Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?
Neviens nevar noliegt, ka mūsdienās aizvien aktuālākas kļūst tādas tēmas kā veselīgs dzīves veids, ekoloģiska vide un energoefektivitāte. Sen vairs nav tie laiki, kad par šādām tēmām runāja tikai bioloģijas studenti un vides entuziasti, šobrīd tas ir aktuāli visiem. Tādēļ arvien vairāk cilvēki pārdomā to, kādā mājā viņi vēlas dzīvot un kādus risinājumus viņi sagaida no būvniecības industrijas.
Sākot domāt par savas mājas būvniecību ik viens uzdod jautājumus-Kāda ēka būs labāka, lētāka, izturīgāka, energoefektīvāka un visbeidzot draudzīga videi? Pazīstamā koka māju preču zīme Timbero iepazīstinās ar pozitīvajām īpašībām, kādas piemīt koka mājai un dzīvei tajā.
Nav noslēpums, ka atbildīgi apsaimniekots mežs ir viens no retajiem atjaunojamajiem būvniecības materiāliem. Gaisa piesārņojums (oglekļa dioksīds) galvenokārt rodas, sadedzinot fosilos energoresursus – galvenie piesārņotāji ir rūpniecība, transports un mājoklis. Tieši CO2 izmeši, kas rodas sakarā ar ēku ekspluatāciju (apkure, elektrība, ūdens), veido lielu daļu kopējā daudzuma, Latvijā tas ir ap 36 %. Koka apstrādei un izmantošanai būvniecībā nepieciešams daudz zemāks enerģijas patēriņš nekā citiem celtniecības materiāliem, kas nodrošina mazāku kaitīgo izmešu daudzuma nonākšanu atmosfērā. Koks ir vienīgais materiāls, kas "elpo" nodrošinot mājā gaisa mitruma līdzsvaru, dod patīkamu vēsumu karstā laikā un uztur siltumu vēsā laikā. Attiecībā pret savu svaru tam ir augsts blīvums un liela nestspēja, tādēļ to bieži izmanto vietās, kur paredzama liela noslodze, piemēram basketbola laukuma grīdām un boulinga celiņiem. Kokam piemīt arī labas akustiskas īpašības, tas spēj absorbēt skaņu un atbalsis, tādēļ tiek bieži izmantots telpās, kur svarīga akustika.
Viens no populārākajiem veidiem, kādu izvēlas būvējot koka ēku ir guļbūves. Kuram gan nepatīk šo ēku iespaidīgais izskats un dabiskums. Grūti iedomāties videi vēl draudzīgāku tehnoloģiju. Neskatoties uz daudzajiem plusiem, kas piemīt guļbaļķu ēkai, nereti, šādu māju saimniekiem mājas uzturēšana prasa gana daudz laika un līdzekļu. Tradicionāli būvētai guļbaļķu mājai, konstrukcijas baļķi visbiežāk sāks vērpties, plaisāt un sēsties. Lai uzceltu guļbaļķu māju pēc tradicionālām metodēm ir jāievēro vairāki noteikumi: koki nedrīkst būt zāģēti vasarā vai pavasarī, baļķi pirms celtniecības ir jāžāvē 3-5 gadi, jāparedz varbūtība, ka māja varētu nosēsties pat par 20 cm un visbeidzot tā jāceļ un jāapdzīvo lēnām.
Lai izvairītos no augstāk minētajām problēmām, Timbero speciālisti iesaka būvēt guļbaļķu ēku no līmētām konstrukcijām. Tā ir moderna tehnoloģija, kas palīdz ēkai ilgāk saglabāties sākotnējā izskatā. Šādas konstrukcijas izgatavo no egles vai priedes koka tepat Latvijā. Šī tehnoloģija paredz koka kaltēšanu žāvētavā, lai visi dēļi būtu vienlīdz sausi. Lai likvidētu visas liekās zaru vietas, koks tiek ēvelēts, koksnes defekti tiek izzāģēti un tad atkal tiek "audzēts" līmējot un presējot to kopā. Ārsienas biezums variē no 120 mm līdz 240 mm. No brusām, mājai, tiek gatavotas nepieciešamās detaļas, sākot no salaidumu vietām līdz komunikācijas kanāliem. Šis process notiek automatizēti, tādejādi nodrošinot, precizitāti un augstāko kvalitāti.
Šāda māja izmaksās ap 1000 Eur/m2, tomēr šo ieguldījumu parasti atsver zemākas uzturēšanas izmaksas. Šāda tipa guļbūve būs ilgnoturīgāka, tās sienās neveidosies plaisas, kas nozīmē daudz mazāku siltuma zudumu.
Guļbūvē būtisks ir arī mājas stūra savienojums. Viens no biežāk izmantotajiem ir krustveida savienojums, jo to ir relatīvi vienkārši izveidot. Neskatoties uz to, Timbero piedāvā guļbūves arī ar dzeguļa stūra savienojumu. Lai pierādītu šādas ēkas energoefektivitāti, trīs gadu garumā noritēja pētījums, kura ietvaros LU Botāniskajā dārza tika uzbūvētas piecas mājas ar identiskiem parametriem- vienādu izmēru, telpu izvietojumu un noēnojumu. Vienīgā atšķirība bija ārsienu materiāls. Testa mājas tika veidotas no sekojošiem materiāliem: frēzbaļķi ar siltinājuma slāni un baļķu imitācijas iekšējo apdari; finiera paneļi ar siltumizolācijas materiāla pildījumu un fibrolītu; keramiskie termobloki ar siltinājuma slāni ārpusē; gāzbetona bloki ar siltinājuma slāni ārpusē; eksperimentāli keramiskie bloki ar siltumizolācijas granulu pildījumu.
Neskatoties uz materiālu dažādību, visu testa māju siltumcaurlaidība tika ieprojektēta vienāda (U = 0,16 W/m2K).
Pētījuma rezultāti uzskatāmi parādīja, ka dzīvē frēzbaļķu konstrukcijai ir vismazākā siltumcaurlaidība, un tas nozīmē, ka šī konstrukcija spēj visilgāk saglabāt siltumu telpā. Šādai ēkai faktiskais siltumcaurlaidības koeficients ir par 30% mazāks nekā projektētais. Rezultāti lieliski apliecina koka pozitīvās, energoefektīvās un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotās īpašības.
Timbero aicina, guļbūvi no līmētām konstrukcijām, apskatīt ekspozīcijas laukumā, Vietalvas ielā 1, Rīgā. Tur varēsiet saņemt arī profesionālu konsultāciju un atrast sev piemērotāko risinājumu.
Foto: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?; autors: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?
Foto: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?; autors: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?
Foto: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?; autors: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?
Foto: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?; autors: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?
Foto: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?; autors: Kā izvēlēties māju, kas ir draudzīga videi?