Kā pasargāt dārzu no salnām?

Pavasaris dārzkopjiem ierasti ir rosīgs un atbildīgs laiks, kas iezīmē jaunu dārza sezonu, taču tas var būt arī īpaši izaicinošs – pavasara salnas var nodarīt ievērojamu kaitējumu gan daudzgadīgajiem augiem, gan tikko iesētiem vai iestādītiem dārza stādiem. Vēsās naktis aprīļa un maija sākumā ir īsts pārbaudījums gan siltummīlošiem augiem, gan dārzkopju pacietībai. Viena vienīga salna var apdraudēt vairāku mēnešu darbu, tāpēc ir svarīgi rīkoties laikus. Kā mazināt salnu negatīvo ietekmi? Lasi tālāk!

Kuri augi ir visjutīgākie?

Īpaši jutīgas pret salnām ir tādas siltummīlošās kultūras kā tomāti, paprika, baklažāni, ķirbji un gurķi, kā arī dēsti un podu augi, kas vēl nav nostiprinājušies zemē. Arī ziedošie augļu koki un ogulāji – ābeles, ķirši, plūmes, zemenes un dzērvenes – šajā laikā var ciest, ja netiek pienācīgi aizsargāti. Šos augus salnas var ne tikai sabojāt, bet pat izraisīt pilnīgu ziedu, lapu vai visa auga bojāeju, tādējādi radot ražas zaudējumus. Tāpēc jutīgākajiem augiem jāpievērš īpaša uzmanība un jāveic to aizsardzības pasākumi pirmām kārtām.

Praktiskā aizsardzība ar pārklājumiem

Autors: Shutterstock.com

Viens no efektīvākajiem dārzaugu aizsardzības veidiem ir agrotīkls vai agroplēve – elpojoši, bet siltumu aizturoši materiāli, ko pārklāj pāri dobēm vai izmanto siltumnīcās augu papildu piesegšanai. Tie pasargā augus no tiešas aukstuma ietekmes un var radīt pat par dažiem grādiem siltāku mikroklimatu.

Autors: Shutterstock.com

Mazāku augu aizsardzībai var izmantot arī nogrieztas PET pudeles vai improvizētus segmateriālus, piemēram, vecus kokvilnas palagus, dvieļus vai T-kreklus. Šādus audumus pārklāj virs augiem, veidojot siltu gaisa telpu, un nostiprina ar mietiem vai akmeņiem. Jāuzmanās, lai pārklājums nenospiež augu un ļauj tam elpot – īpaši svarīgi, lai audums nepieskaras pašām lapām un neuzkrāj mitrumu uz auga virsmas.

Mitrums kā siltuma avots

Autors: Freepik.com/ freepik

Ne mazāk svarīga ir laistīšana – mitra augsne saglabā siltumu labāk nekā sausa, tāpēc augus ieteicams aplaistīt vakarā pirms prognozētās salnas. Ūdens konteineri, novietoti siltumnīcās, dienas laikā uzkrāj siltumu un naktī to pakāpeniski atdod, uzturot gaisa temperatūru stabilāku. Savukārt īpaši jutīgus augus, piemēram, dzērvenes vai dēstus, iespējams aizsargāt, izmantojot smidzināšanu ar ūdens miglu – veidojoties ledus kārtiņai, izdalās siltums, kas var pasargāt pat pie -4 līdz -6 °C.

Dūmošana un mikroklimata uzlabošana

Vēl viena metode, kas mūsdienās tiek izmantota retāk un ir videi mazāk draudzīga, taču joprojām sastopama lielākos dārzos vai lauku apvidos, ir dūmošana. Rīts pirms salnas ir piemērots brīdis aizdedzināt dūmu sveces vai ugunskurus vairākās dārza vietās – tie var radīt nelielu temperatūras paaugstinājumu un samazināt siltuma starojuma zudumus. Lai gan šī metode nav videi draudzīgākā un tās efektivitāte ir ierobežota, tā var kalpot kā papildu aizsardzība ārkārtas situācijās.

Bioloģiskā aizsardzība ar preparātiem

Autors: Shutterstock.com

Salnu ietekmes samazināšanā arvien lielāku lomu spēlē arī bioloģiski aktīvi preparāti. Piemēram, preparāti, kas balstīti uz cukurbiešu ekstraktu un glicīna betaīnu, tiek izmantoti kā dabiski augu imunitātes stiprinātāji. Tos izsmidzina aptuveni diennakti pirms gaidāmās salnas, un tie palīdz augam labāk pārciest stresu un temperatūras svārstības. Efekts var saglabāties līdz pat trim nedēļām. Papildus var izmantot jūras aļģu ekstraktus un augšanas veicinātājus, kas nostiprina augu šūnu struktūru un palielina izturību pret ārējiem faktoriem. Jāņem vērā, ka bioloģisko aizsarglīdzekļu efektivitāte var būt atkarīga no konkrētā preparāta un apstākļiem. 

Gudra stādīšanas vietas izvēle

Autors: Freepik.com/ prostooleh

Svarīgs aspekts, par ko padomāt jau preventīvi, ir arī stādījumu vietas izvēle – augus nevajadzētu stādīt zemienēs vai vietās, kur veidojas aukstuma kabatas un migla. Labākas ir viegli paaugstinātas vietas ar labu gaisa cirkulāciju. Sakņu zonai var palīdzēt arī organiskie materiāli – piemēram, komposts vai kūdra, kas kalpo kā siltuma spilvens. Jo siltāka un dzīvāka augsne, jo labāk tā palīdz augiem tikt galā ar temperatūras svārstībām.

Augu norūdīšana pirms stādīšanas

Ja dēsti audzēti iekštelpās vai siltumnīcā, tos nevajadzētu uzreiz stādīt atklātā laukā bez iepriekšējas pieradināšanas. Norūdīšanas process ilgst aptuveni nedēļu – augus katru dienu iznes uz āru, sākot ar vienu divām stundām dienā un pakāpeniski palielinot laiku. Tas palīdz augiem pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un padara tos izturīgākus arī pret iespējamām salnām.

Tehnoloģijas un prognožu izmantošana

Autors: Pexels.com/ Mochammad Algi

Lai laikus sagatavotos salnām, var izmantot precīzas laikapstākļu prognozes – gan vietējo meteoroloģisko dienestu mājaslapas, gan populāras lietotnes. Īpaši noderīgas var būt arī agroprognožu lapas vai aplikācijas, kas tostarp brīdina par salnām.

Kā rīkoties, ja bojājumi jau nodarīti?

Pēc salnas bojātie augi var izskatīties ļengani, lapas kļūst tumšas vai ūdeņainas. Ja bojājumi ir nelieli, augs var atjaunoties pats. Smagākos gadījumos nepieciešams nogriezt apsalušās daļas (vēlams tikai pēc vienas divām dienām, kad bojājumi pilnībā redzami), nodrošināt mērenu mitrumu un lietot augšanas stimulatorus, lai veicinātu atjaunošanos.

“Salnas komplekts” – kam jābūt pa rokai?

Lai salna nepārsteigtu nesagatavotu, dārzkopjiem ieteicams sagatavot nelielu “komplektu”, kurā ietilpst:

• agrotīkls un agroplēve dažādos izmēros,
• mieti vai karkasi pārklājuma stiprināšanai,
• plastmasas pudeles vai burkas individuālai augu aizsardzībai,
• sveces, skali vai citi dūmošanai piemēroti materiāli,
• smidzinātājs vai laistāmā kanna,
• augšanas stimulatori vai augu imunitāti stiprinoši līdzekļi,
• termometrs un lukturītis nakts pārbaudēm.

Lai arī salnas dārzā ir neizbēgamas, tās nav neuzvarams pretinieks. Ar rūpīgu plānošanu un sagatavošanos dārzs var veiksmīgi pārciest pat bargākās pavasara salnas, nodrošinot ražas bagātu sezonu.