Kādas likstas šogad visvairāk skārušas nekustamos īpašumus Latvijā?
2024. gadā nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām visvairāk pieteikti dabas stihiju radītie postījumi, kas pirmo reizi apsteiguši tradicionāli dominējošās ūdensvada avārijas, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. No vairāk nekā 1500 pieteiktajām mājokļu apdrošināšanas atlīdzībām, kas šogad līdz novembra beigām saņemtas ERGO, 37% bijuši par dabas stihiju postījumiem, bet 34% – par ūdensvada avārijām.
Vētra, kas maina apdrošināšanas noteikumus
Atlīdzībās par dabas stihiju radītajiem zaudējumiem nekustamajos īpašumos apdrošināšanas sabiedrība šogad izmaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro, un postošākā no stihijām bija jūlija vētra ar neparasti spēcīgajām lietavām. Tieši pēc tās – jūlijā un augustā – pieteikta lielākā daļa bojājumu, kurus īpašumiem šogad nodarījušas dabas stihijas. Arī gada apjomīgākās izmaksas saistītas ar šo vētru, piemēram, lielākā apdrošinātāja nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta 145 630 eiro apmērā pēc tam, kad pilnībā applūda kāda pazemes autostāvvieta, radot nopietnus zaudējumus automašīnām, apkures katliem un citām iekārtām.
Reaģējot uz šo situāciju un klimata pārmaiņu ietekmes pieaugumu, apdrošināšanas sabiedrība ir paplašinājusi nekustamā īpašuma apdrošināšanas risku segumu, iekļaujot tajā arī spēcīgu lietavu izraisītu īpašuma applūšanu.
“Līdz šim biežākais apdrošināšanas gadījumu iemesls mājokļos vienmēr bijusi applūšana dažādu ūdensvada avāriju dēļ. Vēl pirms pieciem gadiem dabas stihijas aktuālāko nekustamā īpašuma risku topā ieņēma vien ceturto vietu. Taču jūlija vētra ir viesusi būtiskas korekcijas, pirmo reizi izvirzot vadībā dabas stihijas, kā arī norādot uz jauniem riskiem, kurus ir svarīgi iekļaut apdrošināšanas polisēs,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
2024. gada negadījumu TOPs nekustamajos īpašumos
Ūdensvada avārijas šogad ir bijis otrs biežākais nekustamā īpašuma apdrošināšanas gadījumu iemesls, veidojot aptuveni trešdaļu no kopējā pieteikumu skaita. Mājokļi nopludināti bojātu cauruļu vai cauruļu savienojumu dēļ, veicot remontu, tāpat arī stāvvadu, apkures sistēmu, dažādu ierīču bojājumu rezultātā vai vienkārši neuzmanības dēļ. Šīs likstas īpašumos bijušas aktuālas visa gada garumā, un šogad līdz novembra beigām apdrošināšanas sabiedrība par tām atlīdzībās izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro. Vidējā atlīdzība šajā kategorijā ir ap 1510 eiro, savukārt lielākā summa izmaksāta pēc apkures sistēmas avārijas kādā komercīpašumā – 22 238 eiro.
Trešo vietu pēc pieteikto atlīdzību skaita ar 19% ieņem dažādi netīši radīti iedzīves bojājumi vai citi negadījumi, kas ietekmējuši īpašumus. Piemēram, bērns saskrāpējis televizora ekrānu; veikala darbinieks, braucot ar iekrāvēju, sabojājis zāles vārtus; no rokām izkritis čuguna katls, saplēšot virtuves galda virsmu; mobilais telefons iekritis piemājas baseinā u. c.
Tam seko zādzības un vandālisms jeb trešo pušu radītie zaudējumi, kas veido 8% no visiem nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem. Gandrīz 70% no šiem gadījumiem notikuši komercīpašumos, piemēram, veikaliem izsistas stikla ieejas durvis, vitrīnas vai logi un nozagtas preces. Degvielas uzpildes stacijās notikušas degvielas zādzības – šogad pieteikti vismaz 26 gadījumi, kad autovadītāji uzpildījuši degvielu un aizbraukuši nesamaksājot. Privātīpašumos vienas no biežākajām bijušas velosipēdu zādzības, taču notikušas arī nopietnākas ielaušanās, izsitot logus vai uzlaužot durvis. Lielākā atlīdzība, ko apdrošināšanas sabiedrība šogad līdz novembra beigām izmaksājusi par zādzību, ir 8179 eiro – zaglis pa istabas logu ielauzās kādā īpašumā, paņemot interjera priekšmetus, apavus, somas un citas vērtīgas lietas.
TOPa piekto vietu ieņem dažādi stiklojuma bojājumi, tai skaitā saplīsuši logi, mājas durvis vai, piemēram, dušas kabīnes, kamīna durvju stikli vai citi elementi.
Pieteikto nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzību TOPu noslēdz ugunsnelaimes, kas vienlaikus ir pirmajā vietā pēc vidējās atlīdzības apmēra – tas ir krietni augstāks nekā citos riskos, proti, 9918 eiro, apliecinot uguns postošo dabu. Deguši gan malkas šķūņi, gan māju bēniņi, gan pirts ēkas. Dzīvokļos ugunsgrēki izcēlušies visdažādāko iemeslu dēļ: aizdedzies bojāts kafijas automāts, galda lampa, apgāzusies svece, bērns spēlējoties aizdedzinājis dīvānu u.c.
“Aicinām ikvienu regulāri pārskatīt savu īpašuma apdrošināšanas segumu un pārliecināties, ka tajā ir iekļauti visi būtiskie riski, kas katram var atšķirties. Vienam svarīgāk būs apdrošināt iedzīvi, bet citam – civiltiesisko atbildību. Protams, drošība ir balstīta ne vien uz apdrošināšanas seguma izvēli, bet arī uz preventīviem pasākumiem īpašuma uzturēšanā un aizsardzībā, ko ik gadu apliecina apdrošināšanas gadījumu specifika,” saka S. Rubene.