Kad siltināt mājokli no iekšpuses? Stāsta eksperti
Dzīvošana kopīpašumā vai ēkā, kas atzīta par kultūrvēsturiskas nozīmes objektu, nāk komplektā ar izaicinājumiem gadījumā, ja vēlies domāt par mājokļa renovācijas darbiem. Siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma "Kingspan" eksperti apkopojuši situācijas un padomus, kad telpu siltināšana no iekšpuses var būt efektīvākais risinājums.
“Situācija energoresursu tirgū diktē pieaugošas cenas jau vairākus mēnešus, turklāt šobrīd esošā situācija pasaulē būs faktors, kas šo cenu pieaugumu varētu stiprināt. Siltināšana ir labs veids, kā sevi pasargāt no energoresursu tirgus svārstībām un uzlabot sava mājokļa vidi arī no komforta viedokļa, taču ir situācijas, kad ēkas fasādes siltināšanas vai renovācijas darbi gluži vienkārši nav iespējami – piemēram, neiegūts kvorums daudzdzīvokļu nama balsojumā var nostādīt iedzīvotāju ķīlnieka lomā, jo veikt darbus bez vairuma piekrišanas nav iespējams. Siltināšana no telpas iekšpuses var kalpot par risinājumu ne tikai šai, bet arī citām problēmsituācijām,” teic siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.
Daudzdzīvokļu nama renovācijas balsojumā nav iegūts kvorums
Cilvēkam mitinoties dzīvoklī, viņš dzīvo kopīpašumā, kur lēmumi par remontdarbiem visbiežāk jāpieņem ar dzīvokļa īpašnieku vairākuma piekrišanu. Tas var būt sarežģīti un nostādīt iedzīvotājus nepatīkamās situācijās – dzīvokļa gaisa temperatūra neatbilst vajadzīgajam komforta līmenim, no sienām pūš un tās ir aukstas, bet remontēt nedrīkst.
Šādās situācijās lieti atcerēties, ka dzīvokļa iekšpusē tu joprojām esi saimnieks un vari veikt uzlabojumus pēc savas patikas. Mūsdienās tirgū pieejami tādi siltināšanas risinājumi, ko no iekšpuses var instalēt jebkurš praktisks latvietis ar attiecīgajiem instrumentiem, piemēram, poliuritāna (PIR) vai fenolisko putu siltumizolācija, kas ir risinājums, kur cieta un efektīva siltumizolācija ir salīmēta kopā vienā konstrukcijā ar ģipškartonu un siltināšanas paneli telpas siltināšanai no iekšpuses. Tā ir gatava plāksne ar mainīgiem siltumizolācijas biezumiem, ko savā istabā var instalēt jebkurš. Šie materiāli ir pietiekami efektīvi, lai vērā ņemams efekts tiktu iegūts, siltinot tikai tās sienas, kas ir vērstas uz ēkas ārpusi (“auksto pusi”) – tas arī palīdz ietaupīt resursus un laiku, jo šādu moduļu izmantošana pretēji izplatītajai metāla rāmju konstruēšanai var samazināt paša vai speciālistu darba noslodzi vismaz uz pusi.
Kultūrvēsturiski objekti vai tikko nokrāsota fasāde
Lai arī siltināt ēku no ārpuses ir tehniski vispareizāk, jo māja tiek iekonservēta tās siltajā daļā, ir situācijas, kad to paveikt nevar – šis būs aktuāli, ja iedzīvotāji dzīvo ēkā, kas atzīta par kultūrvēsturisku objektu. Tāpat cilvēki nevēlas veikt ārsienas darbus, ja, piemēram, fasāde nesen kosmētiski nokrāsota, vai vasarnīcā nav vēlmes šķirties no skaistā koka dēļu apšuvuma.
Vasarnīcās un jebkurās ierobežotās telpās, svarīgi ir darbu rezultātā nepazaudēt apdzīvojamo laukumu. Siltinot ar iepriekš minēto risinājumu un izmantojot siltumizolācijas paneļus ar ģipškartonu, vērā ņemamu rezultātu sasniegšanai pietiek ar četrus līdz piecus centimetrus biezu siltināšanas slāni, kamēr vates risinājums ierasti pieprasa 10 centimetru platumu.
Cīnies ar pelējuma problēmu
Viena no galvenajām problēmām dzīvokļu namos mēdz būt pelējums, kas var iedzīvoties ēkas stūros, daudzdzīvokļu ēku gala sienās un logu ailēs, kur ir aukstas virsmas.
Ja pelējumu prasmīgi noņem, tad, uzstādot tiem pa virsu siltumizolācijas paneli ar ģipškartonu, ir iespējams radīt tādus apstākļus, lai pelējums tur, visticamāk, neatgrieztos. Attiecīgie siltumizolācijas materiāli neļauj mitrumam iekļūt konstrukcijā, un tā rezultātā neveidojas kondensāts, kas ir par iemeslu, kāpēc pelējums radies iepriekš.
Esi ierobežots budžetā un vēlies būt elastīgs plānošanā
Daudziem siltināšanas no iekšpuses process asociējas ar metāla rāmju vai citu konstrukciju izveidi, taču tas līdzi nes lielu daudzumu putekļu, patērē krietni vairāk laika un līdz ar to arī izdevumus par materiāliem un darbu. Dažādi moderni risinājumi atļauj novietot siltumizolācijas paneli ar ģipškartonu pie sienas, pēc kā atliek vien tās mehāniski piestiprināt.
Tas palīdz atvieglot procesu, jo, piemēram, siltinot virtuves ārsienu no iekšpuses, nebūs nepieciešams atbrīvot telpu no virtuves tehnikas. Piemēram, ja sienas platība ir septiņi kvadrātmetri, tad šādu platību iespējams viegli, ātri un ērti nosiltināt, par materiāliem iztērējot aptuveni 150 – 200 eiro un rezultātā iegūstot gaisa temperatūras paaugstināšanu par aptuveni trīs līdz pieciem grādiem, kas, protams, var atšķirties no ēkas uz ēku.
Šāda sistēma arī nozīmē to, ka siltināt māju vari pa daļām – sākt ar virtuvi un doties tālāk pa istabām uz priekšu. Tas ļauj elastīgi plānot gan savu laiku, gan neiztērēt milzīgu naudu par visiem materiāliem reizē.