Kā izvēlēties piemērotāko apkures sistēmu savam mājoklim

Mūsdienās dzīvojamo telpu apsildei Latvijā izmanto dažādus apkures veidus. Visizplatītākā ir centrālā apkure, ar ko ir aprīkota lielākā daļa dzīvokļu daudzdzīvokļu ēkās, un kam siltuma piegādi nodrošina attiecīgās pilsētas siltumapgādes uzņēmums.

Runājot par individuālajām dzīvojamajām mājām, teritoriāli visizplatītākā joprojām ir malkas apkure, kas vēsturiski ir izveidojusies lauku teritorijās un pilsētu nomalēs esošajās privātmājās. Pateicoties samērā plaši izveidotajiem gāzes tīkliem, kas nodrošina dabasgāzes pieejamību, Latvijā populāra ir arī gāzes apkure. Reģionos, kur dabasgāze nav pieejama, tiek izmantota arī sašķidrinātā gāze un gāzes katli.

Gadījumos, kad gāze nav pieejama, bet cilvēki vēlas kaut ko modernāku par malkas apkuri, nereti tiek izmantoti arī granulu katli. Tomēr arī to izmantošanai ir savi nosacījumi un pienākumi – nepieciešamas telpas granulu uzglabāšanai, tie prasa regulāru apkopi, tīrīšanu. Tie ir papildu darbi uz mājas saimnieka pleciem, kas nav nepieciešami gāzes katlu gadījumā – tur visu paveic katla apkopes firmas darbinieki. Tomēr pēdējā laika tendences rāda, ka reģionos, kur nav pieejama dabasgāze, arvien vairāk cilvēku izvēlas dot priekšroku nevis granulu katliem, bet gan siltumsūkņiem. Šāda izvēle minimizē ekspluatācijas un apkopes darbu skaitu, kā arī nodrošina māju ar drošu, "zaļu" siltumapgādi.

Modernie siltumsūkņi ir daudz efektīvāki par priekšgājējiem
Siltumsūkņu izmantošanu Latvijā savulaik piebremzēja "trekno gadu" negatīvā pieredze, kad daudzi no tā laika siltumsūkņiem nespēja nodrošināt māju ar pietiekamu daudzumu siltuma vai arī vienkārši darbojās nepietiekami efektīvi un to saražotais siltums bija ļoti dārgs. Bija kļūdas arī siltumsūkņu izvēlē un uzstādīšanā, nereti gadījās nekvalitatīva montāža, kas arī radīja negatīvu efektu. Tomēr, par spīti šai negatīvajai pieredzei, šobrīd siltumsūkņu industrija atgūstas, un tie kļūst aizvien pieprasītāki. Tas īpaši attiecināms uz gaiss – ūdens siltumsūkņiem.

Ja "trekno gadu" negatīvās pieredzes dēļ pēckrīzes gados siltumsūkņu jomā kaut cik nopietni tika izskatīta vienīgi zeme – ūdens siltumsūkņu izmantošana, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek izmantoti arī gaiss – ūdens siltumsūkņi. Tas izskaidrojams ar to, ka "treknajos gados" siltumsūkņu industrija vēl bija pavisam jauna, un zeme – ūdens siltumsūkņu efektivitāte bija vairākas reizes augstāka nekā tā laika gaiss – ūdens siltumsūkņiem. Zeme – ūdens siltumsūkņu trūkums gan ir nepieciešamība pēc pietiekami liela zemes gabala, kurā jāiegulda kolektora cauruļu sistēma, diezgan liels veicamā darba apjoms un ievērojams sākotnējais finansiālais ieguldījums.

Gaiss – ūdens siltumsūkņu uzstādīšanas izmaksas ir krietni mazākas – nekas nav jārok zemē, ir tikai pie ēkas ārsienas uzstādāms āra bloks, un, tā kā moderno gaiss – ūdens siltumsūkņu efektivitāte ir ievērojami uzlabojusies un jau tuvojas zeme – ūdens siltumsūkņu rādītājiem, to izmantošana ir kļuvusi ievērojami izdevīgāka. Turklāt mūsu pēdējo gadu ziemas neizceļas ar īpašu aukstumu (aukstā laikā gaiss – ūdens siltumsūkņu efektivitāte rūk un siltuma izmaksas pieaug), auksto periodu tikpat kā nav vai arī tie ir ļoti īsi, vien atsevišķas dienas. Šie faktori arī nosaka moderno gaiss – ūdens siltumsūkņu popularitātes pieaugumu.

Dabasgāze joprojām ir ērtākais un lētākais apkures veids
Izvēloties apkures veidu savai mājai, der izvērtēt dažādus risinājumus, atkarībā no savām vēlmēm un iespējām. Vietās, kur ir pieejama dabasgāze, gāzes katla izmantošana joprojām būs ērtākais un lētākais apkures risinājums.

Tiesa, jārēķinās ar izdevumiem par gāzes pieslēguma izbūvi uz māju (to apjomu nosaka attālums līdz tuvākajam gāzes vadam) un arī papildus summu aptuveni 1000 eiro apjomā par pieslēgšanu, kas dažkārt patērētājam var šķist neloģiski, ja jau ir samaksāts pietiekami daudz par paša gāzes vada izbūvi. Iespējams, kaut kas var mainīties līdz ar gāzes tirgus atvēršanu, bet tāda šobrīd ir šī sistēma, un to der ņemt vērā.

Un tomēr – pat ar šīm izmaksām gāzes apkure joprojām ir finansiāli izdevīgākā (ja neskaita malkas apkuri) un reizē ērtākā. Turklāt nav paredzams, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu mainīties. Vienīgi gadījumos, kad nepieciešams būvēt garu pieslēgumu līdz gāzes vadam, der parēķināt un salīdzināt paredzamās izmaksas un ieguvumus ar siltumsūkņu vai modernu granulu katlu uzstādīšanas un ekspluatācijas izdevumiem, izvērtējot visus par un pret.

Teorētiski iespējams veikt arī kombinētās apkures ierīkošanu, uzstādot gāzes katlu kombinācijā ar saules kolektoriem, tādējādi iegūstot vēl lielāku efektivitāti. Taču saules pie mums ir tik, cik ir, saules kolektoru uzstādīšana prasa diezgan lielas investīcijas, to atmaksāšanās laiks ir visnotaļ ilgs, tādēļ praksē šobrīd šāda kombinēšana nenotiek.

Kamēr nebūs īpaša investīciju atbalsta fonda, šāds risinājums arī visdrīzāk paliks tikai atsevišķu projektu līmenī, un to realizēs vien cilvēki vai iestādes, kam netrūkst līdzekļu un/vai kas izceļas ar īpaši zaļu domāšanu un tālu skatienu nākotnē.

Lasīt turpinājumu Apkures veida un iekārtas izvēlē svarīgi ņemt vērā visus faktorus

Konsultēja SIA Robert Bosch siltumtehnikas nozares
tirdzniecības vadītājs Baltijā Uldis Krusts.