Kā no pārtikas atkritumiem iegūt dabīgu, barības vielām bagātu mēslojumu telpaugiem? 3 kompostēšanas metodes dzīvoklī
Lai tuvotos Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem vides un klimata mērķiem, no pagājušā gada bioloģisko atkritumu šķirošana visā Latvijā ir obligāta, taču īpaši daudzdzīvokļu ēkās jaunā paraduma ieviešana sokas gausi. Par to, ko iesākt ar bioloģiskajiem atkritumiem un kā uzsākt kompostēšanu, un – kā to labāk darīt dzīvokļa apstākļos, stāsta agronome, mikrobioloģe un Instagram bloga @daarzniece izveidotāja Jūlija Vilcāne, kā arī “Bonava Latvija” ainavu arhitekte Alise Damberga.
Citu valstu tūristi bieži vien jūsmo par pilsētnieku puķēm pilnajām palodzēm un krāšņajiem ziediem, kas vasarās rotā balkonus. Ainavu arhitekte Alise Damberga uzskata, ka nākamais solis – ne vien daiļu augu audzēšana, bet arī komposta veidošana daudzdzīvokļu ēkā – ir pavisam viegli sperams: “Kompostu var veidot ne tikai privātmājas dārzā, bet arī dzīvoklī – tā ir lieliska iespēja samazināt pārtikas atkritumus un iegūt dabīgu, barības vielām bagātu mēslojumu balkona un terašu dārzam vai telpaugiem.”
Viņa uzsver, ka īpaši jauno projektu iedzīvotājiem ir plašas iespējas izmantot kompostēšanas priekšrocības: “Plašie un gaišie balkoni ļauj veidot urbānos dārzus, bet terases pārtop par zaļajām oāzēm, kur iespējams audzēt svaigus garšaugus un pat dārzeņus. Balkontomāti podos visticamāk arī 2025. gada vasarā būs pilsētnieku iecienīts trends. Turklāt vairākos jauno māju kvartālos izveidotās koplietošanas dārzniecības kastes sniedz iespēju ne tikai stādīt augus, bet arī dalīties ar kompostu, kas izveidojies no koplietošanas dārzu bioloģiskajiem atkritumiem, tādējādi veicinot ilgtspējīgu dzīvesveidu un kopienas vienotību.”
Ko iegūst augi?
Foto: Freepik.com/ rawpixel.com
Komposts nodrošina augus ar būtiskām barības vielām, uzlabo augsnes struktūru un palīdz saglabāt mitrumu, skaidro Jūlija. Tas veicina labvēlīgu mikroorganismu aktivitāti, kas uzlabo barības vielu uzsūkšanos un palīdz augiem cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem. Turklāt komposts rada tādu vidi ap augu sakņu sistēmu, kas padara augus izturīgākus pret sausumu un citiem vides izaicinājumiem. “Piemēram, komposta pievienošana puķu podu zemei līdzsvaro augsnes pH līmeni un palīdz cīnīties ar kaļķainu ūdeni, kas traucē auga attīstību un ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ augs regulāri jāpārstāda,” skaidro J. Vilcāne. Turklāt, tieši pareizi izvēlētā kompostēšanas metode palīdzēs izvairīties no smakām, kas nereti rodas no vienkāršas bioloģisko atkritumu tvertnes dzīvoklī.
Kompostēšanas metodes dzīvoklī
1. Vermikompostēšana
Vermikompostēšana ir metode, kurā bioloģiskos atkritumus pārstrādā Kalifornijas sarkanās sliekas. Tās ne tikai kļūst par savdabīgu mājdzīvnieku, bet arī ātri sadala pārtikas atlikumus un pārvērš tos augstvērtīgā kompostā – vermikompostā. “Šī metode ir piemērota arī dzīvokļiem, jo tai nav nepieciešama liela platība un tā nerada nepatīkamu aromātu,” skaidro Jūlija Vilcāne un iesaka izvēlēties speciāli izveidotas vermikompostēšanas kastes ar ventilācijas sistēmu, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju un uzturētu optimālu mitruma līmeni. Jāatceras, ka vermikopostā nevar likt slimību skartus augus, jo kopostēšanas procesā tās bojā bieži vien neaiziet.
2. Bokaši metode
Bokaši metode izmanto īpašu mikroorganismu maisījumu, kas anaerobā vidē fermentē pārtikas atkritumus, pārvēršot tos barības vielām bagātā substrātā. Atšķirībā no tradicionālās kompostēšanas, bokaši kompostētājs ir noslēgta tvertne, kas neļauj izplatīties smakām, padarot to ideāli piemērotu lietošanai pat nelielā dzīvoklī. “Bokaši kompostēšana ir īpaši praktiska, jo tajā var ievietot arī nelielas pārtikas atliekas, liet izskalotās medus burkas, vai piena, krējuma pakas šķidrumu, kas tradicionālajā kompostā nav ieteicami,” skaidro Jūlija Vilcāne. Turklāt bokaši spaiņa apakšā ir krāns, caur kuru var noliet fermentācijas šķidrumu. Šo šķidrumu, atšķaidot attiecībā 1:100, var izmantot augu laistīšanai, piešķirot tiem papildu barības vielas.
Kad spainis ir pilns, iegūto fermentēto masu var izmantot dobju ielabošanai vai pievienot zemei garšaugu kastēs un podos. Lai saglabātu nepieciešamo mikroklimatu un nodrošinātu veiksmīgu fermentācijas procesu, trauks jāatver pēc iespējas retāk un jātur siltās, bet ne karstās iekštelpās. Tāpat fermentācijas veicināšanai ieteicams pievienot speciālus mikroorganismus, kas paātrina procesu un uzlabo fermentētā šķīduma kvalitāti. Ja iegūtā komposta ir vairāk, nekā nepieciešams, to var dalīt ar citiem vai izmantot apkārtnes uzlabošanai, izkaisot vietās, kur trūkst auglīgas augsnes, piemēram, ceļa malās vai pļavās. Svarīgi ir kompostu vienmērīgi izlīdzināt, lai tas nepaliktu kaudzēs, nodrošinot vienmērīgu barības vielu izplatību.
3. Elektriskie kompostētāji
Mūsdienīga un īpaši ērta alternatīva ir elektriskie kompostētāji, kas, izmantojot siltumu un mehānisku sajaukšanu, ātri pārstrādā pārtikas atkritumus kompostā. Šīs ierīces ir kompakti un efektīvi risinājumi, kas lieliski piemēroti mazām telpām, piemēram, noliktavām un pilsētas dzīvokļiem, jo neprasa īpašu uzraudzību un nodrošina ātru kompostēšanas procesu. Procesa uzlabošanai, J. Vilcāne iesaka pievienot derīgos mikroorganismus. Lai gan elektriskajiem kompostētājiem ir salīdzinoši augstākas izmaksas, Alise Damberga uzsver, ka šis ieguldījums ilgtermiņā atmaksājas, jo samazina atkritumu daudzumu un nodrošina dabīgu barības vielu avotu augiem.