Kā augus pasargāt vēsajā laikā? 

Šī gada maijs Latvijā vairāk atgādina vēlu atnākušu martu, nevis pavasara pilnbriedu. Siltu vakaru un saules pielietu dienu vietā piedzīvoti vairāki aukstuma rekordi: piemēram, Rucavā gaisa temperatūra noslīdējusi līdz -2,4 °C, bet Daugavpilī reģistrēti pat -4,8 °C. Kā šāds drēgns un salnains pavasaris ietekmē mūsu dārzus un kā augus pasargāt no nosalšanas, skaidro agronome, mikrobioloģe un Instagram bloga @daarzniece izveidotāja Jūlija Vilcāne un nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” ainavu arhitekte Alise Damberga. 

Pavasaris, kas tikai izliekas par pavasari 

Lai gan Lieldienu brīvdienās lielu daļu Latvijas pārsteidza negaidīti silts laiks, maijs sevi pieteica ar krasi pretēju noskaņu – vēsu un sausu. Kā novērojusi agronome, mikrobioloģe Jūlija Vilcāne, šī mēneša vidējā gaisa temperatūra bijusi aptuveni piecus grādus zem normas, un, lai arī maija vidū beidzot sagaidījām nokrišņus, lielākā daļa mēneša aizritējusi bez lietus. Augiem tas nozīmē dubultu stresu – vienlaikus jācīnās gan ar aukstumu, gan sausumu.  

“Šis ir jau trešais pavasaris pēc kārtas, kad ziemas periodā sniega gandrīz nav, un tas bieži rada maldinošu priekšstatu, ka dārza darbus var sākt agrāk, nekā ierasts. Taču realitāte ir citāda – pavasaris ir vēss, un naktīs joprojām iespējamas salnas. Tāpēc svarīgi būt piesardzīgiem, izvērtēt situāciju kritiski un rūpīgi pārdomāt, kuri augi ir salcietīgāki un spēj izturēt mainīgos apstākļus, bet kuriem vēl nepieciešama aizsardzība vai nogaidīšana,” skaidro agronome.  

Autors: Pexels.com

Ko stādīt, kam vēl jānogaida? 

“Dārzu nestāda vienā dienā – tas ir pakāpenisks process,” atgādina agronome, aicinot dārza darbos ievērot piesardzību un pielāgoties laikapstākļiem. Šobrīd ir īpaši piemērots laiks, lai sakoptu un apstādītu siltumnīcu, kā arī sētu agrīnās un salcietīgās kultūras tieši dobē – redīsus, burkānus, zirņus, spinātus. Savukārt siltummīļiem, piemēram, kabačiem un gurķiem, vēl jāgaida stabilāks laiks. Speciāliste iesaka rūpīgi sekot laika prognozei un ar stādīšanu nogaidīt līdz brīdim, kad vairs netiek prognozētas salnas. 

Arī ar balkona apstādīšanu, kā norāda “Bonava Latvija” ainavu arhitekte Alise Damberga, nevajadzētu pārsteigties. “Sākumam labāk izvēlēties izturīgākus garšaugus, piemēram, sīpollokus, pētersīļus, maurlokus vai baziliku,” iesaka Alise Damberga, piebilstot, ka šos augus viegli pielāgot, un, ja temperatūra pēkšņi krītas, tos bez lielām grūtībām var pārcelt iekštelpās, kas ir balkona un terašu dārzkopju lielākā priekšrocība.  

“Balkonu stādījumos liela nozīme ir arī podu materiālam – plastmasas podi atdziest ātrāk, bet keramika ilgāk notur siltumu. Tāpat svarīgi augus nepārlaistīt, bet nodrošināt vienmērīgu mitrumu, lai tie nezaudē savu spēku,” norāda ainavu arhitekte. 

Kā palīdzēt augiem pārciest nelabvēlīgus laikapstākļus? 

Lai augi veiksmīgāk pārdzīvotu vēsās naktis un salnas, agronome aicina izvēlēties gan radošus, gan praksē pārbaudītus risinājumus. Viens no šobrīd populārākajiem un arī vizuāli pievilcīgākajiem ir lecektis – kādreiz uztvertas tikai kā funkcionāls risinājums, tās šobrīd atgriežas dārzkopības modē, apvienojot praktiskumu ar estētisku vērtību. 

“Ir pieejamas caurspīdīgas, vizuāli pievilcīgas lecektis no polikarbonāta vai stikla, kuras var novietot gan dārzā, gan uz balkona. Dažas atgādina nelielas siltumnīcas, bet citas – elegantus skapīšus augiem un kalpo gan cīņā pret aukstumu, gan kā dizaina elements,” skaidro agronome.  

Toties pretsalnu aizsardzībā no modes izgājušas klasiskās dūmu sveces. Tās aizstāj glicīna-betaīna bāzes līdzekļi, kas iegūti kā cukura ražošanas blakusprodukts. Tie padara augu šūnas izturīgākas pret temperatūras stresu – gan aukstumā, gan karstumā – un nodrošina aizsardzību 2–3 nedēļas pēc lietošanas. 

Vēl viens efektīvs risinājums ir agroplēve, kas pasargā augus no temperatūras svārstībām. “30 g/m² blīvuma agroplēve spēj būtiski samazināt sala radīto risku, vienlaikus nodrošinot gaismas caurlaidību un gaisa cirkulāciju,” skaidro eksperte.   

Vai aukstam pavasarim ir arī “plusi”? 

Vēsajam pavasarim ir arī savas priekšrocības, secina ainavu arhitekte: “Ceriņi, ābeles un ievas šogad priecē daudz ilgāk nekā parasti, un arī pavasara puķu ziedēšana ievilkusies nedēļām. Tulpju stādīšana gan jau ir nokavēta – tas ir rudens darbs, taču, ja iespējams iegādāties sīpolpuķes podiņos, šis ir lielisks brīdis, lai veidotu savas pavasara kompozīcijas no narcisēm, muskarēm un tulpēm. Jāpiebilst, ka būtiski veidot kompozīciju no vienlīdz aukstumizturīgiem ziediem, lai tā patiesi izdotos un priecētu acis pēc iespējas ilgāku laiku.”