Kā atkritumos nevairot “ēnu stiklu”? 

Mēs zinām, kas ir “ēnu ekonomika” – nereģistrētas un nelikumīgas ekonomikas aktivitātes. Bet – kas ir “ēnu stikls"? Tas ir stikls, kas piesārņo vidi un vairo atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu, lai gan varētu būt noderīgs un atkārtoti izmantojams resurss. 

Lai arī Latvijā it kā ir teicama stikla savākšanas un otrreizējās pārstrādes statistika – Valsts vides dienesta apkopotie ražotāju atbildības sistēmas dati rāda, ka Latvijā tiek pārstrādāts 80% stikla iepakojuma –, tomēr “ēnu stikla” apjoms joprojām ir liels. Tas redzams gan atkritumu poligonos, kur nonāk sadzīves atkritumi, gan apkārtējā vidē – mežos, ceļmalās, pludmalēs. 

“Katrs stikla iepakojums, kas nonāk poligonā, dabā saglabājas līdz pat 4000 gadiem, kamēr šķirošanas konteinerā tas savu “otro dzīvi” iesāk uzreiz, jo tā tālākais ceļš ir šķirošana un tālāk jau pārstrāde. Ar ko stikla iepakojums atšķiras no visa veida iepakojuma – to var pārstrādāt gandrīz bezgalīgi, nezaudējot materiāla kvalitāti vai fizikālās īpašības,” norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane. 

Šobrīd runājam par dažādu izmēru un formu marinējumu, garšvielu un ievārījumu burkām un pudelēm, kas nav iekļautas depozīta apsaimniekošanas sistēmā, piemēram, eļļas vai vīna vai citu dzērienu pudeles. Kā pareizi no tām atbrīvoties? Stikla iepakojuma konteinerā! Bet ko darīt, ja tāda pie mājas nav? Tad daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ir tiesības to pieprasīt savam nama apsaimniekotājam, savukārt privātmāju iedzīvotājiem – savam atkritumu apsaimniekotājam. Jāuzsver, ka attiecīgas pašvaldības, piemēram, Rīga, ir noteikusi, ka daļai daudzdzīvokļu namu šiem konteineriem ir jābūt obligāti, tikai iedzīvotāji ne vienmēr par to zina. 

Jau vairāk nekā divus gadus ir spēkā saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, kas nosaka: “nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja, lietotāja, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas pienākumu izvietot konteinerus stiklam pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi un pie kurām jau ir izvietoti atkritumu konteineri.”  

Ko redzam dzīvē – vēl šā gada sākumā gandrīz katrā trešajā apsaimniekotajā daudzdzīvokļu namā iedzīvotājiem nebija iespēju šķirot stikla iepakojumu, bet privātmāju segmentā rādītāji ir vēl zemāki – teju deviņas no 10 mājsaimniecībām savā īpašumā neizvēlējās šķirot stiklu. Te daļēji var pieņemt, ka iedzīvotāji izmanto publiskās atkritumu šķirošanas iespējas.  

Latvijas vadošā atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” dati liecināja, ka no visām uzņēmuma apsaimniekotajām adresēm Rīgā tikai 27% bija pieejami stikla konteineri, neskatoties uz to, ka tos gan daudzdzīvokļu un privātmājām gan nodrošina, gan apkalpo bez maksas. 

“89% privātmāju un 37% daudzdzīvokļu namu bez stikla šķirošanas konteineriem ir satraucošs skaitlis, un tas prasa aktīvu rīcību gan no mūsu, gan no iedzīvotāju un apsaimniekotāju puses,” uzsver Liene Rumpane. “Tāpēc šā gada sākumā uzsākām un joprojām turpinām informatīvo kampaņu “Šķiro stiklu” ar mērķi uzlabot iedzīvotāju informētību par stikla šķirošanas iespējām un veicināt stikla iepakojuma atkritumu šķirošanu.” 

Šobrīd situācija Rīgā ir uzlabojusies – bezmaksas stikla šķirošanas konteineri izvietoti 28,6% “CleanR” klientu adresēs. Rīgas domes rīcībā esošā informācija liecina, ka stikla iepakojuma šķirošanas konteineru skaits pie galvaspilsētas namiem pieaug: 2024. gada martā to bija 7535, gada beigās – 7760, tad līdz šī gada 31. martam Rīgā kopumā bija izvietoti 8026 konteineri stiklam. 

Par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc šie konteineri netiek izvietoti, min platības trūkumu gan pagalmos, gan iekštelpās. “Pārsvarā namu pārvaldnieki norāda, ka nav vietas papildu konteineriem, savukārt iedzīvotāji atsaucas uz šaurību iekštelpās.  Šādās situācijās pašvaldība skaidro, ka, uzsākot vai paplašinot atkritumu šķirošanu, iespējams samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera tilpumu vai to skaitu, savukārt iedzīvotājiem ir iespēja samazināt arī rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu” skaidro Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības nodaļas vadītāja p.i. Anita Rubene.  

Pašvaldība ir apzinājusi daudzdzīvokļu mājas, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi un pie kurām nav uzstādīti visi tie atkritumu konteineru veidi, ko nosaka saistošie noteikumi.  

“Sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem pēc datu pārbaudes tiks veikta saziņa ar  namu pārvaldniekiem atgādinot prasībām, aicinot novērst noteikumu pārkāpumu un pieteikt trūkstošo šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu. Tas attiecas gan uz stikla, gan MIX (papīrs, plastmasa, metāls), gan uz BIO atkritumu konteineriem,” piebilst A. Rubene. 

Zināšanai!

• Ja pie daudzdzīvokļu mājas, kurā ir vairāk nekā 10 dzīvokļu nav izvietots konteiners stiklam, mājas iedzīvotājiem ir tiesības to pieprasīt savam nama apsaimniekotājam.
• Arī visiem citiem atkritumu radītājiem ir tiesības pieprasīt konteineru stiklam vai nu sava nama apsaimniekotājam (ja tas ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju), vai atkritumu apsaimniekotājam. Atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums šos konteinerus uzstādīt un apkalpot bez maksas.
• Stikla konteinerā drīkst mest visa veida stikla iepakojumu – pudeles, burkas (atsevišķi, bez maisiņiem). Tām nav jābūt perfekti tīrām, pietiks vien izskalot, drīkst būt ar etiķetēm, tikai jāatceras noņemt vāciņus un korķus – metāla un plastmasas vāciņiem vieta ir šķiroto atkritumu konteinerā, bet vīna pudeļu korķi, ja vien nav metāla vai stikla, izmetami nešķiroto atkritumu konteinerā.
• Stikla konteinerā stikla iepakojums ir jāizmet bez maisiņiem. Šajā konteinerā nedrīkst izmest spoguļstiklu, jebkāda veida logu stiklu, rūdīto stiklu, stikla vai keramikas traukus, spuldzītes.  

Plašāku informāciju par pareizu atkritumu šķirošanu meklējiet vides izglītības digitālajā platformā videspratiba.lv.