Kā interjera sīkumi maina mūsu pašsajūtu mājās un darbā
Ikdienā mēs lielākoties nepievēršam īpašu uzmanību detaļām, kas mūs ik uz soļa ieskauj telpā – sienu krāsai, gaismai, tam, kā jūtamies, pieskaroties durvju rokturim vai nospiežot gaismas slēdzi. Tomēr šie šķietamie sīkumi būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu, produktivitāti un komforta sajūtu gan mājās, gan darbavietā.
Šis ir stāsts par dizainu, kas nav kliedzošs vai uzbāzīgs, bet klusi stāsta mūsu ikdienas pieredzi.
Dizains – ne tikai “skaistums”
Vārds “dizains” bieži vien tiek saistīts ar ko greznu, dekoratīvu vai “pārāk dārgu”. Taču patiesībā dizains ir par funkcijas un formas līdzsvaru. Labi izplānots interjers nav tikai skaists – tas padara ikdienu vieglāku, ērtāku un harmoniskāku. Piemēram, pareizi izvēlēts materiāls grīdai (siltāks, neslīdošs) ne tikai labi izskatās, bet arī pasargā no traumām vai nodrošina klusāku vidi. Līdzīgi arī ar apgaismojuma risinājumiem – to izvietojums, tonis un intensitāte – ietekmē to, kā mēs jūtamies noteiktā telpā.
Slēdži, kontaktligzdas un detaļas, kam pieskaramies katru dienu
Viens no interesantākajiem piemēriem, kā sīkums var kļūt par dizaina akcentu, ir gaismas slēdzis. Tas šķiet nenozīmīgs elements līdz brīdim, kad sākam tos aktīvi izmantot – vairākas reizes dienā.
Kvalitatīvi un vizuāli pārdomāti slēdži un kontaktligzdas ir gan praktiski, gan estētiski. Tie var izcelties uz sienas kā dizaina akcents vai, gluži pretēji, nemanāmi saplūst ar interjeru. Mūsdienās pieejami dažādi materiāli – stikls, nerūsējošais tērauds, koks, pat zamšāda –, kā arī krāsu un formu variācijas, kas ļauj tos pielāgot jebkurai videi.
Slēdzis vairs nav tikai slēdzis – tas var būt arī USB lādētājs, sensora vadības punkts vai pat LED apgaismojuma indikators. Tas ir dizains, kas domā līdzi.
Autors: Publicitātes foto
Krāsas, kas nosaka noskaņu
Krāsu psiholoģija nav mīts – tā ir reāla zinātne. Telpas krāsu gamma ietekmē to, kā mēs tajā jūtamies:
- zilie un pelēkie toņi veicina mieru un koncentrēšanos – ideāli birojiem vai guļamistabām;
- siltie toņi – piemēram, bēšs, persiku vai terakota – rada mājīgumu un siltumu;
- spilgti toņi, kā dzeltens vai oranžs, var dot enerģiju, taču pārmērīgā daudzumā var radīt nogurumu.
Apvienojot krāsas ar pareizu apgaismojumu un tekstūrām (piemēram, matētas sienas ar spīdīgām virsmām), iespējams radīt ļoti izteiksmīgu, bet ne pārsātinātu vidi.
Materiāli un to sajūtas
Materiāla izvēle ir kas vairāk par vizuālu estētiku – tā ir arī taustes pieredze. Gluda stikla virsma rada pilnīgi citādu sajūtu nekā silts koks vai metāls. Mājas vai biroja interjerā ir vērts padomāt par to, kā virsmas “jūtas” to lietojot – no galda virsmām līdz durvju rokturiem.
Dizains ikdienā nozīmē arī izvēlēties materiālus, kas ir ilgtspējīgi un viegli kopjami, jo tikai skaists nav pietiekami – tam arī jākalpo ilgi. Daudzi augstas kvalitātes interjera elementi tiek radīti, domājot par šo līdzsvaru.
Prakse un estētika – neizbēgamais pāris
Īsts dizains ir ne tikai skaists, bet arī ērts. Labs piemērs – apgaismojuma slēdži, kas atrodas precīzi tur, kur tie ir nepieciešami (piemēram, pie gultas vai ieejas durvīm), vai kontaktligzdas, kas ērti izvietotas pie rakstāmgalda vai virtuvē.
Turklāt mūsdienās arvien biežāk dizains savienojas ar tehnoloģijām – slēdži, kas automātiski pielāgo apgaismojumu diennakts laikam, sensoru vadība, klimata kontrole, kuru iespējams integrēt ar interjerā nemanāmām vadības ierīcēm.
Dizains nav tikai par telpas izskatu
Dizains nav tikai par to, kā telpa izskatās – tas ir par to, kā mēs tajā jūtamies. Tieši mazie elementi – no slēdžiem līdz materiālu faktūrām – nosaka, vai mājas un darba vide sniedz mieru, enerģiju un komfortu. Detaļas, kas sākumā šķiet mazsvarīgas, var radīt būtisku atšķirību starp “vienkāršu telpu” un tādu, kurā patiešām ir patīkami atrasties.
Kad nākamreiz ieej savā mājā vai birojā – pievērs uzmanību, kam pieskaries, ko redzi un kā jūties. Tu iespējams atklāsi, ka dizains vienmēr ir bijis blakus – tikai klusi.