Jāveicina videi draudzīgas enerģijas izmantošana nevis jāmeklē veidi tās sadārdzināšanai

Nule aizvadītā vasara ar nepatīkamu ziņu pārsteidza visus sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) lietotājus. Tiek plānots ieviest valsts nodevu, kas ievērojami sadārdzinātu šo gāzes produktu izmantotājus, tostarp autogāzes lietotājus. Materiāla tapšanas laikā jautājums par nodevu joprojām ir neskaidrs, taču situācijas novērtēšanai aicinājām uz sarunu Latvijas Gāzes asociācijas vadītāju Valdi Bergu.

Kāda šobrīd ir attiecīgo institūciju reakcija pēc Latvijas Gāzes asociācijas sniegtā paziņojuma š.g. 19. augustā?

Valdība virza Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus tālāk apstiprināšanai uz Saeimu, neņemot vērā autogāzes nozares paustās bažas. Finanšu ministrija ir veikusi aprēķinus, ka Ekonomikas ministrijas virzītais priekšlikums autogāzes cenu palielinātu par aptuveni pusotru santīmu ar nākamo gadu, kā arī ir izskanējis, ka nākotnē plānots autogāzes nodokļa akcīzes likmi pielīdzināt dīzeļdegvielas likmes līmenim.

Ekonomikas ministrijas norāda, ka akcīzes paaugstināšana auto gāzes tirgotājus un patērētājus būtiski neietekmēs, bet nav analizējusi ietekmi uz nozari un saistītajām nozarēm. Izmaiņas akcīzes nodoklī nevar notikt sasteigti bez diskusijas ar nozares organizācijām un uzņēmējiem, līdz pat šodienai ministrija nav sākusi diskusijas ar nozari. Ir svarīgi pēckrīzes laikā izmaiņas nodokļos ieviest plānoti un pārdomāti. Autogāzes nozare ir jauna, sākuma esošā stadijā - aizņem 5,6% no kopējā degvielas tirgus, tāpēc katras izmaiņas būtiski ietekmē uzņēmējdarbību.

Iebildumus pret Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli autogāzei ir paudusi ne tikai Latvijas Gāzes asociācija, bet arī Latvijas degvielas tirgotāju asociācija un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība, kā arī citas ar auto nozari saistītās nevalstiskās organizācijas

Jūsu viedoklis, kāpēc pēkšņi radās šāda ideja par nodevas ieviešanu?

Šobrīd notiek budžeta plānošanas process nākamajam gadam, tāpēc tiek izvērtētās iespējas, kā ar izmaiņām nodokļu politikā palielināt ieņēmumus. Nodokļu celšana ir vieglāks ceļš nekā cīnīties ar kontrabandas degvielas tirdzniecību. Uz kopējā fona ieņēmumi valsts budžetā no šī priekšlikuma būs relatīvi niecīgi, tomēr nozarei tas nozīmē tālākas attīstības iesaldēšanu.

Cik liels sadārdzinājums vidēji tas varētu būt autogāzes izmantotājiem?

Ja tiek ņemti vērā Finanšu ministrijas aprēķini, ka gāzes cena varētu paaugstināties no vidēji 40 santīmiem par litru uz 41,54-42 santīmiem par litru, tad mājsaimniecībā ar vienu auto tēriņi pieaugs gandrīz par 50 latiem gada laikā. Pieņemot, ka vidēji dienā tiek nobraukti 80 km un auto tiek lietots 20 dienas mēnesī un auto vidējais auto degvielas patēriņš ir 12 litri uz simts kilometriem. Ņemot vērā, ka autogāze visizplatītākā ir reģionos, kur uz darbu ir jāmēro garāki gabali, tāpēc tur tās izmaksas pieaug vēl vairāk.

Īsi raksturojiet, kā kopumā attīstījusies šī gāzes nozare Latvijā pēdējos gados. Kādi ir nozīmīgākie projekti?

Ar autogāzi darbināmo auto skaits palielinājies par 68% pēdējā pusotra gada laikā. Ja 2011. gada sākumā Latvijā bija reģistrētas 26 234 automašīnas, kas darbināmas ar autogāzi, tad šā gada jūlijā šis skaits sasniedza jau 44 241 transportlīdzekli. Pusotra gada periodā autogāzes iekārtas ir uzstādījuši gandrīz deviņpadsmit tūkstoši autobraucēju, veicot ieguldījumu 10 miljonu latu apmērā. Tomēr joprojām ar autogāzi darbināmu transportlīdzekļu skaits kopējā satiksmē ir ļoti zems – 6,2% no kopējā transportlīdzekļu skaita. Pērn autogāzes patēriņš veidoja 5,6% no kopēja degvielas mazumtirdzniecības apjoma, sasniedzot 38 miljonus tonnu.

Arī biznesa vide pamazām pāriet uz autogāzi kā dabai draudzīgu un ekonomisku degvielas veidu. Autogāzi izvēlējušies tādi uzņēmumi kā Baltic taxi, Preiļu siers, Hanzas maiznīca, NP Foods, Latvijas Finieris, Smile Taxi, Rīgas Taksometru parks, Latvijas Balzams un citi. Baltic taxi vien pēdējā pusotra gada laika gāzes iekārtās ir ieguldījis 130 tūkstošu latu un šogad iegādājies 70 jaunus auto ar gāzi gandrīz miljona latu vērtībā.

Kas ir Jūsu vadītās asociācijas galvenie darbības virzieni un uzdevumi, kas paveikti jau šogad?

Šogad esam strādājuši pie tā, lai veicinātu sabiedrības izpratni par autogāzi kā videi draudzīgāku degvielu. Esam risinājuši jautājumus ar Ekonomikas ministriju par sašķidrinātās gāzes baloniem un obligātajām valsts rezervēm. Veicām autogāzes nozares izpēti Latvijā, apkopojot statistikas datus, un apkopojām Eiropas Savienības dalībvalstu praksi. Kā arī  strādājuši uz asociācijas biedru darbinieku profesionālās sagatavotības celšanu.

Kas ieplānots asociācijas darbā šim gadam vai tuvākajiem diviem gadiem?

Turpināsim pārstāvēt savu biedru intereses un tiesības attiecībās ar valsts un pašvaldības institūcijām. Kā arī piedalīsimies nozares politikas plānošanā un normatīvo aktu izstrādē,  to pilnveidošanā. Svarīgi ir turpināt strādāt pie sabiedrības izglītošanas un skaidrojošā darba par autogāzes praktiskajiem ieguvumiem un izdevīgumi. Lielākais izaicinājums būs veicināt valsts atbalstu autogāzes nozarei, kā tas, piemēram, ir Somijā, Nīderlandē, Beļģijā un citās nelielās valstīs.

Ko Jūs vēl vēlētos piebilst attiecībā par autogāzi un tās izmantošanu?

Autogāze ir videi draudzīga degviela, kuru izmantojot, būtiski samazinās izplūdes gāzes toksiskums un kaitīgie izmeši. Eiropas Savienības dalībvalstu kopējā tendence ir pēc iespējas plašāk izmantot videi draudzīgus un atjaunojamus energoresursus, rūpējoties par apkārtējo vidi. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/33/ES ( 2012. gada 21. novembris), kas nosaka, ka līdz 2020. gadam flotes kuģiem būs jāpāriet uz sašķidrināto naftas gāzi, veicinot sēra satura samazināšanos degvielā. Šobrīd valsts ies pretēju ceļu jebkurām ES valstu tendencēm un uzstādījumiem veicināt zaļākas enerģijas tērēšanu, veicinot autogāzi vai elektromobiļu izmantošanu.

Latvijā visu automašīnu īpašnieki dubultā maksā valstij par - gan akcīzi, gan ceļa nodevu, kas ar autogāzi aprīkotam auto ir dārgāka. Turklāt šī nauda nonāk kopējā budžetā un tiek novirzīta citām vajadzībām, piemēram, ēku siltināšanai, kamēr mūsu ceļi ar katru dienu ir arvien bēdīgākā situācijā. Tikmēr Lietuvā nav tādas ceļa nodevas, autovadītāji maksā tikai akcīzi, kura tiek novirzīta ceļu būvniecībai un uzturēšanai.

Latvijas gāzes asociācijā apvienojušies astoņi nozīmīgākie autogāzes mazumtirdzniecības uzņēmumi Latvijā, kas pārstāv 70% no kopējās tirgus daļas. Pērn sašķidrinātās naftas gāzes nozares kopējais apgrozījums bija vairāk nekā 70 miljoni latu, tai skaitā autogāzei - 24,8 miljoni latu, savukārt nodokļos tika veikti maksājumi vairāk nekā 10 miljonu latu apmērā.