Kā rīkoties, ja mājai nosēdušies pamati?

Ir tikai normāli, ka ēkas pamati laika gaitā nosēžas, tomēr, ja šim procesam netiek veltīta pienācīga uzmanība, var tikt nodarīts kaitējums gan pamatu konstrukcijai, gan pašai mājai. Tieši tāpēc gan esošajiem, gan potenciālajiem māju īpašniekiem ir vērts zināt, kam un kādos gadījumos ir jāpievērš uzmanība un kā rīkoties, ja mājai nosēdušies pamati.

Grunts nostiprināšana

Normālā situācijā grunts, uz kuras tiek būvēti ēkas pamati, tiek papildus sablīvēta un nostiprināta, lai pēc iespējas labāk atbalstītu pamatu konstrukcijas apakšdaļu; ja grunts nav labi sablīvēta, pamati nosēžas vairāk nekā ierasti, it īpaši pirmajos ekspluatācijas gados. Primāro grunts nostiprināšanas posmu parasti veic speciālas celtniecības iekārtas, izspiežot gaisu un nedaudz ūdens no augsnes un sablīvējot to.

Sekundārā nostiprināšana būtībā ir process, kas noris ilgākā laika posmā – jau pēc tam, kad mājas svars gadiem ilgi spiež uz grunti. Kad mājas svara ietekmē augsne tiek sapresēta, notiek arī tā sauktā pamatu sēšanās. Pastāv trīs pamatu sēšanās veidi, no kuriem viens parasti rada lielāku kaitējumu ēkām nekā pārējie divi.

Tipiskākie pamatu sēšanās veidi

Autors: shutterstock.com

Vienota pamatu sēšanās ir process, kad māja vienmērīgi nosēžas pa visu perimetru; tā viegli iegrimst, nesasveroties vai vienai daļai nenosēžoties vairāk nekā otrai.

Pamatu sēšanās, tiem sasveroties, ir process, kad ēkas pamatu viens gals vai puse paliek savā vietā, savukārt pretējā puse vai gals sēžas, pamatiem tomēr paliekot neskartiem. Varētu teikt, ka māja sagāžas vai noliecas uz vienu pusi.

Atšķirīgas pamatu sēšanās gadījumā viena pamatu daļa paliek savā vietā, kamēr cita šīs konstrukcijas daļa kādas ietekmes rezultātā iegrimst vai izmainās. Tas nozīmē, ka pamatu konstrukcijai un galu galā arī ēkai var tikt nodarīts būtisks kaitējums, kas arī ir sliktākais no pamatu sēšanās veidiem.

Kāpēc pamatu stāvoklim jāpievērš uzmanība?

Pamatu izteikta kustēšanās vai sēšanās var izraisīt plaisas santehnikas caurulēs vai kanalizācijas izvados, deformēt spāres, kā arī citādi sabojāt dažādus ēkas konstrukcijas fragmentus. Atsevišķos gadījumos pamatu problēmu vai citu bojājumu novēršanas izmaksas var būt visai augstas, un, ja pamatiem nepieciešami remontdarbi, piemēram, plākšņu pacelšana, parasti ir nepieciešama būvdarbu veikšanas atļaujas.

Ja arī atsevišķos gadījumos remontu var veikt pašu spēkiem, visbiežāk būs nepieciešama lieljaudas celtniecības tehnika. Pamatu sēšanās gadījumā ieteicams uzreiz vērsties pie sertificēta un kvalificēta būvniecības uzņēmuma un ēkas pamatu apsekošanu uzticēt pieredzējušam būvinženierim.

Pamatu stiprināšana

Autors: shutterstock.com

Pamatus galvenokārt stiprina no ēkas ārpuses, izveidojot jauna dzelzsbetona kārtu. Var tikt izmantota torkretēšanas tehnika, kad betons tiek ieklāts, izmantojot saspiestā gaisa enerģiju. Sacementējošā maisījuma strūkla tiek virzīta uz dažādām remontējamām virsmām, kā arī uz armatūru iekļaujošām virsmām un tilpumiem, betonam aizpildot visas plaisas un tukšumus un veidojot ar pamatu monolītu konstrukciju.

Ja pamati nosēdušies, viens no risinājumiem ir arī ar divu metru atstarpi izrakt bedres, aptuveni pusmetru dziļākas par pamatu pēdu, ko pilda ar smilts–šķembu slāni. Šajās bedrēs ievieto un iecementē jaunus atbalsta stabiņus (tērauda vai dzelzsbetona), kas papildus nostiprinās pamatus.