Kāda bijusi šī būvdarbu sezona uz valsts ceļiem?

Līdz novembra beigām visos valsts ceļu remontdarbu posmos iestāsies tehnoloģiskais pārtraukums. Šajā sezonā kopumā darbi noritēja 87 objektos, no kuriem 20 objektos turpināsies nākamajā sezonā. Tā norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. Viņš atzīmē, ka sezona nav bijusi slikta, tomēr to ietekmēja laikapstākļi, īpaši sezonas otrajā pusē, un resursu trūkums.

Kāda bijusi šī būvdarbu sezona uz valsts ceļiem? Vai tā iezīmējās ar ko atšķirīgu no iepriekšējās?

Šajā būvdarbu sezonā tirgū joprojām bija daudz pasūtījumu ceļu būvdarbu jomā. Tie bija ne tikai LVC pasūtījumi, bet arī pašvaldību un VAS "Latvijas Valsts meži". Līdz ar to būvniekiem bija jūtams resursu trūkums – gan cilvēku, gan materiālu. Visizteiktāk to varēja just tieši tiltu būvniecības jomā. Proti, izsludinātajos iepirkumos pieteicās maz pretendentu, un cenas bija augstākas nekā sākotnēji plānots, īpaši mazāka apjoma darbiem. Resursu trūkuma dēļ darbus vajadzēja sasteigt, un tas savukārt ietekmēja kvalitāti.

Cik objektos uz valsts ceļiem kopumā šogad noritēja darbi, un vai esat apmierināti ar rezultātiem?

Darbi valsts ceļu tīklā notika 87 objektos, no kuriem tie tika pabeigti 67 objektos, bet atlikušajos 20 darbi turpināsies nākamajā būvniecības sezonā. Bija arī tādi objekti, kuros šogad darbus nebija iespējams veikt sākotnēji plānotajā apjomā. Iemesls tam bija pretendentu piedāvātās pārāk augstās cenas, tāpēc mēs pārplānojām darbus un sludinājām konkursus atkārtoti.

Tas nozīmē, ka šie darbi tiks uzsākti/pabeigti nākamajā būvniecības sezonā?

Jā, tā ir paredzēts. Kā jau minēju, mums nācās pārplānot šim gadam atvēlēto finansējumu un iecerētos darbus.

Kādi ir būvdarbu kvalitātes rādītāji šajā sezonā?

Kā zināms, pasaulē viss attīstās, būvdarbu iekārtas kļūst precīzākas un ražīgākas, tas sekmē labāku būvdarbu kvalitāti. Kvalitāte gadu no gada uzlabojas, tomēr, skatoties no kvalitātes riska viedokļa, šī sezona nebija labākā. Iemesls ir jau minētais darbaspēka un materiālu resursu trūkums, un steiga, ko pastiprināja sezonas nogales laikapstākļi. Būvniekiem radās grūtības ar to darbu izpildi, kas bija plānoti septembrī un oktobrī, jo nokrišņu daudzums bija liels, konstrukcijas samitrinājās un zaudēja nestspēju. Līdz ar to būvniekiem bija jāgaida, kad konstrukcijas nožūs. Tomēr ne vienmēr to ir iespējams sagaidīt, tāpēc darba ritms kļūst neparedzams un grūti plānojams. Darbi tiek veikti apstākļos, kas ir uz specifikāciju prasību robežas. Dažkārt jau nākamajā dienā bija redzams, ka paveiktais darbs būs jāpārstrādā, bet īstā aina atklāsies tikai pavasarī, kad darbus objektos varēs atsākt. Jānorāda arī, ka LVC šogad ir nedaudz pamainījuši kvalitātes vērtēšanas sistēmu. Asfalta virskārtas sablīvējuma kvalitātes noteikšanai tiek izmantots grunts penetrācijas radars, tāpēc šī gada kvalitātes rādītājus nevar tieši salīdzināt ar iepriekšējām sezonām, kad izlases veidā tika veikti urbumi uz ceļa, ņemti paraugi un vērtēta izbūvētās virskārtas sablīvējuma kvalitāte. Radaram ir divas antenas, un ceļa skenēšana un mērījumi tiek veikti ik pēc 10 cm. Tas dod daudz labāku priekšstatu par to, kā ikvienā vietā asfalts ir izbūvēts. Līdz ar šīs metodes pielietošanu problēmu gadījumā LVC mazāku uzsvaru liek uz papildu garantiju noteikšanu, bet, balstoties uz radara un kontrolurbumu informāciju, pieprasa tūlītēju neatbilstošo vietu pārbūvi. Kopumā esam apmierināti ar rezultātiem, jo dati rāda, ka uzlabojums attiecībā uz virskārtas sablīvējuma kvalitāti šogad ir ievērojams.

Vai ar radaru tiek pārbaudīts katrs jaunizbūvētais posms?

Pārbaudīts tiek katrs posms. Vienīgi tie posmi, kas nodoti pašās sezonas beigās, netiek pārbaudīti ar radaru, jo, lai to izdarītu, asfaltam ir jābūt sausam. Ja tas ir mitrs, dati ir grūtāk interpretējami. Lielāko daļu posmu šogad esam nomērījuši, palikuši tikai pāris objekti. Tajos objektos, kur nepaspēja nomērīt ar radaru, visticamāk, tiks veikti urbumi, lai pārbaudītu kvalitāti, jo specifikācijas paredz abu variantu izmantošanu. Iespējams, ka šajos posmos pavasarī vēl papildus tiks veikti kvalitātes mērījumi ar radaru.

Vai šogad ir bijuši posmi, kuros jāveic pārbūve, jo tie neatbilst kvalitātei?

Šobrīd vēl nav visu vērtējumu, līdz ar to kopsavilkumu par šo sezonu vēl nevaram sniegt. Dati vēl tiek apstrādāti un pilnu ainu varēsim redzēt pavasarī. Kopumā lielākajā daļā objektu tiek uzrādīta laba virskārtas kvalitāte. Faktiski ir tikai daži objekti, kuri šobrīd vēl tiek vērtēti, bet kuros bijušas atkāpes. Piemēram, sarežģīts objekts bija šogad pabeigtais autoceļa Ērgļi–Jaunpiebalga–Saliņkrogs (P33)  posms Jaunpiebalgā no Mācītājmuižas līdz Rudgalvjiem. Tāpat uz autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) posmā no krustojuma ar autoceļu Tīnūži–Koknese (P80) līdz Skrīveriem atklājās defekti – prasībām neatbilstošs asfalta virskārtas sablīvējums un porainība autoceļa kreisajā joslā vairākās vietās.  Būvniekam par saviem līdzekļiem defekti jāizlabo.

Kāda ir būvnieku attieksme pret radara izmantošanu?

Katrai jaunai situācijai vai tehnoloģijai nākas pielāgoties. Arī LVC speciālistiem ir jāpiedomā, kurās situācijās pieprasīt ceļa pārbūvi un kurās ne. Radars aprēķina datus ik pa desmit metriem. Līdz ar to, ja ceļš ir līdzens un nav citu problēmu, pārbūvējot 20 metrus, labāku ceļu neiegūsim. Radīsies tikai papildu šuves, kas jau ir tehnoloģiski riskanti, jo ar laiku tajās var iekļūt ūdens. Ne vienmēr pārbūve ir lietderīga, tāpēc katra situācija ir jāizvērtē individuāli. Par laimi neatbilstību kopumā nav daudz. Es domāju, ka šogad aptuveni četros vai piecos objektos varētu būt jāpārbūvē kāds posms.

Daudz sūdzību ir dzirdēts par  autoceļu Krāslava– Preiļi–Madona (P62) posmā no Bašķiem līdz Preiļiem, kuru kopš rekonstrukcijas vajā nelaimes.

Šis tiešām ir būvobjekts, kas mums visiem sagādājis galvassāpes. Šajā gadījumā runa pat nav par to, ka projekts bija grūts vai, piemēram, traucēja laikapstākļi. Ceļam tika veikta pilna pārbūve, nekādi riskanti taupīgi projekta risinājumi netika paredzēti, tomēr rezultāts nebūt nav tāds, kā gribētos. Es domāju, ka viens no iemesliem ne pārāk labajam rezultātam ir tas, ka pārbūvē piedalījās kopumā trīs kompānijas, un apakšuzņēmēji netika pietiekami labi vadīti. Neesam arī apmierināti ar objekta uzraudzību. Protams, ka uzraugs nevar būvnieka vietā izdarīt darbus, taču redzam, ka parādās defekti, kuru cēloņus uzraudzībai vajadzēja pamanīt jau savlaicīgi. Šobrīd lielā daļā objekta būvdarbu veicējs uz sava rēķina ir ieklājis papildu virskārtu, veicis garenšuves remontu un atsevišķu plaisu remontu. Kopumā objekts balansē uz kvalitātes prasību robežas. Ko mēs no tā varam mācīties? Tas liek saprast, ka uzraudzības līgumā ir jāparedz papildu atbildība, ja, piemēram, būvei parādās defekti, bet uzraudzības ieraksti nekādi neliecina, ka darba procesā ir bijušas kādas problēmas. Uzraugi mēdz teikt: neko neatbilstošu nekonstatējām. Mēs labāk vēlētos, lai slēdzienā būtu rakstīts: mēs veicām konkrētas pārbaudes, kas liecināja, ka darbs tiek veikts atbilstoši, vai ir konkrētas atkāpes un riski. Ja uzraugs nevarēs parādīt sava darba pierakstus par konkrēto būvdarbu posmu, kur pasūtītājs vēlāk konstatējis defektu, tad vērsīsimies pret uzraugu ar sankcijām.

Savukārt par autoceļu Ventspils–Kuldīga–Saldus  (P108) autobraucēji sūdzējās jau būvniecības laikā.

Sūdzības bija saistītas ar ceļa uzturēšanu būvdarbu laikā. Bija pārkāpumi no būvnieka puses un tika arī piemērotas soda sankcijas. Ja uzraugi redz, ka objektā ir nekārtība, bet būvnieks nereaģē uz aizrādījumiem, tad tiek noformēti soda akti. Runājot par konkrēto posmu, pilnīgu apmierinātību autobraucējiem nevarēja nodrošināt, jo satiksmes intensitāte šajā posmā ir augsta. Ja ceļa segums ir noņemts un satiksmes intensitāte ir liela, ilgstoša lietus laikā konstrukciju, pa kuru pārvietojas transports, ir grūti uzturēt atbilstošā stāvoklī. Greiderēšana šādos apstākļos nelīdz, ir jāved klāt jauns materiāls. Laikapstākļu radītās problēmas diemžēl pilnībā kompensēt nevar.

Par kuriem objektiem šogad ir prieks un lepnums?

Viens no piemēriem ir pārbūvētais autoceļa Jelgava– Dalbe (P100) Eglaines un Skolas ielas krustojums (4,9. km) Ozolniekos. Tas ir izdevies ļoti labi. Kopumā šogad ir pabeigti objekti, kuros ir laba kvalitāte, uzteicams būvnieku un uzraugu darbs. Tādos gadījumos ir prieks gala novērtēšanas sanāksmē konstatēt, ka viss ir kārtībā. Šogad ir vairāki objekti, kurus pēc novērtēšanas gribas pieteikt gada balvai.

Kāda ir tendence, vai kopējais projektēšanas darbu apjoms ceļu būvē samazinās?

Tas ir plānošanas jautājums. Mēs visi ceram, ka nauda atradīsies un varēsim realizēt jaunus projektus. Šobrīd ir vērojams projektēšanas darbu apjoma samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Esam pilnveidojuši projektēšanas uzdevumu, tajā LVC prasa projektēšanā pielietot jaunākas metodes, izmantojot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Es domāju, ka šobrīd ir īstais brīdis, kad spert soli šajā virzienā. Tā kā projektēšanas darbu daudzums samazinās, projektēšanas birojiem būs grūtāk atrast darbu saviem inženieriem, tāpēc ir laiks iegādāties tehnoloģijas, apmācīt darbiniekus, lai būvprojekti būtu atbilstoši mūsdienu būvniecības iespējām. Iespējams, projektu izmaksas varētu palielināties, bet tas būs tā vērts, jo ļaus samazināt kļūdas būvdarbu laikā.

Raksta avots: "Autoceļu Avīze", 2019. gada novembris