Kampars: kokrūpniecība ir stabils pamats Latvijas tautsaimniecības izaugsmei
Meža nozare vienmēr ir bijusi vērsta uz eksportu un kopš Latvijas neatkarības atgūšanas kļuvusi par vienu no svarīgākajām eksporta nozarēm, tādējādi apliecinot tās būtisko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi un makroekonomisko stabilitāti, tā, uzrunājot konferences "Meža nozare 20 Latvijas neatkarības gados" dalībniekus, šodien norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.
"Daudzos Latvijas novados koksnes un tās izstrādājumu ražošana ir kļuvusi par galveno rūpniecības nozari. Vērienīgas investīcijas modernās augstas pievienotās vērtības kokrūpniecības produkcijas ražotnēs, kas galvenokārt tiek izvietotas ārpus galvaspilsētas, sekmē Latvijas reģionu attīstību. Meža nozare pamatoti var lepoties ar inovatīviem, eksportspējīgiem uzņēmumiem, kas savu komercdarbību īsteno pēc augstākajiem pasaules standartiem, ražošanas procesā pielietojot mūsdienīgas, videi draudzīgas tehnoloģijas un īstenojot efektīvu resursu izmantošanas politiku. Šāds ekonomiskās attīstības kurss ir stabils pamats ne tikai uzņēmumu, bet visas valsts tautsaimniecības izaugsmei, tai skaitā – ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanai," uzsvēra A.Kampars.
Ministrs savā uzrunā akcentēja, ka pēdējos gados veiktās investīcijas plātņu rūpniecības attīstībā, jaunu produktu izstrādē un ražošanā, kā, piemēram, masīvkoksnes šūnmateriāla ražošanā, ļauj koksni pārstrādāt augstas pievienotās vērtības produkcijā. Tas apliecina, ka Latvija pasaules tirgos nostiprina savas pozīcijas kā apstrādātas, augstas pievienotās vērtības kokrūpniecības produkcijas ražotājs.
Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka kokrūpniecības nozarē produkcijas izlaide 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu, palielinājusies par 27,2%, krietni pārsniedzot pirmskrīzes rādītājus.
Latvijā kokrūpniecības nozare, kā apstrādes rūpniecības nozare ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, ir iekļauta starp prioritārajiem valsts atbalsta segmentiem. Tas nodrošina, ka prioritāri arī šim segmentam vidējā termiņā tiek novirzīta, piemēram, daļa ES struktūrfondu un finanšu atbalsta instrumentu, bet izglītībā un zinātnē uzsvars tiek likts uz attiecīgo speciālistu sagatavošanu un zinātnisko pētījumu pasūtīšanu.
Nolūkā paaugstināt prioritāro nozaru uzņēmumu konkurētspēju, praktiski realizējot zinātnieku un prioritāro nozaru uzņēmumu sadarbību kopīgu rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, ir uzsākta Kompetences centru programmas īstenošana. Pašlaik ir pieņemts lēmums par 5 kompetences centru, tai skaitā Meža nozares kompetences centra, atbalstīšanu. Kompetences centru ietvaros plānotie pētniecības projekti tiks realizēti līdz 2015.gadam un to īstenošanā tiks iesaistīti vismaz 56 uzņēmumi un 8 valsts zinātniskās institūcijas, kā piemēram, Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas valsts koksnes ķīmijas institūts.