Kampaņa - Tici zīmēm! Izšķērdība vai lietderīgi iztērēta nauda?
Vasaras periodā masu saziņas līdzekļos cirkulēja sociālās reklāmas kampaņa «Tici zīmēm!», kas Latvijas iedzīvotājos izraisīja pamatotas bažas par kampaņas lietderīgumu, un iespējamo nevajadzīgu līdzekļu šķērdēšanu, jo uzņēmums Latvijas Valsts ceļi allaž žēlojies par nepietiekamiem līdzekļiem ceļu seguma remontam. Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi nolēmām noskaidrot LVC, cik izmaksāja reklāmas kampaņa, kādēļ tā tika organizēta, un vai tas neietekmēs ceļu remontu kvalitāti un apjomu.
Uz mūsu jautājumiem izsmeļošas atbildes sniedza VAS Latvijas Valsts ceļi komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
«Katru gadu ar satiksmi saistītās iestādes un uzņēmumi rīko informatīvās drošības kampaņas, lai atgādinātu ceļu lietotājiem par dažādiem ceļu satiksmes drošības aspektiem. Finansējums informatīvajām drošības kampaņām ar Ceļu satiksmes drošības padomes lēmumu tika piešķirti no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošinātāji ieskaita Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja kontā, saskaņā ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu. Finansējumu drošības kampaņām saņem LVC, CSDD, Valsts policija un citas atbildīgās institūcijas.
Viens no LVC uzdevumiem ir rūpēties par ceļu satiksmes drošību valsts autoceļu tīklā, tai skaitā, informējot un izglītojot autoceļu lietotājus.
Latvijas Valsts ceļi 2016. gada vasaras kampaņas «Tici zīmēm!» kopējās izmaksas ir 29 000 eiro.
Kā zināms, Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā pēc smago ceļu satiksmes negadījumu skaita, bet viens no galvenajiem avāriju iemesliem ir nepiemērots braukšanas ātrums. Tieši par braukšanas ātrumu un ceļa virsmu īpašībām stāsta LVC kampaņa «Tici zīmēm!» Tās ietvaros Latvijas Valsts ceļi skaidro un atgādina autovadītājiem par ceļu seguma specifiskajām īpašībām un drošības pasākumiem, kas tiek veikti ceļa remontdarbu laikā un pēc tā.
Katru gadu, sākoties būvniecības sezonai, LVC Satiksmes informācijas centrs tradicionāli tiek saņemt sūdzības par pēc remontdarbiem it kā «aizmirstajām» ceļa zīmēm ar ātruma ierobežojumu. Tāpat daudzi autovadītāji sūdzas par akmentiņiem, kas pēc ceļu virsmas apstrādes mēdz atlēkt no ceļa virsmas.
Taču ātruma ierobežojošās zīmes 70 km/h uz tikko remontētajiem posmiem ir apzināti uzstādītas autobraucēju drošības dēļ, un LVC uzdevums ir pastāstīt par šo zīmju nozīmi. To mēs arī darām ar informatīvās kampaņas palīdzību.
Pēc seguma virskārtas izbūves ceļš ir pārklāts ar bitumena saistvielu, kas veido neredzamu plēvi un samazina auto riepu saķeri ar jaunbūvēto segumu. Tāpēc uzreiz pēc remontdarbiem segumam ir paaugstinātas slīdēšanas risks – garāks bremzēšanas ceļš, bremzējot strauji, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Pieredze rāda, ka daudzi autovadītāji nezina par šo faktu, tādēļ mēdz neievērot ātruma ierobežojumu. Taču tas var būt bīstami.
Tas pats attiecas uz ceļu uzturēšanas metodi - virsmas apstrādi un akmentiņiem, kas pēc ceļa remontdarbiem vairāk atdalās no ceļa seguma. Lai atjaunotu ceļa virskārtu visā pasaulē, arī Latvijā, bieži izmanto tādu metodi kā virsmas apstrāde. Tā ir esošā seguma pastiprināšana ar bitumena emulsijas un sīkšķembu maisījuma kārtiņu. Uz seguma izlej bitumena emulsija, kurai pa virsu uzklāj šķembu kārtu dažu centimetru biezumā. Ir nepieciešams laiks, lai bitumena emulsija atbrīvotos no ūdens un pilnībā sasaistītos ar šķembām, parasti tās ir 2-3 dienas. Kad šis process ir beidzies, liekās sīkšķembas no seguma novāc. Virsmas apstrādes laikā visbiežāk tiek noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Ļoti svarīgi būt pacietīgiem un ievērot šo ātruma ierobežojumu, lai vēl nepielipušās šķembas netiktu ar auto riteņiem uzrautas gaisā un netrāpītu citu transportlīdzekļu stiklos.
Runājot par drošības kampaņu izmaksām, jānorāda, ka atbilstoši CSDD speciālistu aprēķiniem, kas balstīti starptautiski pieņemtajā metodoloģijā, viena cilvēka zaudējums ceļu satiksmes negadījumā Latvijas valstij izmaksā 514 875 eiro. Informatīvās kampaņas materiāli ir redzami un dzirdami radio un televīzijas kanālos, kā arī sociālajos tīklos un drukātajos medijos un sasniedz tūkstošiem autobraucēju, atgādinot par drošību uz ceļa un atturot no pārāk ātras braukšanas.»
Jānis Meiers