnieks, bet lielākoties pie vainas tomēr ir paši īpašnieki. Daudzi dzīvokļi iegādāti ar kredītu palīdzību, cilvēks vairs netiek galā ar bankas maksājumiem un, saprotams, nemaksā arī par apkuri un pārējo. Tiek pieteikta fiziskās personas maksātnespēja un tas nozīmē, ka samaksu par parādiem neviens nesagaidīs. Jautājums – kā šie parādi tiks nolīdzināti, norakstīti, vai kas un kādā veidā apmaksās šos bijušā kaimiņa parādus? Ne pārvaldnieks, ne komunālo pakalpojumu sniedzējs nevar radīt brīnumu un uzburt naudu, vai piedzīt no tā, kam bez tiesiskās aizsardzības nekā cita nav.
Vai tiek piedāvāts kāds konkrēts risinājums?
Jā, LNPAA jau no 2007. gada ir vērsusi valdības uzmanību uz šo problēmu, vairākkārtīgi iesniegusi un atbalstījusi dažādus risinājumus, bet tiesiska risinājuma vēl joprojām nav. Šobrīd tiek domāts par tiešo norēķinu sistēmas ieviešanu. Proti, iedzīvotāji maksātu paši "pa tiešo" pakalpojumu sniedzējam nevis kā līdz šim apsaimniekotājam. Taču tas neatrisina iepriekšējo parādu jautājumu, no tā naudas vairāk neradīsies. Ir dzirdēts, ka patlaban tiek izstrādāti vēl vienkāršāki noteikumi fiziskās maksātnespējas kārtošanai, tas nozīmē, ka cilvēkam ļaus mierīgi nobankrotēt, taču par to, kas notiks ar viņa nenomaksātajiem dzīvokļa parādiem, neviens nedomā. Vajag risināt lietu pēc būtības, iekļaujot tajā arī pārējās sabiedrības daļas, šajā gadījumā, konkrētās ēkas kaimiņu intereses. Sanāk, ka godprātīgam maksātājam vēl papildus jāuztraucas par bankrotējušā kaimiņanenokārtotām saistībām .
Cik liels ir nesamaksātā parāda apjoms par siltumu?
Pēc siltumapgādes uzņēmumu datiem šajā ziemā kopumā Latvijā parāds par siltumu palielinājies par 10 miljoniem latu, sasniedzot 40 miljonus latu. Patiesā situācija ir vēl sliktāka, jo dzīvokļu īpašnieku parādi par saņemto siltumu ir daudz lielāki.
Līdztekus parādiem, tas, ko iedzīvotāji var darīt savā labā, ir ēku energoefektivitātes paaugstināšana. Aprīļa beigās noslēgsies kārtējais semināru cikls Ekonomikas ministrijas izveidotajai kampaņai "Dzīvo siltāk". Cik noprotams, ēku renovācijas projektu skaits katru gadu palielinās.
Iedzīvotāju interese patiešām palielinās, un visi man zināmie, līdz šim īstenotie renovācijas projekti ir atmaksājušies. Pats esmu vadījis daudzus šādus projektus un sākums nebija viegls. Pārliecināt iedzīvotājus par šāda pasākuma nepieciešamību un lietderību bija ļoti grūti. Arī tagad praksē ir daudz māju, kur cilvēki joprojām šaubās, baidās iesaistīties kredītattiecībās utt. Nenoliegšu, pirmie īstenotie projekti varēja būt labāki, bet tas bija sākums, mēs vēl tikai mācījāmies, taču tik un tā šo namu iedzīvotāji par apkuri maksā mazāk.
Patlaban vēlme renovēt daudzdzīvokļu namus ir ļoti augsta. Es uzskatu, ka pareizākais lēmums ir izvēlēties ēkas komplekso renovāciju, nevis tikai ārsienu nosiltināšanu, bet sakārtot arī pārējās inženiertehniskās komunikācijas, tostarp ventilācijas sistēmu. Šādi sakārtotas ēkas to īpašniekiem ir labs ilgtermiņa ieguldījums, bet pārvaldniekam tās ir vieglāk apsaimniekot.
Cik ilgs laiks paiet līdz dzīvokļu īpašnieki nonāk līdz kopīgam lēmumam?
Vidēji tam nepieciešamas 5 – 6 sapulces, lai pārliecinātu iedzīvotājus par renovācijas nepieciešamību. Labā ziņa ir tā, ka pieejama plaša informācija par jau īstenotajiem projektiem un ikviens, kas vēl šaubās, var turp doties, apskatīties klātienē, parunāt ar ēkas iedzīvotājiem. Piemēram, šādos namos tiek organizētas atvērto durvju dienas.
Tomēr nereti tiek izvēlēta zemākā cena un tas var apšaubīt veikto darbu kvalitāti.
Zemākās cenas princips ir diskutējams jautājums un nereti tas mēdz radīt lielas problēmas. Lēmumu par to, kuras būvnieku kompānijas piedāvājumu izvēlēties, pieņem īpašnieki un tad lielākoties izvēle būs par labu tam, kas solīs mazāk. Tad arī var sagaidīt ne vienu vien nepatīkamu pārsteigumu. Rezultātā ir ierosināti arī tiesvedības procesi par celtnieku neizdarību. Taču netrūkst arī labu piemēru. Pret būvnieku izvēli un darbu kontroli jāizturas atbildīgi.
Šogad noslēgsies iespēja renovācijas projektiem izmantot Eiropas fondu līdzekļus. Vai tiek domāts par to, kā atbalstīt šos projektus turpmāk?
Pie šī jautājuma strādā Ekonomikas ministrija, pieļauju, ka tā varētu būt valsts atbalstīta kreditēšanas sistēma, kur būs zināmas priekšrocības. Tomēr es šaubos vai kādreiz vēl būs pieejams šāds 50% līdzfinansējums.
Pēc krīzes pamazām aktivizējusies jaunu dzīvokļu projektu attīstība. Tas nozīmē, ka apsaimniekotājiem darba apjoms papildināsies.
Viena lieta ir māju uzcelt, bet otra – to pārvaldīt. Es vēlētos aicināt būvniekus, kas iesaistīti renovācijas darbos vai jaunu objektu celtniecībā, vēl būvniecības procesā sazināties ar potenciālajiem šo namu apsaimniekotājiem. Nereti jaunā objekta ekspluatācijas gaitā atklājas dažādas tehniskas problēmas un atkal sākas savstarpējie apvainojumi, kurš vainīgs, kas labos. Ja saikne starp būvnieku, projektētāju un apsaimniekotāju tiktu izveidota laikus, šādas problēmas arī tiktu savlaicīgi novērstas.
Paldies par sarunu!
