Kā parūpēties par savu un sava mājokļa drošību? Atgādina apdrošinātājs

"Gjensidige Latvija" pieejamie dati liecina, ka 60% Latvijas iedzīvotāju par savu vērtīgāko materiālo īpašumu uzskata mājokli. Diemžēl, to nereti piemeklē dažādi nelaimes gadījumi – no 2021. gada līdz šim brīdim, uzņēmums saviem Baltijas klientiem izmaksājis 19 miljonus eiro ar mājokļa drošību saistītos apdrošināšanas pieteikumos. Lai arī visbiežāk nelaimes gadījumi saistīti ar novecojušu mājokļa cauruļvadu sistēmu vai elektroinstalāciju, nereti iemesls ir pašu iedzīvotāju neuzmanība. Jau sesto gadu pēc kārtas "Gjensidige Latvija" “Mājokļa drošības mēneša” ietvaros atgādina, kā varam parūpēties par savu un sava mājokļa drošību.

“No nelaimēm nav pasargāts neviens. Ik gadu strādājam pie iedzīvotāju izglītošanas par mājokļa drošības jautājumiem, tādējādi mazinot negadījumu skaitu valstī, kas saistīti ar mājokļa drošību. Tomēr saskaramies ar vienu un to pašu problēmu – cilvēki tiecas domāt, ka viņi ir pasargāti no nelaimes un ikdienā rīkojas neuzmanīgi. Rūpes par mājokļa drošību būtu jāuztver kā vairāku pārdomātu darbību kopums, kas ietver sevī potenciālo risku apzināšanu, preventīvo darbību veikšanu, izpratni par rīcību krīzes situācijā un apdrošināšanu kā glābiņu nelaimes radīto seku mazināšanai. Mums pieejamie dati liecina, ka tikai 40% Latvijas iedzīvotāju parūpējušies par mājokļa apdrošināšanu. Nereti tie ir cilvēki, kuru iegādājušies dzīvokļus ar banku starpniecību, kad apdrošināšana ir aizdevēja obligātā prasība. Jāatceras, ka negadījuma brīdī apdrošināšana var nosegt ar nelaimi saistītos izdevumus, pasargājot mūs no neparedzētiem izdevumiem,” stāsta Sanita Glovecka, "Gjensidige Latvija" vadītāja.

Visbiežākā nelaime mājokļos – ūdens postažas

Statistikas dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs visbiežāk mājokļos notikuši ūdens radīti bojājumi. Arī Latvijas iedzīvotājus šī laika periodā visbiežāk mājokļos pārsteigušas ūdens noplūdes – tieši tas kalpojis par iemeslu 1711 reģistrētajiem negadījumiem.  

Viens no galvenajiem applūšanas iemesliem – novecojušas cauruļvadu sistēmas, kas padomju laiku mājokļos nereti joprojām nav nomainītas. Lai arī cauruļvadu plīsumus paredzēt ir sarežģīti, svarīgi savlaicīgi zināt, kur mājoklī atrodas ūdens noslēgšanas ventiļi. Nereti pieviļ arī radiatori, boileri vai veļasmašīnas. Latvijas cietā ūdens ietekmē ierīces oksidējas un varam piedzīvot cauruļu plīsumus. Lai izvairītos no šādām nelaimēm, savlaicīgi jāveic visu ūdensapgādes sistēmu pārbaude, kā arī jāpievērš uzmanība ierīču tehniskajai apkopei. Ideālā variantā veļasmašīnai un trauku mazgājamai mašīnai jāparedz atsevišķs krāns, kuru var aizgriezt, ierīci nelietojot. Savukārt, dodoties ilgākos pārbraucienos, ieteicams pilnībā noslēgt mājokļa ūdensapgādi. Jāatceras, ka applūšanas gadījumā liela postaža tiek nodarīta arī kaimiņiem, kuru zaudējumus segs plūdu izraisītājs. Šajā gadījumā var palīdzēt civiltiesiskā apdrošināšana.

Ugunsgrēks – visdārgākais risks

Dati liecina, ka izmaksu ziņā privātīpašumiem postošākie ir uguns nodarītie zaudējumi. Diemžēl, šie negadījumi nereti paņem arī cilvēku dzīvības. Liesmas spēj izplatīties ļoti strauji un tās kontrolēt ir ļoti grūti. Izceļoties ugunsgrēkam, visu var izšķirt sekundes, jo uguns un dūmi ļoti ātri izplatās, tādēļ dūmu detektors ir lielisks palīgs, kas laikus ziņo par nelaimi. Jaunākie "Gjensidige" valsts iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 30% no Latvijas iedzīvotājiem joprojām nav uzstādīti dūmu detektori. To uzstādīšana ievērojami samazina traģēdiju risku, jo fiksē liesmas jau pēc aptuveni 30 līdz 60 sekundēm, attiecīgi, pievēršot gan mājinieku, gan kaimiņu uzmanību un ļaujot savlaicīgi izsaukt palīdzību.

Ugunsgrēku cēloņi mēdz būt dažādi – gan apkures sistēmu bojājumi, gan elektroierīču īssavienojumi. Iemesls ugunsnelaimēm var būt saistīts arī ar nevērību un neuzmanīgu rīcību ar uguni – bez uzmanības atstātas sveces, cepeškrāsnī ievietoti trauki, kas nav izgatavoti no karstumizturīga materiāla,  kamīna tuvumā novietotas viegli uzliesmojošas lietas un citas līdzīgas situācijas.

Apdrošinātājs atgādina – lai arī nelielu liesmu mājoklī var censties nodzēst ar ugunsdzēšamo aprātu, drošība ir pirmajā vietā. Ja novēro ugunsgrēku, steidz evakuēties un izsauc ugunsdzēsējus.

Pēdējo gadu tendence – arvien skarbākas vētras un lielāki zaudējumi mājoklim

Pēdējo gadu laikā mēs piedzīvojam arvien stiprākas dabas stihijas, kas rada bojājumus mājokļiem. Kā otrā visbiežākā nelaime gan Latvijā, gan Baltijas valstīs kopumā, ir tieši dabas stihiju radītie bojājumi (vētras laikā mājas jumtam vai auto uzkritis koks, krusas izsists logs, plūdu laikā bojāts mājas pirmais stāvs u. tml.) Pēdējo trīs gadu laikā apdrošinātājs saņēmis 711 šādu negadījumu pieteikumus. Baltijā dabas stihiju izraisīto negadījumu atlīdzības sasniegušas 3,5 miljonus eiro, no kuriem gandrīz miljons eiro izmaksāts Latvijas iedzīvotājiem. 

Nesen piedzīvotās vētras iezīmē pozitīvu tendenci – Latvijas iedzīvotāji izrādījuši arvien lielāku vēlmi pēc finansiālās drošības sajūtas, ko sniedz mājokļa apdrošināšana. Pēdējos gados klienti izvēlas īpašuma apdrošināšanai plašāku apdrošināto risku segumu, tas ir "Visu risku" apdrošināšanu. Klienti ir gatavi maksāt par polisi mazliet vairāk, bet saņemt pretim lielāku drošības garantu.

Aptauja veikta šā gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Nielsen”, kopumā aptaujājot 1600 iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 64 gadiem.