Kāpēc brīvo nišu Latvijas celtniecības tirgū aizpilda igauņi?
"Latvija ir pārsteigumu pilna zeme. Piemēram, ir ierēdņi, kas dažādus pieredzes apmaiņas braucienus organizē uz Kanāriju salām vai Argentīnu, lai gan būtu jāmācās no kaimiņiem, kur ir līdzīga klimatiskā zona," situāciju raksturo Aivars Veide, uzņēmuma Bostik valdes loceklis.
Foto: Kāpēc brīvo nišu Latvijas celtniecības tirgū aizpilda igauņi?; autors: Kāpēc brīvo nišu Latvijas celtniecības tirgū aizpilda igauņi?"Latvija ir pārsteigumu pilna zeme. Piemēram, ir ierēdņi, kas dažādus pieredzes apmaiņas braucienus organizē uz Kanāriju salām vai Argentīnu, lai gan būtu jāmācās no kaimiņiem, kur ir līdzīga klimatiskā zona," situāciju raksturo Aivars Veide, uzņēmuma Bostik valdes loceklis.
Vai patiešām ierēdņiem, arī tiem, kas atbild par siltināšanas programmu valstiskā mērogā, liekot roku sirds, patiesi interesē, lai būtiski samazinātu ēkās enerģijas patēriņu un cilvēki dzīvotu labāk? Jā, viena daļa tādi ir, bet par visiem gluži tā teikt nevarētu.
Kur būtu jābrauc smelties pieredzi ēku siltināšanas metodoloģijā? Uz Skandināvijas valstīm?
Nē, Skandināvijas valstis nebūtu tā labākā izvēle, jo tur nav bijuši tādi apstākļi, kā mums pirms deviņdesmitajiem gadiem. Rīgā vien ir ap 5500 padomju laika mantojuma ēku, no kurām lielākā daļa sabūvēta 70 vai 80 gados, daļa 60 gados. Līdzīga situācija dzīvojamā fonda jomā ir Lietuvā un Igaunijā, jāpiebilst, ka Igaunija mums šobrīd ir priekšā ne tikai celtniecības jomā, bet arī ekonomiskā situācija nav tik bēdīga un problēmas tiek risinātas pilnīgi atšķirīgi.
Foto: Kāpēc brīvo nišu Latvijas celtniecības tirgū aizpilda igauņi?; autors: Kāpēc brīvo nišu Latvijas celtniecības tirgū aizpilda igauņi? |
| Labas prakses piemērs. Fasāde tapusi pirms 8 gadiem. |
Manuprāt, mūsu valstī profesionālā līmenī ir attīstītas divas lietas: lobēšana un nekompetence. Protams, līdztekus pastāv virkne kompetentu speciālistu, savas jomas profesionāļu. Arī lobēšana pati par sevi nav slikta lieta, ja ar tās palīdzību netiek popularizētas un izplatītas pilnīgas muļķības. Piemēram, tiek atvērta ražotne, kur tiek izgatavots pēc būtības nederīgs produkts, bet lobijs palīdz to pārdot kā augstas raudzes izstrādājumu.
Latvijā grūti atrast derīgus kompromisa risinājumus, kuros būtu sabalansēti izmaksu un kvalitātes aspekti, ir vai nu kvalitatīvi un astronomiski dārgi risinājumi vai arī lēti un nekvalitatīvi. Joslā pa vidu valda iztrūkums. Ne tikai celtniecības jomā, daudzās jomās, lai gan teikto visvairāk es attiecinātu uz siltināšanas jomu.
Nav piedāvājuma produktu jomā vai trūkst kompetences risinājumu jomā?
Siltināšanas produkti ir. Latvijā gana pārstāvēti ir vidēja cenu līmeņa produktu ražotāji, bet klientiem, kā vēroju, ir pieejams vai nu pats lētākais variants, kas lāgā neko nerisina, vai pats dārgākais, kas reālajā situācijā nav "pavelkams" un, ja arī tiek realizēts, tad nereti rada citas problēmas – mitrumu un pelējumu telpās.
Turklāt bieži, ēkas siltinot, nez kāpēc tiek uzskatīts, ka viens pasākums būs panaceja pret visām problēmām. Lai iegūtu gaidīto efektu, siltināšana jāuztver kā pasākumu komplekss, kurā vienlīdz svarīgs ir "mētelītis" māja, silti bēniņi un pagrabs, noblīvētas spraugas, telpu vēdināšana, u.c.
Foto: Kāpēc brīvo nišu Latvijas celtniecības tirgū aizpilda igauņi?; autors: Kāpēc brīvo nišu Latvijas celtniecības tirgū aizpilda igauņi? |
| Nekvalitatīvi apstrādātas lielpaneļu ēku šuves |
Jā, lielpaneļu ēku šuvju korekta siltināšana ir viens no siltināšanas kompleksā obligāti ietveramajiem pasākumiem. Bostik piedāvātais klāsts šajā jomā ir gana plašs, lai ar to būtu iespējams rast risinājumu dažādos sarežģītos gadījumos. Taču ne jau tikai par Bostik vēlos runāt, jo arī konkurentu produkcija ir kvalitatīva, bet par problēmu kā tādu.
Praksē lielpaneļu ēku šuves uzskata par tik sīku problēmu, kas nekādi nevarētu ietekmēt komfortu telpās. Tas ir maldīgs priekšstats. No ārpuses nosiltinot fasādi, bet aizmirstot siltināt šuvi starp paneļiem, šuvē uzkrājas mitrums, kas nāk no dzīvokļiem, mitrumu nav iespējams izvadīt, tāpēc tas sāk krāties ēkas konstrukcijās un arī rada siltuma zudumus.
(vairāk lasīt šeit: www.building.lv/readnews.php?news_id=106844)
Kāda situācija ir Igaunijā?
Igaunijā šai problēmai piegriež nopietnu vērību, tur ir celtniecības uzņēmumi, kas specializējušies tieši šajā jomā – lielpaneļu ēku šuvju apstrāde.
Ja man uzdod jautājumu, kāds būs efekts no šuvju siltināšana, tad ir neiespējami atbildēt, jo jautājums nav korekti uzstādīts – varbūt siltuma zudumi tiks samazināti par 50 procentiem, varbūt par 10. Tas ir atkarīgs no ēkas tehniskajiem parametriem, no ēkas kvalitātes. Ja nenoblīvētās šuves ir vienīgais ēkas defekts (kam, protams, grūti noticēt), tad to siltināšanai būs maksimāls efekts, jo būs likvidēta vienīgā siltuma zuduma vieta. Galu galā ir energoauditori un viņu kompetencē ietilpst norādīt uz siltuma zuduma vietām ēkā pirms un pēc siltināšanas pasākumu veikšanas.
Kā lielpaneļu ēku šuves no malas izskatās pie mums?
Vēlreiz gribu uzsvērt – šuves lielpaneļu ēkās pie mums ir briesmīgas, dažkārt caur tām iespējams pārdurt tapetes. Ja mēs stāstam anekdotes par igauņu lēno domāšanu, tad, cik man ir zināms, igauņi stāsta anekdotes par latviešu celtniekiem.
Ikdienā braukāju apkārt pa namu pārvaldēm, pētu senāk un ne tik senā pagātnē būvētās lielpaneļu ēkas, apspriežos ar inženieriem, apsaimniekotājiem – citur izdodas pievērst uzmanību problēmai, citviet dzirdīgas ausis neatrodu. Šuvju blīvējums pie mums izskatās tā, it kā tās apstrādājuši būtu mazi bērni mācoties krāsot – baltā špaktele mijas ar melno piķi, radot īpatnēju ornamentu ēku fasādēs. Turklāt šāda šuvju blīvēšana ar materiāliem un darbaspēku maksā aptuveni 4 Ls par tekošo metru. Ilgmūžība? Aptuveni 1-1,5 gads. Pēc tam atkal šuves jāblīvē, jo neelastīgie materiāli knapi iztur temperatūras svārstības vienu ziemu, pēc tam vienkārši izdrūp.
Ar kvalitatīviem materiāliem korekts risinājums lielpaneļu šuvju blīvēšanai izmaksās nosacīti divreiz dārgāk, taču pēc tam šo problēmu var aizmirst uz ilgiem gadiem. Arī vizuāli risinājums ir korekts.
Mums Latvijā ir uzskatāmi labas prakses piemēri objektiem, kuri tapuši pirms 8-10 gadiem un fasāde joprojām ir kā jauna. (skat. pievienotajos attēlos). Tieši šie piemēri arī rosina daudzus īpašniekus izvēlēties kvalitatīvu šuvju blīvēšanu. Jāatceras, ka šuvju siltināšana nenozīmē šuves vietu padarīt hermētisku, bet ietver arī risinājumu tās vēdināšanai, iestrādājot speciālus 1,5 cm diametra slīpus plastikas kanālus. Tie nodrošina mitruma izvadi no telpām un pasargā ēkas konstrukcijas no mitruma uzkrāšanās.
Vai Bostik nodrošina arī darbu izpildi – šuvju siltināšanu?
Nē, mūsu kompetence ir piedāvāt līmējamos materiālus – grīdas segumiem, tapetēm, linolejma, špakteles, ļoti spēcīga pozīcija mums ir hermētiķi, materiāli šuvju siltināšanai, bet darbus gan neveicam. Mēs informējam un konsultējam. Paradokss, bet, tad, kad Latvijā nepieciešams izveidot korekti nosiltinātas šuves lielpaneļu ēkām, pasūtītājiem dodu igauņu būvniecības uzņēmumu kontaktus.
Latvijā nav speciālistu, kas varētu veikt šos darbus vajadzīgajā kvalitātē. Varbūt tas norāda uz kādu citu nepatīkamu tendenci – par kvalitāti siltināšanas jomā un no tās iegūstamo efektu netiek domāts.
Labas prakses piemēri Latvijā?
Tādi ir vairāki, Juglā, Purvciemā, citur Latvijā. Tie nav šogad būvēti objekti, bet izturējuši laika pārbaudi 5-10 gadu garumā, tie ir objekti, kuru īpašnieki novērtējuši problēmas nozīmīgumu. Šo ēku fasādēs nav redzami ne pleķi, ne notecējumi.
Vēl nobeigumā jāpiebilst Skandināvijas pieredze – tur mūra mājām speciāli veido šuves, lai mūrī temperatūras izmaiņu ietekmē nerastos lūzumi, bet mūra masai būtu iespēja elastīgi "staigāt", par amortizatoru izmantojot ar elastīgu materiālu aizpildītu šuvi.