Kad jāustāda dūmu detektors katrā dzīvoklī
Jau vairāk nekā gadu Latvijā darbojas jaunie Ugunsdrošības noteikumi. Tajos ir noteiktas dažas jaunas prasības, kas attiecas uz mājokļu īpašniekiem – gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Tostarp šie noteiktumi paredz dūmu detektora uzstādīšanu katrā dzīvoklī, savukārt ventilācijas šahtas "atbrīvot" no tvaika nosūcējiem. Par to, līdz kādam termiņam tas ir jāizdara un kas kontrolēs šo noteikumu ieviešanu, pastāstīja ugunsdrošības inženieris Artūrs Laizāns.
1.Vai saskaņā ar noteikumiem, ir nepieciešams, lai dūmu detektors atrodas katrā daudzdzīvokļu mājā un kur?
Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem 119.p, dzīvoklī nepieciešams uzstādīt autonomu ugunsgrēka detektoru. Detektoru nepieciešams uzadīt tikai dzīvoklī. Vienam detektoram jābūt katrā dzīvoklī. Detektori netiek uzstādīti kāpņu telpās.
Papildus tam detektorus nepieciešams uzstādīt viendzīvokļa objektā (individuālā ģimenes māja, villa, mežsarga māja, lauku māja, vasarnīca, dārza māja). Ka arī, ja viendzīvokļa objektā vai dzīvoklī ir divi un vairāk stāvi, tad autonomo detektoru uzstāda katrā stāvā.
Prasība stāsies spēkā no 1.01.2020, kā tas minēts Ugunsdrošības noteikumu 517.p.
2.Kas maksās par dūmu detektora ievietošanu mājās?
Ugunsdrošības noteikumu Nr.238 1. punkts nosaka, ka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas. Sakarā ar to, dzīvokļa īpašniekam jārūpējas par ugunsdrošības prasībās ievērošanu.
Dzīvokli ar detektoru nodrošina pats īpašnieks.
3.Vai dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē var piedāvāt arī savu risinājumu ugunsdrošības paaugstināšanai – piemēram, numurēt stāvus kāpņu telpās, izvietot kāpņu telpās ugunsdzēšamos aparātus, smiltis, utt.?
Stāvu numerāciju veic pārvaldnieks (gadījumā, ja pārvaldnieks saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu ir atbildīgs par ugunsdrošību koplietošanas telpās). Ugunsdzēsības aparātus labāk uzstādīt dzīvoklī, labāk izvelēties tādu, lai dzēstspēja būtu vismaz 21A 113B. Tādā gadījumā sasaukt sapulci nav nepieciešams.
Savukārt Viendzīvokļa objekti obligāti būs jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu ar dzēstspēju vismaz 21A 113B jau no 1.01.2020.
4.Vai no 2017. gada 1. septembra ar sensoriem būs jāaprīko gāzes plītis un gāzes katli?
No 2017. gada 1. septembra sensoriem, kas fiksē dabasgāzes noplūdes, ir jābūt uzstādītiem visās dzīvojamajās telpās, kuras gāzes katls apsilda vismaz ar 50Kw jaudu. Sensoram jābūt uzstādītam arī tad, ja gāzes katls atrodas bēniņos vai pagrabā – neatkarīgi no tā jaudas.
Dzīvokļa gāzes plītīm jauda ir zemāka par 50 kW, līdz ar to gāzes noplūdes signalizējošo detektoru uzstādīt nevajag. Gadījumā, ja plīts jauda ir lielāka par 50kW, tad obligāti nepieciešams uzstādīt gāzes noplūdes signalizējošo detektoru.
Daudzdzīvokļu mājas gāzes katlu būs nepieciešams aprīkot ar gāzes noplūdes signalizējošo detektoru.
5.Vai drīkst dabīgās ventilācijas kanālam pievienot tvaika nosūcējus?
Ir arī noteikumu norma, kas stāsies spēkā tikai no 2019. g. - daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves.
Ja virtuvē jau ir tvaika nosūcējs, kas savienots ar virtuves ventilācijas aili un virtuvē nav papildus alternatīva kanāla (Brīva ventilācijas aile/kanāls), ir nepieciešams izbūvēt jaunu papildus kanālu.
6.Kas pārbaudīs detektora esamību un ventilācijas ailes dzīvoklī?
To var pārbaudīt Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors. (Pēc attiecīgas informācijas saņemšanas vai veicot neplānoto ugunsdrošības pārbaudi).
riga.lv