Kā ceļu būvniecības nozare darbojas ārkārtas stāvokļa apstākļos?

Ceļu būves nozarē kritušās pakalpojuma cenas. Valstī un Eiropā noteiktais ārkārtas stāvoklis un ierobežojumi var ietekmēt atsevišķu materiālu piegādes termiņus.

Tā norāda aptaujātie lielākie ceļu būves uzņēmumi Latvijā. Tie atzīst, ka izveidojusies situācija ir ietekmējusi uzņēmumu darbību, tomēr, cik lielā mērā, vēl ir pāragri spriest. Nelielas bažas rada materiālu piegādes, ko nav iespējams saražot Latvijā uz vietas, piemēram, bitumens un atsevišķi minerālmateriāli.

Vēl viena tendence, kas šobrīd novērojama ceļu būvē, ir cenu kritums. Uzņēmumi  norāda, ka cenas neatbilstot reālajai situācijai un tirgū ir vērojams dempings.

Modelē variantus

"Protams, ka ārkārtas situācijas stāvoklis ietekmē mūsu darbību. Vairāki materiālu un izstrādājumu piegādātāji jau mūs ir brīdinājuši, ka iespējami piegādes kavējumi. "Ražotāju rūpnīcas var būt slēgtas uz ilgu laiku. Arī robežu šķērsošana un citas loģistikas problēmas rada zināmus riskus," runājot par esošo situāciju, norāda SIA "Rīgas tilti"izpilddirektors Pāvels Sidorovs.

Viņš arī piebilst, ka līdz ar to ir iespējami gan līgumu izpildes termiņu kavējumi, gan palielināsies uzņēmuma izdevumi līgumu izpildes laikā. Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja skaidro, ka ceļu būvniecības nozarē aktīvā būvsezona tikai uzņem jaudu, tāpēc šobrīd raksturot vispārējo situāciju būtu pāragri. Tomēr atsevišķos gadījumos vērojamas izmaiņas pasūtītāju norēķinu kārtībā un publisko iepirkumu plānos. Piemēram, daži pasūtītāji esošo līgumsaistību ietvaros pārskata darbu izpildes kārtību un apjomu, kā arī ir signāli par plānotu investīcijas projektu īstenošanas atlikšanu. "Tas viss kopumā atstāj negatīvu iespaidu uz šosezon paredzētā apjoma izpildi," stāsta A. Sēja. Ir skaidrs, ka būs jārēķinās ar zaudējumiem jebkuros apstākļos. Jautājums – ar cik lieliem, un kā tie iespaidos uzņēmuma turpmāko rīcībspēju. Bet to šobrīd prognozēt nevar neviens. Jābūt gataviem uz visu, arī uz sliktākajiem scenārijiem. Tāpēc modelējam dažādas situācijas, katrai esam izstrādājuši rīcības plānu, bet, kamēr ir iespēja, strādājam ar piesardzības apstākļos iespējamo lielāko jaudu," norāda A. Sēja. SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība Igate" valdes loceklis M. Radželis stāsta, ka, uzsākot būvniecības sezonu, izstrādāta kārtība, lai atsāktu darbus būvobjektos.

Materiālu piegāde

"Covid-19 pandēmijas radītās trauksmes dēļ pastāv neziņa par to, kas notiks rītdien. "Mūsu lielākais izaicinājums šobrīd ir noturēt saimniecisko darbību, rast iekšējās rezerves efektivitātē un ražīgumā. Pašlaik ir apgrūtinoši organizēt darbus no Latvijas, jo ir ierobežota piekļuve objektiem Lietuvā. Par materiālu piegādēm runājot, esam izstrādājuši arī alternatīvus plānus, kā mazināt materiālu trūkumu, kas būtu jāpiegādā no ārvalstīm, bet, protams, visu paredzēt nevar, un par to arī jau laikus informējam pasūtītājus. Domājams, ka esam vēl salīdzinoši labvēlīgā pozīcijā, jo liela daļa izmantojamo materiālu tiek ražota tieši Latvijā, kas ir arī viens no būtiskiem apstākļiem šajā situācijā," par situāciju stāsta ASA.C.B. grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

Arī A. Sēja norāda, ka aizkavējusies projektu īstenošana Lietuvā: "Mēneša sākumā strādājām 14 būvniecības un ārējo inženiertehnisko komunikāciju rekonstrukcijas objektos, vispārējās situācijas dēļ nevarējām uzsākt projekta īstenošanu Lietuvā, kur darbu sākums bija paredzēts marta vidū." Viņš arī piebilst, ja līdzšinējie saskarsmes ierobežojumi tiks pastiprināti, noteiktas karantīnas zonas vai ieviesti citi striktāki noteikumi, uzņēmuma rīcībspēja mazināsies. Darbību noteikti apgrūtinās arī iespējamās materiālu piegādes problēmas, ja tādas radīsies pastiprinātu ierobežojumu dēļ. Šobrīd gan ar vietējo materiālu sagādi problēmu nav, bet no importētajām izejvielām būtiskākās ir granīta šķembas un bitumens. Šķembu piegāde ar kuģiem notiek, un uzņēmums cer, ka drīzumā noregulēsies arī bitumena piegāde, kad darbu atsāks Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca.

M. Radželis, runājot par tranzīta pārvadājumiem un piegādēm, atzīmē, ka pagaidām tās uzņēmumu vēl neietekmē. Tomēr tas nenozīmē, ka tas nevar notikt kaut vai rīt, jo ir nepieciešamas bitumena un minerālmateriālu piegādes uzņēmuma divām asfaltbetona ražotnēm. Samazinoties satiksmes intensitātei uz Latvijas ceļiem, gan ir atvieglota būvdarbu un satiksmes organizēšana būvdarbu laikā.

Ikdienas piesardzība

Korekcijas uzņēmumu darbā ir saistītas arī ar ikdienas darbu organizēšanu, pārvadājumiem un apstākļu nodrošināšanu darba vietās atbilstoši prasībām. Organizējot darbus objektos, palielinājušies izdevumi personāla kontrolei un dezinficēšanas darbiem. Darbinieku piegāde uz un no objekta ir apgrūtināta saistībā ar divu metru attāluma nodrošināšanu transportā.

Pastāv risks, ja tiks konstatēts kaut viens saslimušais, būs jāsūta karantīnā uz divām nedēļām visus objekta darbiniekus. Tādi paši riski pastāv, arī izmantojot nomas būvniecības tehniku. Ja atkārtosies vietēja darba spēka trūkums, būs grūti piesaistīt viesstrādniekus," norāda P. Sidorovs. Līdzīga situācija ir arī citos aptaujātajos uzņēmumos.

"Ikdienā ir ieviestas stingras drošības procedūras, ieskaitot darbinieku informēšanu, biežāku roku dezinficēšanu, temperatūras mērīšanu un aizsargmasku izmantošanu, kā arī pēc iespējas distances ievērošanu," uzsver A. Sviķis.

Savukārt M. Radželis saskata arī pozitīvās iezīmes, biroja darbiniekiem strādājot attālināti. Proti, cilvēki tiecas domāt radošāk, kā arī samazinājies resursu patēriņš un līdz ar to arī ietekme uz vidi. Viņš arī piebilst: "Jau iepriekš atklājām, ka esam starp Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības līguma iepirkuma finālistiem. Mūsu apvienības partneris ir no Spānijas, kurš šobrīd ir noteikta stingri karantīnas ierobežojumi, tāpēc šajā projektā netrūkst bremzējošu problēmu, kas vairāk ierobežo mūsu partneru un kolēģu darbu. Tāpat nav iespējama ceļošana starp valstīm. Strādājot attālināti, ļoti izjūtam arī to, ka internets Spānijā darbojas vājāk nekā Latvijā."

Jānis Lange, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs: "Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi."

Gints Alberiņš, VAS "Latvijas Valsts ceļi" Būvniecības pārvaldes direktors: "Patiesi patlaban būvniecības cenas ir stipri zemākas nekā ierasts. Tāpēc to pašu darba apjomu, ko esam ieplānojuši, varēsim izdarīt par mazākiem līdzekļiem, kas attiecīgi nozīmē, ka mums paliek līdzekļi, ko varam izmantot vēl papildu darbu veikšanai."

Raksta avots: VAS "Latvijas Valsts ceļi", https://lvceli.lv