Kāda būs apsaimniekošanas maksa un cik maksāsim par remontiem nākamgad?

To visu var uzzināt, ieskatoties mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tāmē, kuru katru gadu rudenī  saviem klientiem sagatavo un izsūta "Rīgas namu pārvaldnieks". Katrs  dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksām, kā arī  ar plānotajiem remontdarbiem nākamajam gadam. Nesteidzieties un neizmetiet svarīgu dokumentu! Uzziniet vairāk, ko darīt ar RNP tāmi un ko nozīmē visas tajā norādītās pozīcijas un skaitļi.

1.Kas jādara iedzīvotājiem, saņemot no "Rīgas namu pārvaldnieka" tāmi par apsaimniekošanu un remontdarbu plānu?

Katram dzīvokļa īpašniekam ir jāiepazīstas ar tāmi, jo tāmē norādīta apsaimniekošanas maksa par m² nākamajam gadam. Turklāt tāmes remontdarbu pielikumā norādīti plānveida remontdarbi, kas ir piedāvāti vai jau iekļauti uzkrājuma veidošanai un remontdarbu izpildei prioritārā kārtībā. Tas nozīmē to, ka remontdarbu pielikumā ikviens dzīvokļa īpašnieks var redzēt, kādus remontdarbus pārvaldnieks plāno veikt nākamajā vai turpmākajos gados, kā arī cik ilgā laikā noteiktu remontdarbu izpildei tiks veidots uzkrājums, piemēram, 12 vai 24 mēnešus.

Tāmi var apskatīt gan klātienē – klientu apkalpošanas centros, gan elektroniski – autorizējoties bezmaksas pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv. Klientu ērtībām tāme tiek ievietota ikviena dzīvokļa īpašnieka pastkastītē.

2.Vai dzīvokļu īpašnieki var izmainīt pielikumā norādīto remontdarbu prioritāro kārtību? 

Remontdarbu prioritārā kārtība tiek noteikta katrai mājai individuāli pēc to nepieciešamības, ņemot vērā mājas ikgadējo vizuālo apsekošanu. Ja ar pirmo prioritāti norādīts jumta remonts, bet kāpņu telpas remonts ir norādīts ar 3. prioritāti, tad jāsaprot, ka remontdarbi nav sakārtoti šādā kārtībā nejauši – tas ir pārdomāts un pārskatīts remontdarbu plāns. Protams, ka mājas dzīvokļu īpašnieki var lemt par citu remontdarbu iekļaušanu tāmē vai arī iekļauto remontdarbu izpildes kārtības jeb prioritātes maiņu.

Taču vienmēr jāņem vērā pārvaldnieka norādītā darbu prioritārā kārtība – piemēram, ja jumta remontu samainīs vietām ar kāpņu telpas remontu, tad var pastāvēt risks, ka izremontētā kāpņu telpa var tikt applūdināta, ja savlaicīgi nav veikts tik ļoti nepieciešamais jumta remonts. Tāpēc sākotnēji jāveic jumta remonts un tikai pēc tam kāpņu telpas remonts.

3.Kāpēc daži remontdarbi ir sadalīti vairākiem periodiem?

Jebkurus remontdarbus mājai pārvaldnieks var veikt tikai un vienīgi par tiem finanšu līdzekļiem, kurus nodrošina mājas dzīvokļu īpašnieki. Piemēram, ja mājai nepieciešams jumta remonts, guļvadu nomaiņa, ēkas apmales atjaunošana, stāvvadu nomaiņa un citi darbi, kuru kopējās izmaksas ir salīdzinoši lielas, tad gadījumā, ja visiem darbiem uzkrājuma veidošana tiktu plānota viena gada griezumā (12 mēnešos), tad apsaimniekošanas maksa būtu ļoti liela – par vairāki eiro par kvadrātmetru.

Ir jāņem vērā, ka apsaimniekošanas maksai jābūt samērīgai, turklāt par uzkrājuma apjomu kopīpašnieki var lemt paši, nosakot uzkrājumam vēlamo termiņu. Tieši tāpēc darbi tiek plānoti prioritārā kārtībā ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu remontdarbu izpildei.

4.Vai ir iespējams izmainīt ikmēneša maksājumus par remontdarbiem, samazināt vai palielināt tos?

Jā, kopīpašnieki var lemt gan par uzkrājuma termiņa pagarināšanu, gan saīsināšanu.

5.Kā uzzināt, cik lielu uzkrājumu iedzīvotāji jau izveidojuši?

Mājas finanšu līdzekļu pārskatā (tas ik gadu pieejams aprīlī) norādīti gan faktiski iekasētie finanšu līdzekļi, gan izlietotie par gada periodu.  Šo pārskatu var atrast www.e-parvaldnieks.lv savā profilā vai vēršoties jebkurā RNP klientu apkalpošanas centrā.  

6.Tāmē norādīta noteiktā apsaimniekošanas maksa. Kā es varu uzzināt, par ko tā tiks ieturēta

Tāmes ieņēmumu sadaļā norādīta maksa, ko plānots iekasēt nākamajā gadā, lai segtu pārvaldnieka plānoto pakalpojumu izdevumus, kas norādīti tāmes pozīcijā Nr. 2 – Izdevumi. Piemēram, izdevumi ir mājas teritorijas un koplietošanas telpu uzkopšana – sanitārā kopšana, tehniskā apsekošana, utt. Ieņēmumi ir plānotais finanšu līdzekļu apjoms, ko plānots iekasēt no mājas dzīvokļu īpašniekiem, proti, ieņēmumi ir apsaimniekošanas maksa.

Svarīgi atcerēties, ka pārvaldnieks var nodrošināt pārvaldīšanas procesus –tai skaitā arī dažādus remontdarbus, tikai un vienīgi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošinātā finansējuma ietvaros.

Apsaimniekošanas maksa katrai dzīvojamai mājai tiek aprēķināta individuāli, ņemot vērā mājas tehniskos parametrus un kopējo mājas stāvokli. Šajā maksā ietilpst, piemēram, dzīvojamās mājas koplietošanas telpu sakopšana, apkārtējās teritorijas uzkopšana, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu cauruļu uzturēšana, utt.

Ieņēmumu sadaļā tiek norādīta apsaimniekošanas maksas kopsumma par dažādiem pakalpojumiem, kurus pārvaldniekam ir jānodrošina, piemēram, santehniķu, sētnieku-apkopēju, elektriķu, remontstrādnieku darbs, kā arī dažādi darbiem nepieciešamie materiāli u.tml.  Arī administratīvās izmaksas, piemēram, par līgumu slēgšanu, mājas skaitītāju nolasīšanu, grāmatvedību, juridiskajiem pakalpojumiem, u.c.

7.Tāmē norādīta pozīcija "Mājas tehniskās uzturēšanas un apkalpošanas izdevumi" – kā tie tiek aprēķināti? Vai katru mēnesi tiek pārbaudīts, kas tiek darīts? Vai iedzīvotāji var iepazīties ar apsekošanas rezultātiem?

Jā, ikviens mājas dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar mājas apsekošanas aktiem. Atbilstoši normatīvajiem aktiem pārvaldnieks veic ēkas vizuālo apsekošanu ne retāk kā reizi gadā, turklāt apsekošanas tiek veiktas pēc nepieciešamības, piemēram, pēc remontdarbu izpildes; kad nepieciešams apsekot koplietošanas komunikācijas vai konstruktīvos elementus ēkā vai dzīvokļos; kad nepieciešams veikt apsekošanu teritorijai; kad nepieciešams apsekot sētnieka veiktā darba kvalitāti u.tml.

8.Kāpēc avansā maksājam par avārijas dienesta pakalpojumiem, ja pagaidām nav notikusi neviena avārija?

Katru gadu RNP veic vairāk nekā pusmiljonu lielākus un mazākus avārijas darbus. Normatīvie akti paredz, ka pārvaldniekam ir jārīkojas nekavējoties, ja situācija ir ārkārtas. Un katrai mājai ir īpašs avārijas fonds – rezervēta summa gadījumiem, ja mājā plīsusi truba, bojāti stāvvadi, u.tml. Tas veidojas no tiem līdzekļiem, kurus mēs maksājam par apsaimniekošanu ik mēnesi.

Ir ļoti daudz māju ar negatīvu šīs pozīcijas bilanci. Un, ja mājai ir nepietiekami līdzekļi, tad pārvaldniekam ir tiesības izlietotos līdzekļus pieprasīt no iedzīvotājiem pēc darbu veikšanas.

Savukārt, ja avārijas situācijām paredzētie līdzekļi nav izmantoti, tad tie pārceļas uz nākamo gadu.

9.Ko nozīmē "Neparedzētie izdevumi"? Par ko tiek maksāta nauda?

Ļoti bieži tiek uzdots jautājums – kādi gan neparedzēti izdevumi mājai varētu būt? Ielai nomainīts nosaukums – jāizgatavo jaunas plāksnītes, vētras laikā nogāzts koks – tas steidzami jāaizvāc, huligāni salauzuši atkritumu konteineru – tas ir jāsalabo. Vai, ja kāds ir nozadzis ceļazīmi – jaunas maksā naudu. Tie ir tie izdevumi, kurus ieplānot nevar, jo tos paredzēt nav iespējams – tos ietekmē daudz un dažādi ārējie faktori. Sākot no normatīvo aktu izmaiņām, beidzot ar vētru, stiprām lietavām, huligānu bojātu īpašumu, utt.

Taču šeit var gadīties, ka savākti, piemēram, 500.00 eiro, taču pagājušajā gadā iztērēta ir nulle. Tas nozīmē, ka uzkrātā nauda pārceļas uz nākamo gadu. Un tādējādi veidojas uzkrājums. Iedzīvotāji var izlemt, kā ar šiem līdzekļiem rīkoties turpmāk – atstāt tos neparedzētu gadījumu fondā vai novirzīt remontiem. Taču jāatceras, ka lēmumu var pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, savācot balsu vairākumu (50% + 1).

10.Ko darīt tālāk, ja dzīvokļu īpašnieki ir pilnīgi apmierināti ar tāmi un remonta plānu?

Pieņemt tāmi zināšanai – jo gadījumā, ja kopīpašnieku lēmums par mājas pārvaldīšanas tāmi nākamajam gadam noteiktajā termiņā netiek iesniegts, tad tāme stājas spēkā 1. janvārī.

11.Ko darīt, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas apstrīdēt tāmi un remonta plānu, vai ieviest savus priekšlikumus?

Pēc iepazīšanās ar tāmes saturu, ikviens mājas dzīvokļa īpašnieks vai pilnvarotais pārstāvis (mājas vecākais) var sasaukt kopsapulci vai veikt dzīvokļu īpašnieku aptauju, lai pieņemtu vienu vai otru lēmumu par pārvaldnieka sagatavoto tāmes piedāvājumu nākamajam gadam. Ja nepieciešama palīdzība kopsapulces sasaukšanai vai aptaujas veikšanai, iespējams arī vērsties RNP – atbildīgie darbinieki palīdzēs organizēt kopsapulci vai aptauju.

Kopīpašniekiem jāpieņem kopības lēmums Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā. "Rīgas namu pārvaldnieka" mājas lapas sadaļā "KLIENTIEM - KOBĪBAS LĒMUMU PIEŅEMŠANA" atradīsiet informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu. Pieejami arī kopības lēmumu pieņemšanas dokumentu paraugi un kopības lēmumu pieņemšanas kārtības apraksts.

Svarīgi atcerēties, ka 2016. gadā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums iesniedzams ne vēlāk kā 2016. gada 5. decembrī (ieskaitot). To var izdarīt gan klientu apkalpošanas centros, gan nosūtīt pa pastu (05.12.2016. pasta zīmogs).

Plašāka informācija pieejama, zvanot uz vienoto informācijas tālruni 8900, rakstot e-pastu: rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, kā arī klātienē – 11 klientu apkalpošanas centros visā Rīgas pilsētā.

riga.lv